Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Austrumeiropa, kas nesaprot savas laimes? © DIENA

Viens no ASV zināmākajiem reālpolitikas izdevumiem The National Interest nupat publicējis rakstu ar nosaukumu Austrumeiropai nāksies mācīties, kā sadzīvot ar Ziemeļu straumi 2 (Eastern Europe Will Have to Learn to Live with Nord Stream 2), kura ietvaros, raugoties pēc būtības, ir mēģināts pamatot izmaiņas ASV ģeopolitiskajā kursā.

Vēlēšanu biznesa projekti © DIENA

Vakar politiķi Sandis un Kaspars Ģirģeni paziņoja par savu plānu – Latvijā tiks dibināta jau atkal kārtējā politiskā partija. Protams, diskutabls ir jautājums, vai bijušajam iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un pašreizējam deputātam Kasparam Ģirģenam vispār izdosies savu plānu realizēt un, ja arī partiju nodibināt izdosies, vai viņi spēs iekļūt nākamajā Saeimā. Līdzīgi kā vēl dažiem jaunpienācējiem.

Kam krīze ir izdevība? © DIENA

Jebkura krīze ir arī izdevība – šāda frāze bieži dzirdama saistībā ar situāciju, ko radījusi Covid-19 pandēmija. Konkrētu uzņēmumu un arī nozaru 2020. gada finanšu dati, ko publisko gan aģentūra LETA, gan kompānija Lursoft, gan vēl citi informācijas avoti, rāda, ka vismaz īstermiņā ieguvēji ir informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumi un visas tās jomas, kuras gan var, gan arī prot preces un pakalpojumus pārdot attālināti.

Moldova Eiropas virzienā pagriezīsies nesteidzīgi? © DIENA

Lai arī Moldova šobrīd atrodas šai postpadomju valstij sen nepiedzīvotā situācijā – kad prezidenta postenis un parlamentārais vairākums atrodas vienas, prorietumnieciskas ievirzes politisko spēku rokās, jūtama Moldovas politiskā kursa maiņa, visticamāk, nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ.

Valdības ziemas miegs © DIENA

Krīzes situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kur diezgan intensīvi sāk palielināties nelikumīgo robežšķērsotāju skaits, nav radusies ne vakar un arī ne aizvadītajās brīvdienās. Turklāt skaidri saprotamas indikācijas par ārkārtējo situāciju valdībai, tostarp iekšlietu ministrei Marijai Golubevai, bija zināmas jau tajā brīdī, kad ar masveida nelegālo robežšķērsotāju problēmu saskārās un sāka cīnīties Lietuva.

Atbildība par obligātumu © DIENA

Visai temperamentīgās un asās diskusijas, ko Latvijas sabiedrībā raisa vakcinācija pret Covid-19, šajā vasarā ir kļuvušas par dominējošu aktualitāti sociālajos tīklos, kā arī dažādu mediju sižetos un slejās. Racionāla izvēle, protams, ir vakcinēties, taču vērojams arī, ka tiem, kuri nevakcinējas, ir cilvēciski saprotami argumenti, kas saistīti ar vecumposmu, veselības stāvokli un dzīvesveidu, piemēram, var saprast, ka vakcinēties nesteidzas jauni, introverta rakstura lauksaimnieki, kuru veselība ir lieliska, vai cilvēki, kuriem vismaz pašu subjektīvajā ieskatā reiz, ilgi pirms Covid-19 parādīšanās, slikta pašsajūta bijusi pēc kādas citas vakcīnas. Taču pavīd arī sazvērestības teorijas, kurās sajaukta kopā politika un epidemioloģija, un tiek tiražēts apgalvojums "valdība mums grib ieriebt, liekot vakcinēties".

Gaidot izaugsmes izsīkumu © DIENA

Nesen publiskoti Centrālās statistikas pārvaldes ātrā aprēķina dati par visai vērienīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Karteļa lietu svarīgi nepaslaucīt zem paklāja © DIENA

Tuvākajās dienās tiks publiskots Konkurences padomes (KP) lēmums būvnieku karteļa lietā, kas ne tikai nosauks 10 Latvijas būvfirmas, kuras nelikumīgi vienojušās par būvniecības tirgus pārdali un tagad būs spiestas soda naudā samaksāt vairāk nekā 16 miljonu eiro, bet arī izvirzīs vairākas ļoti nozīmīgas dilemmas, kuras jau tagad būtu labi ieskicēt, lai apgrūtinātu komfortu tām amatpersonām un politiķiem, kas varbūt cer uz KP lēmumu nekādi nereaģēt.

