Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Ēnas pār Merkeles mantojumu © DIENA

Pirms pāris mēnešiem vēl valdīja vispārēja pārliecība, ka 26. septembrī gaidāmo Vācijas parlamenta apakšpalātas (Bundestāga) vēlēšanu rezultāts ir būtībā izlemts un ka par to uzvarētāju kļūs Kristīgo demokrātu savienības un Bavārijas Kristīgo sociālistu apvienība (KDS/KSS). Šobrīd situācija ir mainījusies, un par priekšvēlēšanu cīņas favorītiem, galvenokārt pateicoties kanclera amata kandidāta Olafa Šolca personiskajai popularitātei, ir kļuvuši sociāldemokrāti (SDP).

Gaidāms intriģējošs Reģionu apvienības kongress © DIENA

Sestdien gaidāmā Latvijas Reģionu apvienības (LRA) kongresa lielākā intriga ir pats fakts, vai intriga būs. Šis politiskais spēks var vai nu sagādāt intrigu, kādas gadās nenobriedušu un iekšēji ķildīgu partiju kongresos, vai izspēlēt visu pēc gludi prognozētā scenārija – partijas grožus atkal uzticēt enerģiskajam un centīgajam Rīgas vicemēram Edvardam Smiltēnam, bet par LRA premjera kandidātu, ap kuru apvienība veidos nākamo Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu, – iepriekšējo Liepājas mēru Jāni Vilnīti.

Vai tūrisms ir glābts? © DIENA

Atbalsts Vidusjūras valstīm, kuru ekonomikā ļoti būtiska loma ir tūrismam, – tā Eiropas Savienības (ES) vadošajās institūcijās tiek raksturots ES digitālais Covid sertifikāts, kas 1. jūlijā tika ieviests uz gadu.

Levita labo nodomu sausais atlikums © DIENA

Valsts prezidents Egils Levits, ceturtdien Saeimas rudens sesiju atklājot, paziņoja par divām jaunām iniciatīvām, kurām būtu jāsakārto, pirmkārt, partiju finansēšanas aplamības no valsts budžeta līdzekļiem, otrkārt, jāuzlabo sadarbība svarīgu politiskās dienaskārtības jautājumu realizēšanā. Milzu lielu entuziasmu un gaidas šīs ierosmes pagaidām neizraisa. Izņemot to, ka tās paver iespēju diskusijai par patiesi būtiskām problēmām, kas jau nav maz.

Murgoloģijas triumfs © DIENA

Latvija gadu gaitā ir mēģinājusi tapināt dažādus reklāmas lozungus valsts tēla vajadzībām: Zeme, kas dzied, Tilts starp Austrumiem un Rietumiem, Magnētiskā Latvija. Visi ir bezcerīgi izgāzušies, kas valdībai jeb, precīzāk, Ekonomikas ministrijai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veidolā lika ķerties pie jauna veida valsts tēla modeļa izstrādes, ko tā nodēvēja par "misiju orientētu pieeju". 31. augustā valdība šo "misiju pieeju" apstiprināja, līdz ar pirmo "pilota misiju" – Jūra 2030.

Parlamentārā diversija © DIENA

Vakar varējām lieliski pārliecināties, kā viens cilvēks var ļoti vienkārši destabilizēt vairāk nekā 100 cilvēku darbu. Protams, runa ir par nosacīti "otro parlamentāro negadījumu", kad Saeimas deputāts Aldis Gobzems, ierodoties uz parlamenta klātienes sēdi, atteicās uzrādīt derīgu Covid-19 negatīvu testēšanas rezultātu, kā dēļ parlamenta priekšsēdētājai nācās ilgi gaidīto Saeimas klātienes sēdi jau atkal pārcelt uz nu jau ierasto virtuālo pasauli.

Afganistānas neveiksme liek ASV mainīt taktiku © DIENA

ASV prezidents Džo Baidens, kurš 1. septembrī teica plašu uzrunu, rezumējot un kārtējo reizi cenšoties attaisnot ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas, nāca klajā arī ar ļoti svarīgu paziņojumu par, kā to nodēvēja virkne plašsaziņas līdzekļu, Amerikas lielo karu laikmeta beigām.

Izlēmīgas rīcības piemērs © DIENA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 2. septembrī sasaucis Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdi, aicinot valdības sociālos un sadarbības partnerus, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus sniegt priekšlikumus, kā kopīgiem spēkiem nodrošināt atvērtu tautsaimniecību rudens un ziemas periodā, informē Valsts kanceleja.

Eiropas risks pazaudēt austrumu daļu © DIENA

Augusta vidū vienā no Ungārijas ietekmīgākajiem, premjerministra Viktora Orbāna politiku atbalstošajā laikrakstā Magyar Nemzet tika publicēts plašs viedokļraksts, kura pamatdoma bija – ilgāka atrašanās Eiropas Savienības (ES) sastāvā apdraudēs Ungārijas kā valsts un ungāru nācijas pastāvēšanu ilgtermiņā.

