Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +20 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 20. maijs
Venta, Salvis, Selva

Dienas komentārs

Ženēvas samita realitāte un utopijas © DIENA

Notikušais ASV prezidenta Džo Baidena un Krievijas prezidenta Vladimira Putina samits prognozējami nav kļuvis par revolūciju abu lielvalstu attiecībās, tomēr vismaz uz laiku ir mazinājis spriedzi ASV un Krievijas attiecībās, kas bija sasniegusi mērogus, kas pielīdzināmi aukstā kara laikposmam.

Apkaunojoša prāva © DIENA

Simboliski, ka tieši vakar – sēru dienā, kad tiek pieminēta Latvijas okupācija, – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika nolasīta prokuratūras apsūdzība publicistam Lato Lapsam pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par neslavas celšanu un vajāšanu.

Brīdinājums mūsu valdībai © DIENA

Latvijā ēnu ekonomika pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir augusi par 1,6% un sasniegusi 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To atklāj pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. (Pētījuma autori ir ekonomikas eksperti Arnis Sauka un Tālis J. Putniņš.)

Demokrātiju saliedēšana © DIENA

Tuvojas beigām Džo Baidena pirmā vizīte ASV, tostarp ir noslēdzies NATO valstu vadītāju samits Briselē, kura noslēguma komunikē 63 reizes ir pieminēta Krievija un 10 reizes Ķīna.

Viedās tukšmuldēšanas lozungu koalīcija © DIENA

Pēdējo pusgadu premjers Krišjānis Kariņš, uzstājoties ar uzrunām sabiedrībai kopumā vai kādām konkrētām grupām, aizvien aktīvi mīl deklamēt vārdu salikumu "viedā reindustrializācija". Nenoliedzami tehnoloģiju laikmetā tas izklausās visnotaļ gudri un vienlaikus gana nesaprotami, lai tādējādi šā izteiciena "valkātājam" ar "gudru frāzi" ļautu viegli izvairīties no skaidras atbildes uz nepatīkamajiem jautājumiem par viņa vadītās koalīcijas ne īpaši labajām sekmēm valsts tautsaimniecības attīstības veicināšanā.

Meklē ceļu uz labklājību © DIENA

Latviju un pārējo pasauli vēl nebija satricinājusi Covid-19 pandēmija, kad Eiropas Savienības (ES) institūcijās jau tika spriests par to, ka nepieciešams visās dalībvalstīs ieviest vienotus minimālās algas aprēķināšanas principus. Vēlamā risinājuma meklējumi turpinās arī šovasar, kad gan ekonomiku, gan arī sabiedrības dzīvesstilu būtiski izmainījuši pandēmijas nestie ierobežojumi. Mūsu valstī pastāvošos viedokļus nesen atklāja tiešsaistes diskusija Vienots minimālās algas aprēķins ES: Kā tas ietekmēs Latviju?, ko organizēja Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.

Rezultāti pieprasa pārgrupēšanos © DIENA

Bez atbalsta reģionos varu Rīgā grūti iekarot, tādēļ pašvaldību vēlēšanu rezultāti, kas neļāva pārkrāsot Latvijas reģionu politisko karti, kā to varbūt bija iecerējušas dažas varas partijas, liek paraudzīties, kā tas ietekmēs partiju gatavošanos 14. Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī. Jau tagad no politiķu teiktā izriet, ka 8. jūnija pašvaldību vēlēšanas ir izraisījušas tādus pēcgrūdienus, ka dienaskārtībā ir gan iepriekš kuluāru sarunās vērtētā politisko spēku konsolidāciju pārvērtēšana, gan bažas, ka agresīvākie spēlētāji centīsies izmantot administratīvos resursus, lai "pārrakstītu" šo vēlēšanu rezultātus.

Tauta, pastāvi pie ratiem! © DIENA

Pagājušo otrdien Valsts prezidents Egils Levits sniedza lielu konceptuālu interviju LTV raidījumā 1:1, kurā pauda savu attieksmi gan pret pašvaldību vēlēšanām, gan pret valdības darbu, kā arī ieskicēja savu politisko lomu. Vairums intervijas atreferētāju pievērsa uzmanību valdības darba vērtējumam, kas īsumā bija: "Valdība darbojās klupdama un krizdama, bet klupdama un krizdama pareizā virzienā!" Labi, pieņemsim!

Rīcība pēc sekām © DIENA

Latvijā gadiem pieredzam situācijas, kad tikai pēc notikušas nelaimes vai skandāla visi iespējamie atbildīgie pēkšņi sāk aktīvi rosīties – veikt ārkārtas pārbaudes, kontroles. Taču raksturīgi – šīs kārtējās "ārkārtas pārbaudes" parasti notiek ļoti īsu brīdi – mēnesi, varbūt divus. Pēc tam viss noklust un apaug ar aizmirstības putekļiem. Līdz nākamajai nelaimei, jo tad atkal divu mēnešu "riņķadancis" uzsāk apgriezienus.

Ģeopolitiskās revolūcijas pagaidām nebūs © DIENA

Nākamajā nedēļā ir gaidāmi gandrīz vienlaikus uzreiz vairāki starptautiskās politikas notikumi, kuru iznākums var ietekmēt globālos ģeopolitiskos procesus vismaz vairāku turpmāko gadu vai pat vairāku desmitgažu garumā. Ticamāka gan šķiet iespēja, ka šā gada jūnija kā liktenīgā un izšķirošā mēneša loma izrādīsies ievērojami pārspīlēta.