Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

"Profesionāļa" jaunie izaicinājumi © DIENA

Krievijas agresija Ukrainā teju pilnībā aizēnojusi Covid-19 pandēmijas krīzi, un, šķiet, tikpat kā nepamanīts Latvijā palicis Valsts kontroles (VK) starpziņojums par revīziju Vai Veselības ministrijas (VM) īstenotā vakcinācija pret Covid-19 bija pietiekami mērķtiecīga?.

Liekulība nav vajadzīga © DIENA

Vienā no savām izcilajām runām pirms dažām dienām no ielenktās Kijivas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda: "Kurš ir gatavs cīnīties mums līdzās? Es nevienu neredzu... (..) Mēs aizstāvam mūsu valsti vieni paši. Pasaules stiprākie militārie spēki noskatās no attāluma. Vai vakar ieviestās sankcijas iespaidos Krieviju? Mēs dzirdam debesīs virs mums un mūsu zemē, ka ar to nepietiek."

Bez ilūzijām par Baltkrieviju © DIENA

Karadarbības Ukrainā dēļ bez nepieciešamās ievērības ir atstāta situācija Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā, lai gan šīs valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko ir pats tuvākais Krievijas sabiedrotais pret Ukrainu izvērstajā agresijā, kā arī turpina īstenot pasākumus savas varas nostiprināšanai ilgtermiņā.

Jāapzinās reālie riski © DIENA

Pirms dažām dienām, kad medijos un sociālajos tīklos parādījās fotogrāfijas un videomateriāli, kas atainoja Krievijas armijas uzbrukumā cietušo Ukrainas pilsētu Harkivu, kāds Latvijas uzņēmums preses relīzē pauda bažas, ka "saistībā ar naudas plūsmas problēmām no Krievijas daudziem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem var rasties finansiālas grūtības".

Uzrunāt, nevis runāt © DIENA

Pēdējās dienās daudzi ir izcēluši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas paša tautai, Eiropai un visai pasaulei saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un, šķiet, tieši no viņa būtu vērts mācīties gan mūsu, gan Eiropas politiķiem, kā precīzi, tieši, emocionāli un cilvēciski saprotami runāt ar visu sabiedrību laikā, kad Krievijas agresijas dēļ cilvēki mēdz nostāties diametrāli pretējās pusēs.

Tikai ar rietumu saliedētību var nepietikt © DIENA

Situācijā, kad rietumvalstis, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir nodemonstrējušas sen neredzētu saliedētību un gatavību upurēt arī būtiskas savas ekonomiskās intereses, nosakot bezprecedenta sankcijas pret Maskavu, uzreiz vairāku nozīmīgu nerietumu valstu nostāja paver Krievijai iespējas samazināt pret to vērsto sankciju efektivitāti.

Kad aiz robežas ir karš © DIENA

Kopš tā brīža, kad 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, Eiropa vairs nav tāda, kāda bija līdz tam. Šāda atziņa izskanēja Eiropas Pilsoņu paneļdiskusijā , kas pagājušajā nedēļā noritēja Dublinā, un to preses konferencē uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Beļģijas Gijs Verhofstadts. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienība (ES) kļūs saliedētāka un ka vairāk uzmanības tiks pievērsts aizsardzībai militārajā aspektā, un paralēli tam asāk iezīmēsies ES norobežošanās no Krievijas.

Karš liek atcerēties par principiem © DIENA

Putina iebrukums Ukrainā latviešiem ir personisks gan cilvēciski ētisku, gan eksistenciālu iemeslu dēļ. Ukraiņi šobrīd karo par to, lai mēs nebūtu nākamie. Un mēs nedrīkstam atļauties būt relatīvi savā attieksmē ne politiķu, ne pilsoņu līmenī. Mums ir jāizdara mājasdarbs, lai mēs nebūtu nākamie, un finansējuma palielinājums aizsardzībai ir tikai obligātais minimums. Mums jāaug gan kolektīvi, gan katram kā indivīdam.

