Pirmajā dienā studijām 11 Latvijas augstskolās pieteikušies 1936 reflektanti, no kuriem teju puse kā pirmo prioritāti norādījusi studijas kādā Latvijas Universitātes (LU) studiju programmā, liecina portālā latvija.lv pieejamie dati.
Lai gan vairākums studentu zina, ka plaģiāts viņu rakstu darbos ir akadēmiskās ētikas pārkāpums, ik pa laikam šī problēma kļūst aktuāla. Studenti mēdz gan piesavināties savu kolēģu darbus, gan tos nopirkt, bet ir gadījumi, ka arī paši pasniedzēji rīkojas negodīgi. Patlaban gan sperts nopietns solis plaģiātisma apkarošanā, astoņām augstskolām izveidojot kopīgu datubāzi ar studentu noslēguma darbiem, otrdien vēsta laikraksta Diena.
Ap 1800 cilvēku izmanto iespēju, ko piedāvā Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Birojnīcas projektu LU Open Minded, iegūt bezmaksas bakalaura līmeņa izglītību latviešu valodā tiešsaistē. Šāda prakse ārzemēs pastāv jau sen, un Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš norāda, ka Universitātei un viņu sadarbības partneriem šis projekts ir mēģinājums sekot līdzi pasaules tendencēm.
Bieži nākas uzklausīt augstskolu kvalitātes vērtējumu, kas balstīts uz jautājumu - vai augstskolu Latvijā nav par daudz? Neskarot lietas šauras detaļas, saistītas ar koledžām un filiālēm, šķiet, ir pienācis laiks atzīt, ka atbildes nav tāpēc, ka pats jautājums ir aplams. 2014.gada valsts budžeta un nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda kontekstā pareizs jautājums ir - vai Latvijā augstskolas vispār ir vajadzīgas? Balstoties racionālos demogrāfiskos un makroekonomiskos kritērijos, izvērtējot tīri mūsu darba ražīguma, pakalpojumu un eksporta struktūru, jāatzīst, ka saprātīgs vērotājs, ja vien būs gana neatkarīgs un neaizspriedumains, nonāks pie slēdziena - nav.
Latvijas Biznesa koledža (LBK) pārsūdzējusi Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika atstāts negrozīts Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pieņemtais lēmums piemērot koledžai naudassodu 1500 latu apmērā un uzlikts tiesisks pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi.
Problēmas ar zinātņu doktoru grādu piešķiršanu ir konstatētas ne tikai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) un Latvijas Universitātē (LU), bet nu jau arī Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Zinātnes padomē atzīst, ka taisnība ir tiem, kas saka, ka dažās jomās piešķirtos doktora grādus var apšaubīt un līdzšinējā prakse noteikti ir jāpārtrauc.
Pagājušajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa, ka Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) nelikumīgi izsniegusi doktora zinātniskos grādus. Līdzīgas aizdomas tagad paustas arī par Latvijas Universitāti (LU).
Balstoties uz starptautiskiem salīdzinājumiem un veselo saprātu, ir skaidrs, ka Latvijā augstskolu skaits ir par lielu, intervijā aģentūrai LETA atzīst izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP)."Ar neapbruņotu aci varam pateikt, ka Latvijā augstskolu ir pārāk daudz, vismaz valstij ar diviem miljoniem iedzīvotāju tas tā ir.
Uz pilnu termiņu jeb sešiem gadiem ir akreditēti 210 studiju virzieni jeb apmēram 86% no 243 izskatītajiem studiju virzieniem, aģentūra LETA uzzināja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).Šis skaits ietver arī 19 studiju virzienus, kas Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas un priekšlikumi kvalitātes uzlabošanai" tika izvērtēti tikai daļēji un tika akreditēti ar nosacījumu, ka viena gada laikā attiecīgās augstākās izglītības iestādes pieteiks nevērtētās programmas izvērtēšanai akreditēto studiju virzienu kontekstā.
Vairāk nekā puse - 54% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka ir jāsamazina augstskolu skaits Latvijā, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, jūlijā veiktā aptauja.
Studijām kādā no 11 Latvijas augstskolām, kuras iekļāvušās vienotajā pieteikumu iesniegšanas tīklā, pieteikušies 7786 reflektanti, liecina statistikas dati par apstiprinātajiem pieteikumiem uzņemšanai pamatstudiju programmās.
Brīdī, kad jau ir sākusies vidusskolas absolventu pieteikšanās studijām, iezīmējas tendence, ka tāpat kā iepriekšējos gados aizvien populāras ir sociālo zinātņu bloka studiju programmas. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM), iepazīstinot ar vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, norāda, ka drīzumā veidosies liels speciālistu pārpalikums tieši šajā jomā, kur jau pašlaik darbaspēka piedāvājums veido vairāk nekā 150 000.