Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Zema alga, lēna vakcinācija © DIENA

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra interneta vietnē ievietotā karte, kurā atainots pret Covid-19 vakcinēto, 18 gadu vecumu sasniegušo eiropiešu īpatsvars, atgādina karti, kas ataino Eiropas Savienības (ES) Statistikas biroja Eurostat datus par minimālās algas lielumu ES dalībvalstīs, respektīvi, kur zema alga, tur lēna vakcinācija. Zemāka minimālā alga ir Bulgārijā – 332 eiro, augstākā Luksemburgā – 2022 eiro. Jūlija vidū Bulgārijā vienu vakcīnu bija saņēmuši 17,6% no visiem pieaugušajiem iedzīvotājiem, bet vakcināciju noslēguši 15,8%. Turpretī Luksemburgā vienu vakcīnu bija saņēmuši 73,9%, bet vakcināciju noslēguši 54,5% pieaugušo.

Nepopulāru prezidentu ir vieglāk nepārvēlēt © DIENA

Divi pirmie Egila Levita prezidentūras gadi ir pagājuši, kopjot harmoniskas attiecības ar valdošās koalīcijas partijām un mazāk veiksmīgi – ar sabiedrību, kurai ir cits viedoklis par valdības darbu, par ko liecina Valsts prezidenta institūcijai ārkārtīgi negatīvie reitingi. Tā nebūtu milzīga problēma Saeimā vēlētam prezidentam divus gadus pirms pārvēlēšanas, ja vien šīs partijas neradītu prezidentam galvassāpes gan ētisku pārkāpumu un korupcijas aizdomu dēļ, gan valdības ne tikai nepopulārās, bet objektīvi neprasmīgās krīzes vadības dēļ.

Neizmantotās iespējas © DIENA

Valsts prezidentam Egilam Levitam "svinot" sava pilnvaru termiņa pusceļu, publiskajā telpā valda paliels klusums attiecībā uz viņa veikuma izvērtējumu.

Angelas Merkeles pēdējā misija © DIENA

Vakar savā pēdējā oficiālajā vizītē ASV Vācijas kancleres statusā ieradās Angela Merkele, kuru gaida grūts, taču ne neīstenojams uzdevums. No vienas puses, Merkelei nāksies demonstrēt transatlantisko vienotību starp ASV un Vāciju kā apvienotās Eiropas vadošo valsti, bet, no otras, – demonstrēt Berlīnes un Briseles neatkarību, kā arī to, ka Eiropas svarīgākās galvaspilsētas vairāk negrasās bez ierunām sekot ASV uzstādījumiem.

Atbalsts būtu jāturpina © DIENA

Patlaban aktuālas ir diskusijas par to, kādi turpmāk būs atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kurus ietekmē Covid-19 pandēmija, un šo uzņēmumu darbiniekiem

Atbalsts būtu jāturpina © DIENA

Patlaban aktuālas ir diskusijas par to, kādi turpmāk būs atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kurus ietekmē Covid-19 pandēmija, un šo uzņēmumu darbiniekiem.

Bulgārija turpina slīgt politiskajā krīzē © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Bulgārijā notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas, kas tika izsludinātas pēc tam, kad pēc šā gada aprīlī notikušā balsojuma parlamentā iekļuvušās partijas tā arī nespēja vienoties par valdības izveidi. Provizoriskie rezultāti liecina, ka vienoties diezin vai izdosies arī pēc 11. jūlijā aizvadītajām vēlēšanām, kas nozīmē – šis balsojums ar augstu ticamības pakāpi nav pēdējais un Bulgārija turpinās slīgt aizvien dziļākā politiskajā krīzē.

Cīņa par mazāku PVN © DIENA

Saeimas dienas kārtībā atkal ir nonācis jautājums par iespējamu PVN likmes – 21% – samazināšanu līdz 5% tādiem svaigiem pārtikas produktiem kā gaļa, zivis, piens, piena produkti, olas.

Ir plāna projekts. Kas tālāk? © DIENA

Finanšu ministrija 9. jūlijā paziņoja, ka "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam projekts ir iesniegts Ministru prezidentam izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē. Jaunajā plānā primārais ir ministriju dialogs ar nozaru organizācijām". Arī Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) īpaši uzsvēris, ka "reālākais veids, kā dot triecienu ēnu ekonomikai, ir dialogs ar nozaru asociācijām".

