Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Valdības, nevis sabiedrības atbildība © DIENA

Valdībai kopumā un koalīcijas partijām atsevišķi, protams, ir izdevīgi Covid-19 krīzes vadības problēmu pasniegt kā sabiedrības problēmu.

Viktors Orbans un divas dažādas Eiropas © DIENA

Eiropas Savienības (ES) institūciju līmenī vēršas plašumā centieni izdarīt spiedienu uz Ungāriju un tās premjerministru Viktoru Orbanu Ungārijas parlamenta pieņemtā likuma dēļ, kas aizliedz viendzimuma attiecību un dzimumu maiņas propagandu nepilngadīgo vidū.

Politiskais nihilisms © DIENA

Pusotrs gads, kas pagājis kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, ne tikai iezīmējis medicīniska un ekonomiska rakstura krīzes, bet arī aizvien vairāk palielinājis plaisu starp politiķiem un pārējo sabiedrību. Tas, cik ļoti augstprātīgi un neiecietīgi kļuvuši politiķi pret sabiedrības – nodokļu maksātāju un vēlētāju – viedokli un vajadzībām, šķiet, nav piedzīvots iepriekšējos 30 atjaunotās Latvijas gados.

Lai neticētu dezinformācijai © DIENA

Nepieciešamība novērst dezinformāciju ir tēma, kas ietverta šonedēļ Strasbūrā notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas aktualitāšu sarakstā. "EP deputāti vēlas visaptverošākas pilnvaras Eiropas Savienības (ES) Stratēģiskās komunikācijas darba grupai, kas izveidota, lai cīnītos, piemēram, pret Kremļa dezinformācijas kampaņām ES, Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīs," skaidro EP Preses dienests.

Melnbaltais otrais aukstais karš © DIENA

Nupat žurnāls Foreign Affairs publicēja Džona Hopkinsa universitātes Starptautisko studiju skolas profesora Hela Brenda rakstu Baidena uzlecošā doktrīna (The Emerging Biden Doctrine) ar apakšvirsrakstu Demokrātija, autokrātija un mūsu laika izšķirošā kauja.

Trūkst nākotnes scenāriju © DIENA

Nākotnē var būt dažādi attīstības scenāriji. Šobrīd mums ir tikai iebaidīšanas scenārijs. Mēs gribētu redzēt konkrētu risinājumu gan pozitīvam attīstības scenārijam, gan negatīvai attīstībai.

Mūsu politiskie hameleoni © DIENA

Vēlēšanās, it īpaši Saeimas vēlēšanās atdodot balsi par kādu politisko spēku, vēlētāji gaida, ka šis politiskais spēks rīkosies atbilstoši tā tēlam un reputācijai. Tiem, kuri balsoja par Jauno Vienotību (JV), nevajadzētu brīnīties, ka tiek ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI), jo JV finanšu ministrs Jānis Reirs par šādu ideju runā jau gadiem. Tomēr, tā kā JV sevi dēvē par racionālu partiju, JV vēlētājs var justies vīlies par VSAOI izmaiņām izvēlēto brīdi – Covid-19 pandēmijas otro vasaru, kad daudzas nozares vēl nevar pilnvērtīgi strādāt, turklāt vakcinācijas tempa ziņā mūsu valsts nav Eiropas Savienības pirmrindniece, un nav zināms, vai rudenī atkal nenāksies ieviest daudzus ierobežojumus.

Gobzems ir izdevīgs Kariņam © DIENA

Protesta balsu zvejotāja Alda Gobzema pēdējais izgājiens ar holokausta šausmu simbola Dāvida zvaigznes nēsāšanu un Covid ierobežojumu neērtību pielīdzināšanu holokausta ciešanām nav vērtējams tikai no ētikas viedokļa.

Lieka mutes virināšana © DIENA

Latvijas ārpolitikai gadu gaitā ir izveidojušās savas īpatnības.

Burbulis bez ekonomiskās izaugsmes © DIENA

Globālās ekonomikas attīstība XXI gadsimtā tiek pakļauta aizvien jauniem pārbaudījumiem. Gadsimta sākums sevi pieteica ar krīzi tehnoloģiskajā sektorā, kam sekoja pārkreditēšanās izraisīts finanšu tirgus sabrukums 2007.–2008. gadā, ar kura sekām pasaule nav tikusi galā vēl tagad. Šobrīd pasaules finanšu tirgi arī piedzīvo dažāda rakstura cenu burbuļus, kuri sevi īpaši piesaka izejvielu sektorā. Turklāt tirgus pārkaršana notiek brīdī, kad globālajai tautsaimniecībai nav izdevies atgūties no Covid-19 ekonomiskā šoka, kas radījis jaunu fenomenu – burbuļu veidošanos bez ekonomiskās izaugsmes.

