Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas ļaus skolēniem centralizētā eksāmena svešvalodā vietā izvēlēties kārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu.
"Mēs uzrakstīsim Tev svarīgo! Esejas, domraksti, recenzijas un studiju darbi - mēs izstrādājam akadēmiskos darbus par jebkuru Tev nepieciešamo tēmu!" ar šādu uzsaukumu jau trīs nedēļas darbojas portāls akademika.lv, kas, pēc pašu teiktā, nodrošina akadēmiskās konsultācijas un darbu paraugus. Augstskolu pārstāvji gan ir pārliecināti, ka tas ir klajš ētikas, kā arī, iespējams, juridisko aktu pārkāpums, piektdien, 26. septembrī, vēsta laikraksts Diena.
No pusmiljona eiro peļņas līdz tikpat lieliem zaudējumiem - šāda ir amplitūda, kuras ietvaros strādā Latvijā reģistrētās privātās augstskolas. No 14 privātajām augstākās izglītības iestādēm, par kurām ir pieejami jaunākie dati, deviņas strādā ar peļņu, kamēr piecām augstskolām 2013. gadā bijuši samērā lieli zaudējumi.
"Nevajag nekur braukt, iet, mainīt savus plānus, varu ieritināties dīvāniņā ar kafijas krūzi rokās un mācīties," tā par savām studijām Dienai stāsta Svetlana Kračus, kura jau otro gadu izvēlējusies mācīties tālmācības programmā. Lai gan šaubas šajā gadījumā varētu būt par mācību kvalitāti, aizvien vairāk izglītības iestāžu piedāvā tālmācības programmas. Viena no mērķa grupām ir arī tautieši ārzemēs, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Studijām kādā no 13 lielākajām Latvijas augstskolām pieteikušies 11 411 reflektanti, liecina statistikas dati par apstiprinātajiem pieteikumiem uzņemšanai pamatstudiju programmās.Šajā skaitā iekļaujamas 12 augstskolas, kurām varēja pieteikties izmantojot portālu latvija.lv, kā arī Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kurai pieteikties varēja atsevišķi universitātes mājaslapā vai ierodoties personīgi.
Atliek uz mirki rūpīgāk ieskatīties, lai pamanītu, ka Rīgas ielās jauniešu šajās dienās ir vairāk. Ar acīm sekojot līdzi viņu gaitām, var novērot, ka liela daļa pazūd augstskolu durvīs. Un ne bez iemesla - vakar sākās pieteikšanās studijām. Lai gan jau nedēļu iepriekš pieteikties varēja elektroniski, ikvienam jāierodas augstskolā arī personiski.
Pirmajā dienā studijām 11 Latvijas augstskolās pieteikušies 1936 reflektanti, no kuriem teju puse kā pirmo prioritāti norādījusi studijas kādā Latvijas Universitātes (LU) studiju programmā, liecina portālā latvija.lv pieejamie dati.
Lai gan vairākums studentu zina, ka plaģiāts viņu rakstu darbos ir akadēmiskās ētikas pārkāpums, ik pa laikam šī problēma kļūst aktuāla. Studenti mēdz gan piesavināties savu kolēģu darbus, gan tos nopirkt, bet ir gadījumi, ka arī paši pasniedzēji rīkojas negodīgi. Patlaban gan sperts nopietns solis plaģiātisma apkarošanā, astoņām augstskolām izveidojot kopīgu datubāzi ar studentu noslēguma darbiem, otrdien vēsta laikraksta Diena.
Ap 1800 cilvēku izmanto iespēju, ko piedāvā Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Birojnīcas projektu LU Open Minded, iegūt bezmaksas bakalaura līmeņa izglītību latviešu valodā tiešsaistē. Šāda prakse ārzemēs pastāv jau sen, un Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš norāda, ka Universitātei un viņu sadarbības partneriem šis projekts ir mēģinājums sekot līdzi pasaules tendencēm.
Bieži nākas uzklausīt augstskolu kvalitātes vērtējumu, kas balstīts uz jautājumu - vai augstskolu Latvijā nav par daudz? Neskarot lietas šauras detaļas, saistītas ar koledžām un filiālēm, šķiet, ir pienācis laiks atzīt, ka atbildes nav tāpēc, ka pats jautājums ir aplams. 2014.gada valsts budžeta un nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda kontekstā pareizs jautājums ir - vai Latvijā augstskolas vispār ir vajadzīgas? Balstoties racionālos demogrāfiskos un makroekonomiskos kritērijos, izvērtējot tīri mūsu darba ražīguma, pakalpojumu un eksporta struktūru, jāatzīst, ka saprātīgs vērotājs, ja vien būs gana neatkarīgs un neaizspriedumains, nonāks pie slēdziena - nav.