Mēs jums parādīsim! © DIENA

Veselības ministrija (VM) un valdība kārtējo reizi steigā lāpa nogulētos darbus un ielaistās problēmas risina uz sabiedrības rēķina. Atskāršot, ka skaļi deklarētais mērķis – 70% vakcinēto iedzīvotāju līdz septembrim – nav sasniedzams, valdība ir ķērusies pie metodēm, kuras pati iepriekš raksturoja kā totalitāras.

Valdības, nevis sabiedrības atbildība © DIENA

Valdībai kopumā un koalīcijas partijām atsevišķi, protams, ir izdevīgi Covid-19 krīzes vadības problēmu pasniegt kā sabiedrības problēmu.

Viktors Orbans un divas dažādas Eiropas © DIENA

Eiropas Savienības (ES) institūciju līmenī vēršas plašumā centieni izdarīt spiedienu uz Ungāriju un tās premjerministru Viktoru Orbanu Ungārijas parlamenta pieņemtā likuma dēļ, kas aizliedz viendzimuma attiecību un dzimumu maiņas propagandu nepilngadīgo vidū.

Politiskais nihilisms © DIENA

Pusotrs gads, kas pagājis kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, ne tikai iezīmējis medicīniska un ekonomiska rakstura krīzes, bet arī aizvien vairāk palielinājis plaisu starp politiķiem un pārējo sabiedrību. Tas, cik ļoti augstprātīgi un neiecietīgi kļuvuši politiķi pret sabiedrības – nodokļu maksātāju un vēlētāju – viedokli un vajadzībām, šķiet, nav piedzīvots iepriekšējos 30 atjaunotās Latvijas gados.

Lai neticētu dezinformācijai © DIENA

Nepieciešamība novērst dezinformāciju ir tēma, kas ietverta šonedēļ Strasbūrā notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas aktualitāšu sarakstā. "EP deputāti vēlas visaptverošākas pilnvaras Eiropas Savienības (ES) Stratēģiskās komunikācijas darba grupai, kas izveidota, lai cīnītos, piemēram, pret Kremļa dezinformācijas kampaņām ES, Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīs," skaidro EP Preses dienests.

Melnbaltais otrais aukstais karš © DIENA

Nupat žurnāls Foreign Affairs publicēja Džona Hopkinsa universitātes Starptautisko studiju skolas profesora Hela Brenda rakstu Baidena uzlecošā doktrīna (The Emerging Biden Doctrine) ar apakšvirsrakstu Demokrātija, autokrātija un mūsu laika izšķirošā kauja.

Trūkst nākotnes scenāriju © DIENA

Nākotnē var būt dažādi attīstības scenāriji. Šobrīd mums ir tikai iebaidīšanas scenārijs. Mēs gribētu redzēt konkrētu risinājumu gan pozitīvam attīstības scenārijam, gan negatīvai attīstībai.

Mūsu politiskie hameleoni © DIENA

Vēlēšanās, it īpaši Saeimas vēlēšanās atdodot balsi par kādu politisko spēku, vēlētāji gaida, ka šis politiskais spēks rīkosies atbilstoši tā tēlam un reputācijai. Tiem, kuri balsoja par Jauno Vienotību (JV), nevajadzētu brīnīties, ka tiek ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI), jo JV finanšu ministrs Jānis Reirs par šādu ideju runā jau gadiem. Tomēr, tā kā JV sevi dēvē par racionālu partiju, JV vēlētājs var justies vīlies par VSAOI izmaiņām izvēlēto brīdi – Covid-19 pandēmijas otro vasaru, kad daudzas nozares vēl nevar pilnvērtīgi strādāt, turklāt vakcinācijas tempa ziņā mūsu valsts nav Eiropas Savienības pirmrindniece, un nav zināms, vai rudenī atkal nenāksies ieviest daudzus ierobežojumus.

Gobzems ir izdevīgs Kariņam © DIENA

Protesta balsu zvejotāja Alda Gobzema pēdējais izgājiens ar holokausta šausmu simbola Dāvida zvaigznes nēsāšanu un Covid ierobežojumu neērtību pielīdzināšanu holokausta ciešanām nav vērtējams tikai no ētikas viedokļa.

Lieka mutes virināšana © DIENA

Latvijas ārpolitikai gadu gaitā ir izveidojušās savas īpatnības.

Burbulis bez ekonomiskās izaugsmes © DIENA

Globālās ekonomikas attīstība XXI gadsimtā tiek pakļauta aizvien jauniem pārbaudījumiem. Gadsimta sākums sevi pieteica ar krīzi tehnoloģiskajā sektorā, kam sekoja pārkreditēšanās izraisīts finanšu tirgus sabrukums 2007.–2008. gadā, ar kura sekām pasaule nav tikusi galā vēl tagad. Šobrīd pasaules finanšu tirgi arī piedzīvo dažāda rakstura cenu burbuļus, kuri sevi īpaši piesaka izejvielu sektorā. Turklāt tirgus pārkaršana notiek brīdī, kad globālajai tautsaimniecībai nav izdevies atgūties no Covid-19 ekonomiskā šoka, kas radījis jaunu fenomenu – burbuļu veidošanos bez ekonomiskās izaugsmes.