Kabulas krišanu gaidot © DIENA

Gaidāms, ka ASV karaspēks agrāk, nekā paredzēts, pametīs Afganistānas teritoriju. Sākotnēji bija plānots, ka tas notiks līdz 11. septembrim, bet šobrīd kā beigu termiņi tiek minēti jūlija vidus vai pat 4. jūlijs. Valstī paliks vien daži simti amerikāņu karavīru, kas apsargās ASV vēstniecību un Kabulas starptautisko lidostu.

Ne tikai vieno, bet arī šķeļ © DIENA

Tieši no šodienas, 1. jūlija, Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā ES digitālais Covid sertifikāts. Šis sertifikāts, kā skaidro Eiropas Parlamenta Preses dienests, apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 vai veikusi testu, kura rezultāts ir negatīvs, vai jau ir pārslimojusi Covid-19. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsver, ka "ES digitālā Covid sertifikāta mērķis ir pandēmijas laikā atvieglot drošu un brīvu pārvietošanos ES". Kopsavilkums no tās informācijas, ko sniegušas ES institūcijas, ir tāds, ka, ja vien kādā no 27 dalībvalstīm dramatiski nepasliktināsies epidemioloģiskā situācija, šis sertifikāts ļaus pa ES ceļot bez ierobežojumiem, piemēram, bez pašizolācijas.

G20 valstu līderu samita gaidās © DIENA

Vakar oficiāli Itālijā, bet pamatā, protams, videokonferences režīmā tika aizvadīta 20 pasaules ekonomiski spēcīgāko jeb G20 valstu ārlietu un par attīstības jomu atbildīgo ministru tikšanās.

Vakcinācijas caurā muca © DIENA

Veselības ministrs Daniels Pavļuts pirmdien nāca klajā ar atklāsmi, kas Dienai un jebkuram politikas notikumu vērotājam, kurš draudzējas ar matemātiku kaut septītās klases līmenī, bija pašsaprotama jau pirms pāris mēnešiem.

Politiķi pārspēlē atbildību © DIENA

Saistībā ar nesen ieviesto principu – noteikt, kas ir pieejams pret Covid-19 vakcinētam personām, bet nav pieejams nevakcinētām – atklājas, ka mūsu valdība uz privātā sektora un kultūras jomas pārstāvju pleciem cenšas novelt atbildību par šī principa ievērošanu

Sadrumstalota politika bez ekspertīzes © DIENA

Ziņa, ka valsts tērēs kārtējo lielo summu, lai pētītu, kādēļ tieši vēlētāju aktivitāte nesenajās pašvaldību vēlēšanās ir bijusi rekordzema, uz vispārējā fona tomēr šķiet tāda īpaši izsmalcināta ņirgāšanās par nodokļu maksātāju, kuram nu vēl jāpiemaksā, lai varas partijas noskaidrotu… ko tieši? To, ka vēlētāji bija vīlušies vai bez motivācijas, vai sev tīkamāko, ka pie vainas bija jaukais laiks un briesmīgais Covid?

Virzība uz reģionalizāciju? © DIENA

Virknē ietekmīgu starptautisko attiecību izdevumu turpinās diskusijas par to, kur meklējama izeja no šā brīža globālās nenoteiktības un kāda būs jaunā pasaules kārtība (vai vismaz – kādai tai vajadzētu būt).

Vakcinācija un ekonomika © DIENA

Nesen Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijai (FM) izteica aicinājumu būt racionālai, nevis pārspīlēti optimistiskai. Padome skaidroja, ka "apstiprinājusi FM sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022.–2024. gadam, tomēr uzsver nepieciešamību modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus".

Reformas, kas nereformē © DIENA

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) sociālo iemaksu reforma un jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) idejas par pensiju iemaksu 2. līmeņa reformēšanu no pirmā acu uzmetiena ir pretrunīgas, tomēr izgaismo vienu kopēju fundamentālu valdības problēmu – pat ja it kā tiek pareizi identificēta problēma vai vismaz saskatīta tās virspuse, zāles šīs problēmas ārstēšanai tiek piemeklētas aplamas.

Neiznīciniet cilvēkus! © DIENA

Tikai nedēļa palikusi līdz brīdim, kad stāsies spēkā valdības iecerētās izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā, kuras gan premjers Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs turpina slavēt kā sociālā taisnīguma paraugu. Šķiet arī, ka vārgās balsis valdošajā koalīcijā, kas laiku pa laikam iepīkstas, ka "reforma" jāatliek, ir tikai nodeva "pozitīva" tēla uzturēšanai velētāju acīs.