Liberālie Rietumi Lietuvu nesapratīs © DIENA

Latvijas dienvidu kaimiņvalsts Lietuvas centieni apturēt un pagriezt atpakaļ Baltkrievijas virzienā nelegālo imigrantu plūsmas var negatīvi ietekmēt valsts ilgtermiņa stratēģiskos plānus attiecībā pret Minsku.

Rūgtais medus kukulis © DIENA

Saldsērīgu ziņu par kārtējiem policistiem kukuļņēmējiem vakar izplatīja Iekšējās drošības birojs (IDB), kas šoreiz ir gan salda, gan vienlaikus rūgta. Proti, IDB Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret divām Valsts policijas amatpersonām, kuras no kāda transportlīdzekļa vadītāja apmaiņā pret administratīvā pārkāpuma neformēšanu par pieļautajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pieprasīja un pieņēma – kā raksta IDB – salīdzinoši netipisku kukuļa veidu – gandrīz 50 kilogramus medus.

Pārdalīšana nav risinājums © DIENA

Diskusijās par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), kam uzmanību pievērsa no 1. jūlija ieviestā nodokļu reforma, tiek piemirsts kāds būtisks aspekts – lai pēc iespējas augtu VSAOI iemaksātās summas, svarīga ir ne tikai likme un nomaksas nosacījumi, bet arī ienākumu lielums.

Bērni trusīša lomā © DIENA

Dati, pagājušajā nedēļā no jauna kritās vakcinācijas pret Covid-19 temps. Vidēji dienā tika vakcinēti tikai ap 4800 cilvēku, kas ir vairākas reizes mazāk nekā maija pēdējā nedēļā, kad tas sasniedza augstāko līmeni. Tātad vakcinācijas jaudu nespēj noturēt pat visai aktīvā, lai gan nepiedodami novilcinātā izbraukumu vakcinācija. Pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz pirmdienai bija saņēmuši tikai 35,43%, bet vakcinācijas procesu noslēguši 36,24% iedzīvotāju. Valdība ir nonākusi strupceļā – praktiski visi Latvijas pieaugušie iedzīvotāji, kuri vēlas vakcinēties, to ir izdarījuši. Priekšā smags darbs ar vakcīnu skeptiķiem vai vienaldzīgajiem, kuri nebūt nesteidz mainīt domas pēc erotiski atsegto plecu reklāmas rullīša noskatīšanās.

Klavieru noskaņošana pirms lielās spēles © DIENA

Jūlija nogalē bez īpašas ievērības palika kāds ļoti nozīmīgs starptautiskās politikas notikums – ASV valsts sekretāra pirmās vietnieces Vendijas Šermanas divu dienu vizīte Ķīnas lielpilsētā Tiaņdzjiņā, kuras laikā otra nozīmīgākā amerikāņu diplomāte nesekmīgi centās (vai arī sekmīgi necentās) izlabot šā gada 18. marta tikšanās Ankoridžā laikā pieļautās kļūdas.

Neuzticēšanās laiks © DIENA

Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja kompānijas Kantar pētījums, kas atklāja, ka tikai 7% iedzīvotāju uzskata – Latvija lietderīgi izmantos Atveseļošanas fonda (AF) līdzekļus, kas paredzēti tam, lai mūsu valsts un citas Eiropas Savienības dalībvalstis atgūtos no Covid-19 krīzes. Tajā pašā laikā 72% respondentu netic, ka 1,82 miljardi eiro, kas ir pieejami Latvijai, tiks izlietoti lietderīgi. (Par šo pētījumu lasāms portālā Skaties.lv, un tas tika apspriests RīgaTV24 raidījumā Preses klubs.)