Kabulas krišanu gaidot © DIENA

Gaidāms, ka ASV karaspēks agrāk, nekā paredzēts, pametīs Afganistānas teritoriju. Sākotnēji bija plānots, ka tas notiks līdz 11. septembrim, bet šobrīd kā beigu termiņi tiek minēti jūlija vidus vai pat 4. jūlijs. Valstī paliks vien daži simti amerikāņu karavīru, kas apsargās ASV vēstniecību un Kabulas starptautisko lidostu.

Tieši no šodienas, 1. jūlija, Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā ES digitālais Covid sertifikāts. Šis sertifikāts, kā skaidro Eiropas Parlamenta Preses dienests, apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 vai veikusi testu, kura rezultāts ir negatīvs, vai jau ir pārslimojusi Covid-19. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsver, ka "ES digitālā Covid sertifikāta mērķis ir pandēmijas laikā atvieglot drošu un brīvu pārvietošanos ES". Kopsavilkums no tās informācijas, ko sniegušas ES institūcijas, ir tāds, ka, ja vien kādā no 27 dalībvalstīm dramatiski nepasliktināsies epidemioloģiskā situācija, šis sertifikāts ļaus pa ES ceļot bez ierobežojumiem, piemēram, bez pašizolācijas.

Vakar oficiāli Itālijā, bet pamatā, protams, videokonferences režīmā tika aizvadīta 20 pasaules ekonomiski spēcīgāko jeb G20 valstu ārlietu un par attīstības jomu atbildīgo ministru tikšanās.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts pirmdien nāca klajā ar atklāsmi, kas Dienai un jebkuram politikas notikumu vērotājam, kurš draudzējas ar matemātiku kaut septītās klases līmenī, bija pašsaprotama jau pirms pāris mēnešiem.

Saistībā ar nesen ieviesto principu – noteikt, kas ir pieejams pret Covid-19 vakcinētam personām, bet nav pieejams nevakcinētām – atklājas, ka mūsu valdība uz privātā sektora un kultūras jomas pārstāvju pleciem cenšas novelt atbildību par šī principa ievērošanu

Ziņa, ka valsts tērēs kārtējo lielo summu, lai pētītu, kādēļ tieši vēlētāju aktivitāte nesenajās pašvaldību vēlēšanās ir bijusi rekordzema, uz vispārējā fona tomēr šķiet tāda īpaši izsmalcināta ņirgāšanās par nodokļu maksātāju, kuram nu vēl jāpiemaksā, lai varas partijas noskaidrotu… ko tieši? To, ka vēlētāji bija vīlušies vai bez motivācijas, vai sev tīkamāko, ka pie vainas bija jaukais laiks un briesmīgais Covid?

Virknē ietekmīgu starptautisko attiecību izdevumu turpinās diskusijas par to, kur meklējama izeja no šā brīža globālās nenoteiktības un kāda būs jaunā pasaules kārtība (vai vismaz – kādai tai vajadzētu būt).

Nesen Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijai (FM) izteica aicinājumu būt racionālai, nevis pārspīlēti optimistiskai. Padome skaidroja, ka "apstiprinājusi FM sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022.–2024. gadam, tomēr uzsver nepieciešamību modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus".

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) sociālo iemaksu reforma un jaunā labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) idejas par pensiju iemaksu 2. līmeņa reformēšanu no pirmā acu uzmetiena ir pretrunīgas, tomēr izgaismo vienu kopēju fundamentālu valdības problēmu – pat ja it kā tiek pareizi identificēta problēma vai vismaz saskatīta tās virspuse, zāles šīs problēmas ārstēšanai tiek piemeklētas aplamas.

Tikai nedēļa palikusi līdz brīdim, kad stāsies spēkā valdības iecerētās izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmā, kuras gan premjers Krišjānis Kariņš, gan finanšu ministrs Jānis Reirs turpina slavēt kā sociālā taisnīguma paraugu. Šķiet arī, ka vārgās balsis valdošajā koalīcijā, kas laiku pa laikam iepīkstas, ka "reforma" jāatliek, ir tikai nodeva "pozitīva" tēla uzturēšanai velētāju acīs.

Šodien