Ženēvas samita realitāte un utopijas © DIENA

Notikušais ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina samits prognozējami nav kļuvis par revolūciju abu lielvalstu attiecībās, tomēr vismaz uz laiku ir mazinājis spriedzi ASV un Krievijas attiecībās, kas bija sasniegusi mērogus, kas pielīdzināmi aukstā kara laikposmam.

Simboliski, ka tieši vakar – sēru dienā, kad tiek pieminēta Latvijas okupācija, – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika nolasīta prokuratūras apsūdzība publicistam Lato Lapsam pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par neslavas celšanu un vajāšanu.

Latvijā ēnu ekonomika pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir augusi par 1,6% un sasniegusi 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To atklāj pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. (Pētījuma autori ir ekonomikas eksperti Arnis Sauka un Tālis J. Putniņš.)

Tuvojas beigām Džo Baidena pirmā vizīte ASV, tostarp ir noslēdzies NATO valstu vadītāju samits Briselē, kura noslēguma komunikē 63 reizes ir pieminēta Krievija un 10 reizes Ķīna.

Pēdējo pusgadu premjers Krišjānis Kariņš, uzstājoties ar uzrunām sabiedrībai kopumā vai kādām konkrētām grupām, aizvien aktīvi mīl deklamēt vārdu salikumu "viedā reindustrializācija". Nenoliedzami tehnoloģiju laikmetā tas izklausās visnotaļ gudri un vienlaikus gana nesaprotami, lai tādējādi šā izteiciena "valkātājam" ar "gudru frāzi" ļautu viegli izvairīties no skaidras atbildes uz nepatīkamajiem jautājumiem par viņa vadītās koalīcijas ne īpaši labajām sekmēm valsts tautsaimniecības attīstības veicināšanā.

Latviju un pārējo pasauli vēl nebija satricinājusi Covid-19 pandēmija, kad Eiropas Savienības (ES) institūcijās jau tika spriests par to, ka nepieciešams visās dalībvalstīs ieviest vienotus minimālās algas aprēķināšanas principus. Vēlamā risinājuma meklējumi turpinās arī šovasar, kad gan ekonomiku, gan arī sabiedrības dzīvesstilu būtiski izmainījuši pandēmijas nestie ierobežojumi. Mūsu valstī pastāvošos viedokļus nesen atklāja tiešsaistes diskusija Vienots minimālās algas aprēķins ES: Kā tas ietekmēs Latviju?, ko organizēja Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.

Bez atbalsta reģionos varu Rīgā grūti iekarot, tādēļ pašvaldību vēlēšanu rezultāti, kas neļāva pārkrāsot Latvijas reģionu politisko karti, kā to varbūt bija iecerējušas dažas varas partijas, liek paraudzīties, kā tas ietekmēs partiju gatavošanos 14. Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī. Jau tagad no politiķu teiktā izriet, ka 8. jūnija pašvaldību vēlēšanas ir izraisījušas tādus pēcgrūdienus, ka dienaskārtībā ir gan iepriekš kuluāru sarunās vērtētā politisko spēku konsolidāciju pārvērtēšana, gan bažas, ka agresīvākie spēlētāji centīsies izmantot administratīvos resursus, lai "pārrakstītu" šo vēlēšanu rezultātus.

Pagājušo otrdien Valsts prezidents Egils Levits sniedza lielu konceptuālu interviju LTV raidījumā 1:1, kurā pauda savu attieksmi gan pret pašvaldību vēlēšanām, gan pret valdības darbu, kā arī ieskicēja savu politisko lomu. Vairums intervijas atreferētāju pievērsa uzmanību valdības darba vērtējumam, kas īsumā bija: "Valdība darbojās klupdama un krizdama, bet klupdama un krizdama pareizā virzienā!" Labi, pieņemsim!

Latvijā gadiem pieredzam situācijas, kad tikai pēc notikušas nelaimes vai skandāla visi iespējamie atbildīgie pēkšņi sāk aktīvi rosīties – veikt ārkārtas pārbaudes, kontroles. Taču raksturīgi – šīs kārtējās "ārkārtas pārbaudes" parasti notiek ļoti īsu brīdi – mēnesi, varbūt divus. Pēc tam viss noklust un apaug ar aizmirstības putekļiem. Līdz nākamajai nelaimei, jo tad atkal divu mēnešu "riņķadancis" uzsāk apgriezienus.

Nākamajā nedēļā ir gaidāmi gandrīz vienlaikus uzreiz vairāki starptautiskās politikas notikumi, kuru iznākums var ietekmēt globālos ģeopolitiskos procesus vismaz vairāku turpmāko gadu vai pat vairāku desmitgažu garumā. Ticamāka gan šķiet iespēja, ka šā gada jūnija kā liktenīgā un izšķirošā mēneša loma izrādīsies ievērojami pārspīlēta.

Šodien