Nepalaist garām iespēju © DIENA

Nekļūšu oriģināls, paužot, ka pēdējo dienu notikumi – Krievijas iebrukums Ukrainā – ir uz visiem laikiem ne tikai kardināli izmainījuši pasaules ģeopolitisko situāciju, bet arī diezgan skaidri iezīmē, ka arī pasaules ekonomikā procesi un notikumi būtiski mainās jau šobrīd. Diezgan ticami, ka lielākās pasaules daļas valstu, varbūt iekavētā, tomēr šobrīd ļoti vērtīgā rīcība vismaz tuvākajā nākotnē izslēgs Krievijas lielo nozīmi no daudziem pasaules globālajiem ekonomiskajiem procesiem, kamēr vien tās autoritārais līderis Vladimirs Putins un viņam pietuvinātie pārvaldīs Krieviju.

Krievija sāk ekspansiju rietumu virzienā © DIENA

Ceturtdienas agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija sāk "speciālo operāciju" ar nolūku panākt Ukrainas "denacifikāciju un demilitarizāciju", kā arī nodrošināt, ka abas separātiskās Ukrainas austrumu republikas (tā sauktais Donbass) atgūst kontroli pār visām Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabala teritorijām. Šāds lēmums tika arguments ar nacionālās drošības apsvērumiem, atsevišķi norādot, ka Krievija neplāno Ukrainas okupēšanu, raisot asociācijas ar 2008. gada notikumiem Gruzijā.

Būs jauna diena © DIENA

Asiņaina saule uzlēca pār Ukrainu agrā 24. februāra rītā. Nezvērs nolēma uzbrukt spoku stundā, rītam tuvojoties, kad miegs ir visdziļākais, tumsa visbiezākā, ļaudis visneaizsargātākie. Un ukraiņi pamanīja kādu būtisku līdzību.

Kritika un dezinformācija © DIENA

Dezinformācijas straujā izplatība kļuvusi par nopietnu problēmu, ko nevar atstāt bez ievērības, – šāda atziņa pēdējā laikā dzirdēta bieži. Dezinformācijas izplatības mazināšana ir viens no mērķiem, ko cer sasniegt Eiropas Savienības (ES) institūcijas, īstenojot digitālās vides reformu (par šo reformu jau bija lasāms 22. februāra Dienā).

Saprāta balss Saeimā © DIENA

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vakar noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kas ļauj secināt, ka vismaz vēlēšanu gadā parlamentārieši nolēmuši rīkoties saprātīgi un lieki nekaitināt savus vēlētājus – nodokļu maksātājus, kas finansē viņu algas. Atgādināšu, ka pērn prezidents nāca klajā ar iniciatīvu atjaunot valsts ministra posteni, kuri būtu īpaši pilnvaroti pārvaldīt tādu jautājumu risināšanu un virzību, kuros ir iesaistītas vairākas nozaru ministrijas vai izpildvaras institūcijas, argumentējot ar to, ka šā iemesla dēļ arī daudzu pārnozaru jautājumu risināšana nesokoties. Tieši tādēļ būtu nepieciešami īpaši pilnvaroti valsts ministri, kuri koordinētu starpnozaru projektu virzību.

Pirmais solis kara eskalācijas virzienā © DIENA

Nedēļas sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins gana teatrāla procesa gaitā paziņoja par lēmumu oficiāli atzīt abu Ukrainas austrumu separātisko republiku neatkarību. Šis lēmums paredz arī militāro sadarbību – Krievijas bruņoto spēku atklātu ievešanu tā sauktajā Donbasā.

Liktenīgais sertifikāts © DIENA

Periods, kad Latvijā plašumā vērsās Covid-19 digitālā sertifikāta lietošana, tuvojas beigām, un šopavasar sertifikāta prasīšana valsts iekšienē kļūs aizvien retāka. To, kāda būs situācija rudenī, rādīs laiks, un jāņem vērā, ka pandēmijas divi gadi ir nesuši visdažādākos epidemioloģiskās situācijas pavērsienus.