Nevienlīdzība pieaug © DIENA

Centrālā statistikas pārvalde (CSP), nākot klajā ar divciparu skaitļiem, kas attiecas gan uz IKP, gan bruto darba samaksas pieaugumu gada griezumā (šā gada otrais ceturksnis pret pērno), virspusēji ņemot, ir sarūpējusi medusmaizi valdībai, kas nu varētu lepoties, cik veiksmīgi pārvarēta krīze.

Būt izglītotai sabiedrībai © DIENA

Tuvojoties 1. septembrim – jaunā mācību gada sākumam, likumsakarīgas ir pārdomas par jau pieaugušo līdzcilvēku izglītības kvalitāti. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2019. gadu rāda, ka tādu iedzīvotāju, kuri ieguvuši vienīgi pamatizglītību, īpatsvars Latvijā ir neliels, piemēram, 45–54 gadus veco cilvēku vidū – tikai 5,5%. Savukārt augstākā izglītība šajā vecuma grupā ir 31,8% iedzīvotāju. Arī citi dati apliecina – nav pamata apgalvot, ka mūsu sabiedrība būtu neizglītota.

Valodas stratēģijas dīvainības © DIENA

Valdība 24. augustā pieņēma stratēģiski nozīmīgu dokumentu – vienu no retajiem laikā, kad tās uzmanība lielā pārsvarā pievērsta Covid-19, vakcinācijai un ideoloģiskajai cīņai ar aizvien negantāko opozīciju. Tika apstiprinātas Valsts valodas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kurām būtu jākalpo par bāku konkrētiem lēmumiem un finansējuma piešķiršanai valsts valodas lomas stiprināšanai un tās mūžīguma garantēšanai.

Bailēs no sašķeltības apsver konsolidāciju © DIENA

Ja šie trīs apvienosies, būs nopietni jāsāk domāt arī mums, nevēlēdamies, ka viņu oficiāli citē, populistu jaunpartiju flangā notiekošās kustības sestdien komentēja kāds vadošs Jaunās Vienotības politiķis. Tā bija arī atbilde uz jautājumu, vai polittehnologu zīmētās shēmas par iespēju Latvijas attīstībai, Kustībai Par un Jaunajai Vienotībai trijatā vai citādās kombinācijās konsolidēt spēkus Saeimas vēlēšanās nākamruden var uzskatīt par izsmeltām.

Medaļas divas puses © DIENA

Vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izvērtās spraigas diskusijas par grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas tautā vairāk pazīstams kā "obligātās vakcinācijas likums".

Baidena izgāšanās šķeļ NATO sabiedrotos © DIENA

Nepārdomātā un ar sabiedrotajiem slikti saskaņotā vai daudzos gadījumos pat vispār nesaskaņotā ASV bruņoto spēku izvešana no Afganistānas ir izraisījusi plašu rezonansi arī Eiropas valstīs, kuru varas iestādēm šis solis rada ne mazākas, bet varbūt pat lielākas problēmas nekā pašām ASV.

Vajadzīgs plāns rudenim © DIENA

Statistikas dati šovasar rāda, ka Covid-19 pandēmijas radītais trieciens mūsu valsts ekonomikai nav bijis tik spēcīgs, kā pieļāva skeptiskākie tautsaimniecības procesu analītiķi, turpretī sabiedrības šķelšanās un kašķēšanās par vakcināciju izrādījusies daudz intensīvāka, nekā tika prognozēts. Tas ļauj secināt, ka, lai gan pēc labklājību raksturojošajiem kritērijiem Latvija ir viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, mūsu ekonomika tomēr ir vitāla un prot pielāgoties apstākļiem.

Svarīgi nekompromitēt nācijas pamatus © DIENA

Sabiedrības protestējošajai daļai nevajadzētu aizmirst, ka nesenais garīdznieku vienbalsīgais aicinājums neizrauties ar frontes līnijas rakšanu pašu mājās attiecas uz abām pusēm, ne tikai aicina piebremzēt ar protestētāju zākāšanu un izņirgšanu. Tieši domājot par sadzīvošanu "pēc" vajadzētu atturēties no kopīgo nāciju saliedējošo simbolu kompromitēšanas, tos ieraujot cilšu karos, kā tas bija ar Baltijas ceļa gadskārtas pielāgošanu kārtējai protesta akcijai pirmdien.

Solidaritātes paušana © DIENA

Vienlaikus ar Ukrainas 30. gadadienas svinībām Kijevā tika aizvadīts starptautisks forums Krimas platforma, kurā piedalījās vairāk par 40 valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji, foruma noslēgumā pieņemot deklarāciju par atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotībai un apliecinot apņemšanos turpināt spiedienu pret Krieviju, lai izbeigtu Krimas okupāciju.