Sistēmiskuma deficīts © DIENA

Stabiņgeita Rīgā, nodokļu un reģionālo reformu haoss, vakcinācijas procesa nemitīgās problēmas, nebeidzamās domstarpības par akustiskās koncertzāles būvniecības vietas izvēli – šķiet, piemērus ar valsts pārvaldes neveiksmes stāstiem varētu turpināt un papildināt bezgalīgi. Protams, iepriekš uzskaitītie piemēri vairāk attiecas tieši uz pašreizējo valdošo koalīciju un valdību, kā arī Rīgas domes varas koalīciju, taču skaidrs, ka līdzīgas problēmas ir pieredzētas gadu desmitiem un visdažādāko politisko spēku kombināciju veidoto koalīciju varas laikos.

Pavļuts un ZVA ražo vakcīnskepticismu © DIENA

Apstākļos, kad plaši izplatīto neuzticību oficiālajiem viedokļiem un politikai var uzskatīt par galveno iemeslu satraucoši zemajam vakcinēto īpatsvaram sabiedrībā, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) un citu atbildīgo reaģēšana uz sabiedrībā apspriestiem gadījumiem, kurus vakcīnu skeptiķi saista ar iespējamām vakcīnu blaknēm, ir nepietiekama, bet komunikācija – vēl lielākas aizdomas rosinoša.

Socioloģija neatkarības gadskārtas priekšvakarā © DIENA

Ukrainā plašu rezonansi izsaukuši viena no šīs valsts vadošajiem socioloģiskajiem dienestiem Reiting veiktas aptaujas rezultāti, kas liecina – 41% valsts iedzīvotāju uzskata ukraiņus un krievus par "vēsturiski un kultūras ziņā" vienu tautu.

Spītējot zaļajam © DIENA

Pagājušajā nedēļā portāls Delfi ziņoja, ka Valsts prezidents Egils Levits "no sudraba Lexus pārsēdies melnā BMW". Tas savā ziņā nav nekāds ārkārtējs notikums, ņemot vērā, ka līdzšinējais auto, ko izmantoja prezidenta pārvadāšanai, ticis lietots kopš 2016. gada, turklāt bija beidzies arī iepirkuma līguma termiņš par iepriekš izmantotā Lexus automobiļa pilna servisa ilgtermiņa nomu, un ir tikai loģiski, ka tika rīkots konkurss par jauna auto nomu.

Politiķiem jārada stabilitāte © DIENA

Pretrunīgi vērtētās izmaiņas nodokļu jomā, kas ieviestas no 1. jūlija un attiecas galvenokārt uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), var izraisīt tālejošas sekas. Vispirms jau politiskā aspektā.

Amerikāņu secesijas rēgs © DIENA

Amerikas Savienoto Valstu socioloģisko pētījumu kompānijas Bright Line Watch reizi pusgadā veiktās aptaujas par secesijas jeb atdalīšanās no Savienotajām Valstīm atbalstītāju skaitu piecos ģeogrāfiskajos ASV reģionos liecina par tās piekritēju skaita ievērojamu pieaugumu pēdējā pusgadā.

Ģenerālprokurors atradis zibens novedēju © DIENA

Latvijas ģenerālprokurora kritika par pēdējā laika attaisnojošajiem spriedumiem skaļajās lietās, kas liecinot par "krīzi tieslietu sistēmā", no vienas puses ir vērtējama pozitīvi – akmens iemešana aizaugušā dīķī nevar nākt par sliktu, īpaši, ja to izsaka no tiesnešu vides nākušais Juris Stukāns.

Valsts kanceleja pagājušajā nedēļā paziņoja, ka "Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora atlases komisija pieņēmusi lēmumu konkursu noslēgt bez rezultāta". Tas sabiedrībā rosināja diskusiju par darbu Latvijas labā, respektīvi, augstos amatos valsts iestādēs.