Histērija nevietā © DIENA

Briestošās Ukrainas traģēdijas fonā Latvijas politikas galvenais notikums pagājušajā nedēļā izrādījās vienas Augstākās tiesas tiesneses neievēlēšana, Saeimai iespītējoties un parādot liberāli noskaņotām un visai pašpārliecinātām "aprindām", kurš šeit ir galvenais. Kopumā notikums ir gana sarežģīts, neviennozīmīgi vērtējams un profesorei Sanitai Osipovai droši vien personīgi ļoti nepatīkams. Taču ir daži lietā būtiski aspekti, kuri būtu jāņem vērā, ja vien negribam nolaisties līdz līmenim "sit savējos, jāaizstāv!" vai arī "re, kā tie hunveibini norāvās!".

5000 nāvēs izmērāma bezdarbība © DIENA

Ceļot apsūdzību bijušajai veselības ministrei no Attīstībai/Par! (A/P) Ilzei Viņķelei par amatpersonas bezdarbību vakcīnu iepirkumā, Ģenerālprokuratūra, protams, būs izdarījusi labu darbu, iejaucoties tajā tiesiskajā nihilismā, ko pēdējos pāris gadus mums demonstrē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tajā skaitā atsakoties ierosināt kriminālprocesu par šo iepirkumu, jo neesot atrasti pierādījumi korupcijai.

Brazīlijas pārorientēšanās © DIENA

Nedēļas vidū oficiālā vizītē Krievijā ieradās Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru. Uz Maskavu Bolsonaru devās, neraugoties uz ASV uzstājīgiem aicinājumiem atteikties no šī brauciena, kas gana uzskatāmi liecina par Vašingtonas aizvien pieaugošajām problēmām Latīņamerikā, kuru ASV ir pieņemts uzskatīt par savu ģeopolitisko "iekšpagalmu".

Nepareizā tiesnese vai nepareizā ideoloģija? © DIENA

Pēc pirmajām pretrunīgajām reakcijām uz Saeimas konservatīvā vairākuma vakardienas balsojumu neapstiprināt Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatā bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Sanitu Osipovu, kura pēdējā laikā publiskās intervijās kļuvusi par liberālās ideoloģijas karognesēju, aizstāvot arī pretrunīgi vērtēto ST lēmumu par viendzimuma pāru tiesībām, vērā ņemams šķiet tikai viens jautājums. Un, proti, vai ir atsevišķi balsojumi, kuros Saeimā ievēlētie politiķi nedrīkst lemt politiski un vadīties pēc savas ideoloģiskās nostājas, un vai un kā tas vispār ir iespējams, ja šos konkrētos balsojumus vispār atstāj Saeimas lemšanā?

Starta signāls uzņēmējiem © DIENA

Valdība sev raksturīgajā lēnajā, uz kompromisiem vērstajā stilā, sākot epidemioloģisko ierobežojumu mīkstināšanu, ir pāri laukumam ieripinājusi bumbu uzņēmēju pusē, simboliski norādot – spēlējiet un parādiet, ko protat!

Ukrainas krīze un lielvaru tirgi © DIENA

Gana daudz iemeslu uzskatīt, ka Ukrainas krīzes asākais punkts varētu būt pārvarēts, tomēr arī kāds ilgtermiņa krīzes risinājums joprojām nav saskatāms. Viens no būtiskiem pozitīviem ir signāliem ir fakts, ka noslēgumam tuvojas Baltkrievijas un Krievijas kopīgās militārās mācības Baltkrievijā, kuras virknē rietumvalstu tika uzskatītas par aizsegu iespējamajam iebrukumam Ukrainā.

Vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skatīja 210 125 pilsoņu iesnieguma Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās virzību, kurā izskanēja kārtējā runas pērle no valsts pārvaldes birokrāta, – komentējot sabiedrības aktualizēto problēmu bērniem saņemt atbilstošu zobārsta palīdzību akūtās situācijās, Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā Andis Paeglītis to raksturoja kā "ne tik kliedzošu", izņemot dažus atsevišķus gadījumus, vēsta LETA

Pretēji prognozēm, ka prasība, lai daudziem strādājošajiem būtu Covid-19 digitālais sertifikāts, Latvijā radīs milzīgu bezdarbnieku skaita pieaugumu, tā nav noticis.

Februāra sākumā ar gala ziņojumu klajā nāca Saeimas "Covid komisija", kuras secinājumu izskatīšana Saeimas sēdē ir atlīkta līdz šai ceturtdienai. Tā gan vairāk būs formalitāte – vienprātība par ziņojuma tekstu valdošās koalīcijas partiju starpā tika panākta jau komisijas ietvaros, kuras pilnais nosaukums Parlamentārās izmeklēšanas komisija Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai rezultātā ir izrādījies fikcija.

Taisnība ir kaut kur pa vidu, gribas teikt par aizvadītajā valdības sēdē notikušo kārtējo saķeršanos starp epidemiologiem un ministriem, ko premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) maigākā un satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) smagākā formā pasniedza kā epidemiologa Ņikitas Trojanska kļūdainu prognozi par šoziem gaidāmajiem hospitalizējamo tūkstošiem, kuras pavadā gājuši nelaimīgie ministri.

Skarbus secinājumus izdarījusi Valsts kontrole (VK) revīzijā par 2017. gadā valdības apstiprinātā Valsts pārvaldes reformu plāna realizāciju. Lai gan definētais mērķis bija veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi, revīzijā konstatētais liek secināt, ka daļa noteikto darbības rādītāju sasniegti, taču kopumā reforma nebija pārvaldīta efektīvi. Turklāt termina "reformas" lietojums radīja lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet tās nav notikušas.

Kanādā nerimstas protesta akcijas, kas sākās 23. janvārī kā kravas automašīnu šoferu tālbraucēju akcija pret premjerministra Džastina Trudo valdības lēmumu obligāto vakcināciju pret Covid-19 attiecināt arī uz kravas automašīnu vadītājiem, kas veic pārrobežu pārvadājumus starp Kanādu un ASV. Šobrīd protesti ir pārauguši jau krietni vērienīgākos nemieros, kuru dalībnieki prasa virknes ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atcelšanu, kā arī Trudo atkāpšanos vai vismaz ievērojamas izmaiņas valdības sastāvā.

Vārda un domas brīvība ir nozīmīga vērtība, kura jāaizstāv Eiropas Parlamentam. Tā, spriežot pēc Eirobarometra aptaujas, uzskata 27% respondentu kopumā Eiropas Savienībā un 26% tieši Latvijā. Diskusijas par vārda brīvību īpaši saasinājušās Covid-19 pandēmijas laikā, turklāt, pastāvot epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un attīstoties modernajām tehnoloģijām, iedzīvotāji aizvien vairāk lieto sociālos tīklus, kas ļauj ikvienam publiski paust savu viedokli.

Pagājušajā nedēļā atļāvos paust kritisku ironiju par valsts pārvaldes vēlmi visus iespējamos procesus tik ļoti birokratizēt un salikt visādos instrukciju rāmjos, ka beigās nav jābrīnās par faktu, ka sabiedrība, proti, nodokļu maksātāji, vispār nesaprot, ar ko un kādēļ ikdienā nodarbojas valsts pārvalde. Taču nodokļu maksātāju barotā ierēdniecība nelika ilgi vilties un šonedēļ atkal "iepriecina" ar kārtējo birokrātijas šedevru.

Nedēļas sākumā tika aizvadītas divas visaugstākā līmeņa politiķu tikšanās, kuras, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ģeopolitiskās spriedzes Eiropā samazināšanos vai tālāku eskalāciju. Vācijas jaunais kanclers Olafs Šolcs Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons Maskavā – ar savu Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu.

Šodien