Pārspīlētā dalīšana ikdienā © DIENA

Patlaban jau ir skaidri redzams, ka visai atšķirīgi politiķi, kurus apvieno tas, ka viņi atrodas ārpus valdošās koalīcijas, cer 14. Saeimā iekļūt, izmantojot pandēmijas un vakcinācijas pret Covid-19 tēmu. Teorētiski, jebkuram racionāli domājošam cilvēkam vajadzētu saprast, ka epidemioloģisko situāciju ietekmē ne jau tas, kā sauc partijas, kuras veido valdību, bet citi faktori, tomēr, kā izrādās, mūsu vidū ir līdzcilvēki, kuru attieksme pret valdošo koalīciju ir tik negatīva, ka viņi ir gatavi ticēt pat politiskajam Laimes lācim, kas sola uz burvju mājiena atjaunot tādu situāciju, kāda bija 2019. gadā.

Valdība atkal atpaliek no pasaules pieredzes © DIENA

Noskatoties, kā lēmumus par Covid vakcīnas trešo devu jeb revakcināciju jau pieņem ASV, Vācija un Francija, nekas no Latvijas atbildīgo amatpersonu līdz šim par revakcināciju teiktā nerada drošības sajūtu, ka šobrīd nenotiek kārtējā "nogulēšana". Šajā sakarā gribētos izvirzīt provokatīvu hipotēzi, ka, beidzot pamostoties revakcinācijai, varam saskarties ar tādu jaunu fenomenu kā trešās devas vakcīnskeptiķi.

Rupjību "kultūras" gūstā © DIENA

Pēdējie divi gadi Latvijā diemžēl ir raksturīgi ar asi izteiktu sabiedrības sašķeltību, kas sev līdzi nes ļoti negatīvu blakni – ārkārtīgi zemu diskusiju kultūru, kas galvenokārt izpaužas ar savam pretēja viedokļa paudēju maksimālu, pat brīžiem izteikti vulgāru noniecināšanu un apsaukāšanu.

Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku izvešana no Afganistānas un varas šajā valstī faktiskā nonākšana islāmistu kustības Taliban rokās var novest pie jaunas bēgļu krīzes apvienotajā Eiropā. Šīs krīzes mērogi savukārt var izrādīties līdzvērtīgi 2015. gadā piedzīvotās krīzes mērogiem

Mēs pieprasām cieņu! – tieši tāds bija kāda trešdienas vakara protestu dalībnieka komentārs, atbildot uz tiešu un personisku jautājumu: "Kādēļ tu tur šovakar esi?"

Nelegālie migranti, kuri šovasar Lietuvā un Latvijā cenšas iekļūt no Baltkrievijas, ir aktualizējuši mūsu sabiedrībā reiz visai skaļos, bet Covid-19 pandēmijas laikā pieklusušos strīdus par bēgļu (šī jēdziena plašākajā nozīmē) uzņemšanu. Par šo tematu Latvijā daudz tika spriests ap 2014.–2016. gadu, kad toreizējais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers runāja par patvērumu meklētāju sadalīšanu pa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai tādā veidā sniegtu atbalstu dalībvalstīm Dienvideiropā, un pat kristīgi konservatīvo aprindu autoritāte – Romas pāvests Francisks –, uzstājoties ar runu Eiropas Parlamentā, uzsvēra, ka Eiropai ir "jāpieņem cilvēki, kas ierodas laivās, un viņiem jāpalīdz".

Raugoties uz pasaules valstu valdību un centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumiem Covid-19 krīzes laikā, nav nekādu šaubu, ka triljoniem eiro vai dolāru vērtas injekcijas patiešām bija nepieciešamas.

Traģiskā un paniskā ASV bruņoto spēku izvešana no Afganistānas, kā arī daudziem negaidīti straujā varas nonākšana islāmistu kustības Taliban rokās var izraisīt pat rietumiem katastrofālu domino efektu visas pasaules mērogā, it īpaši, ja tiks uzskatīts, ka nekas pārmēru traģisks nav noticis.

Strīdi par obligāto vakcināciju pret Covid-19 dažādām profesionālajām grupām, kā arī nesenais konflikts Valsts kontrolē, kur darbu atstāja Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Līga Krapāne, jo bija parakstījusi publiskoto un valsts augstākajām amatpersonām nosūtīto 150 personu vēstuli, kas saistīta ar Covid-19 tēmu, liek domāt, ka nodarbinātības jomā par aktualitāti kļūst t. s. kovidlojalitāte.

Vismaz nedēļu ilgusī minstināšanās ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Latvijas pierobežā ar Baltkrieviju varbūt vēl nav nodarījusi būtisku kaitējumu tieši nelegālo migrantu krīzes saasinājuma veidā (lai gan to izmērīt ļaus tikai notikumu attīstība), tomēr tā nu jau kārtējo reizi parāda sistemātiski klibo, ar politiskas gribas vājumu sirgstošo lēmumu pieņemšanas procesu.

Konkurences padomes lēmums būvnieku karteļa lietā ir šokējošs.

Viens no ASV zināmākajiem reālpolitikas izdevumiem The National Interest nupat publicējis rakstu ar nosaukumu Austrumeiropai nāksies mācīties, kā sadzīvot ar Ziemeļu straumi 2 (Eastern Europe Will Have to Learn to Live with Nord Stream 2), kura ietvaros, raugoties pēc būtības, ir mēģināts pamatot izmaiņas ASV ģeopolitiskajā kursā.

Šodien