Latvijā daudzus gadus pierasts, ka tā dēvētā inteliģence ir noderīgs dekors, ar ko izrotāt problemātisku vēlēšanu sarakstu vai kam uzgavilēt un izstumt uz skatuves kādā politmītiņā. Covid-19 krīze, iespējams, emocionāli un finansiāli sarežģītais laiks, kurā liegts uzstāties publikas priekšā, šīs "noderīgās" inteliģences vēlmi izteikties par procesiem ir attālinājusi prom no abstraktām politiskām konstrukcijām, kur ar viņiem bieži tika manipulēts, pievēršot viedokļiem, kas skar katru individuāli un ne tuvu neiekļaujas politiķu un sabiedrības pamatstraumes ieņemtajai pozīcijai.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) aktivitātes pēdējos pāris gados raisījušas plašu diskusiju par tiesiskuma aspektiem Latvijā un to, cik aizsargāts – patiesībā neaizsargāts – ir ikviens uzņēmējs. Aizvien daudziem juristiem un uzņēmējiem nav saprotams, kā var būt situācija, kad, balstoties uz ārkārtīgi slidenu un vispārīgu vārdu – visticamāk –, cilvēkam vai uzņēmējam var atņemt naudu, dažāda līmeņa tiesībsargiem izdarot pieņēmumu, ka naudas izcelsme ir neskaidra un, "visticamāk", noziedzīgā ceļā iegūta, tajā pašā laikā pret pašu personu neierosina kriminālprocesu, neapsūdz noziedzīgos nodarījumos un beigu beigās nenotiesā par šādu likumpārkāpumu.

Atbildot uz Eiropas Savienības (ES) un virknes tās dalībvalstu pārmetumiem Ungārijai, pēdējā ir izvedusi kaujas laukā smago artilēriju, solot rīkot referendumu par Briseles kritizētajiem likumiem, kasi aizliedz informācijas par viendzimuma attiecībām un dzimumu maiņu izplatīšanu nepilngadīgo vidū.

Piektdien Tokijā tiks atklātas Covid pandēmijas dēļ par gadu pārceltās 32. vasaras olimpiskās spēles, kurās Latviju pārstāvēs 33 sportisti. Lai gan katrs atlēts uz Japānu dodas ar saviem individuāliem mērķiem, vairums no mums klusībā cer arī uz Latvijas vārda parādīšanos valstu medaļu kopvērtējuma tabulā. Un pamatoti.

Nesen Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā publiskoja "ikgadējo atskaiti par [no Latvijas ievēlēto] deputātu paveikto un padarītā devumu Latvijas iedzīvotājiem".

Runāt kārajiem Latvijas politiķiem pagājušajā nedēļā gluži vai garām paslīdējis ļoti nozīmīgs notikums – Eiropas Komisija (EK) apstiprināja likumdošanas pakotni t. s. ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Tas būtībā ir daudzu jaunu ierobežojošu normu kopums plašā nozaru spektrā, mērķēts uz to, lai līdz 2035. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Lai arī par šo jautājumu vairākas dienas nepagurstoši vārījās gan Eiropas mediji, gan politiķi, pie mums par šo tēmu plašāki komentāri neizskanēja nedz no premjera, nedz no atbildīgo ministriju puses. Lai gan valdība vēl iepriekšējā nozares ministra Jura Pūces laikā atbalstīja skarbu vides pasākumu plānu, kas atspoguļojas arī plašākai publikai, šķiet, nedzirdētajā Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra interneta vietnē ievietotā karte, kurā atainots pret Covid-19 vakcinēto, 18 gadu vecumu sasniegušo eiropiešu īpatsvars, atgādina karti, kas ataino Eiropas Savienības (ES) Statistikas biroja Eurostat datus par minimālās algas lielumu ES dalībvalstīs, respektīvi, kur zema alga, tur lēna vakcinācija. Zemāka minimālā alga ir Bulgārijā – 332 eiro, augstākā Luksemburgā – 2022 eiro. Jūlija vidū Bulgārijā vienu vakcīnu bija saņēmuši 17,6% no visiem pieaugušajiem iedzīvotājiem, bet vakcināciju noslēguši 15,8%. Turpretī Luksemburgā vienu vakcīnu bija saņēmuši 73,9%, bet vakcināciju noslēguši 54,5% pieaugušo.

Divi pirmie Egila Levita prezidentūras gadi ir pagājuši, kopjot harmoniskas attiecības ar valdošās koalīcijas partijām un mazāk veiksmīgi – ar sabiedrību, kurai ir cits viedoklis par valdības darbu, par ko liecina Valsts prezidenta institūcijai ārkārtīgi negatīvie reitingi. Tā nebūtu milzīga problēma Saeimā vēlētam prezidentam divus gadus pirms pārvēlēšanas, ja vien šīs partijas neradītu prezidentam galvassāpes gan ētisku pārkāpumu un korupcijas aizdomu dēļ, gan valdības ne tikai nepopulārās, bet objektīvi neprasmīgās krīzes vadības dēļ.

Šodien