Mana "gribu dārzu" epopeja velkas jau trīs gadu garumā un pēc dažādiem eksperimentiem ar tomātiem uz palodzes un puķēm podos uz terases (pagājušogad dzīvoklī puķpodā uzziedēja pat lillijas), šķiet, būs beidzot tikusi līdz laimīgam finišam – mazdārziņam. Pusi dzīves dzīvoju Rīgā centra dzīvoklī, bet pirmā puse pagāja laukos. Vecākiem bija dārzs, arī vecvecākiem. Pavisam agrā vecumā mans pirmais dārza darbu uzdevums bija siltumnīcas vēdināšana – no rīta bija savlaicīgi lodziņš un durvis jāatver, vakarā jāaizver. Tad vēl laistīšana. Un ravēšana. Reiz vecāki lika izravēt aveņu stādījumu. Laiks bija karsts, es ar īsām piedurknēm, rokas viscaur saskrāpētas. Un man likās – kad izaugšu liela, man nemūžam nebūs nekādu dobju! Ha!
Ejot mežā, pļavā, visus augus uztveram kā Latvijas dabas sastāvdaļu. Savā ziņā taisnība jau ir. Taču ne visi šeit nonākuši dabiskā ceļā. Daudzi ir iebraucēji no svešām zemēm jeb introducētās sugas, kas iejutušās uz palikšanu. Mainoties klimatam, ienācēju kļūs vēl vairāk.
Pētījumi apliecina, ka bērni, kas ilgāk uzturas ārpus telpām svaigā gaisā un brīvā dabā, slimo mazāk, dzīvo priekpilnāk un guļ saldāk. Domājams, nevienam no vecākiem vai vecvecākiem pret to nav ne mazāko iebildumu. Turklāt, jo agrākā vecumā bērns pieradīs doties dabā, jo pilnvērtīgāka būs bērna fiziskā un garīgā attīstība. Savukārt tas, ko dabas taku minējiem piedāvā kompaktā, bet daudzveidīgā Latvijas ģeogrāfija, ir aicinājums nesteigties, nemērot tālus ceļus, bet meklēt jaunas vietas tepat, savā apkaimē, un atgriezties tajās pat vairākkārt.
Pēdējā laikā sociālajos tīklos pamanīts kļuvis blogs Seek the simple, kurā jauns pāris dalās ar savu pieredzi, mēģinot īstenot zaļo dzīvesveidu. Galvenais uzsvars ir uz zero waste jeb bezatkritumu dzīvesveidu, bet skartas tiek arī citas aktīvam mūsdienu pilsētniekam aktuālas tēmas, piemēram, zaļa iepirkšanās, higiēna, mode, piedāvātas receptes skaistumkopšanas jomā, ko bloga autore Laura Arnicāne pati izmēģinājusi. Viņa labprāt ar savu pieredzi dalās ne tikai bloga formātā, bet arī praktiskās nodarbībās. Par to vairāk var uzzināt, sekojot blogam vai tā veidotāju aktivitātēm sociālajos tīklos.
Ķiplociņi, samtenes, sāls vai soda – tik pazīstami augi, saimniecības lietas var palīdzēt dārzeņiem, kokiem, košumaugiem izvairīties no slimībām, pat kaitēkļiem. Augu aizsardzību nemācījies dārzkopis jau pērn vairs nevarēja nopirkt ķīmiskos preparātus, ar ko indēt augus, dārzu pret slimībām, kaitēkļiem. Arī šogad tie Latvijā nav nopērkami. Veikalos var meklēt tikai tos, kas nerada apdraudējumu lietotājam, skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktores vietniece Iveta Ozoliņa. Tad jau cilvēki, bites, taureņi dzīvos bez bažām.
Ārā ziedi sāks plaukt vēl ne tik drīz. Bet dažus no tiem var pamodināt jau tagad, izrokot dēstu no dobes un pārstādot podiņā. Siltumā pirmās pavasara puķes atplauks arī telpās, neskatoties uz vēl salīdzinoši skopajiem dienas gaismas stariem.
Kaut februāris oficiāli vēl skaitās īsts ziemas mēnesis un bieži vien tieši šajā laikā ārā plosās visbargākie sali, ar nepacietību sākam lūkoties pēc pavasara. Plaukstoši dēsti, krāšņu tulpju un narcišu pušķi veikalos priecē jau labu laiku. Gribas pavasari ieviest arī savā ēdienkartē? Tad jādiedzē graudi! To pilnīgi mierīgi var sākt darīt jau februārī, jo dīgstiem dienas gaisma nav tik ļoti vajadzīga kā lielākiem augiem. Galvenais ir siltums un mitrums, ko nodrošināt var pavisam vienkārši.
Tuvojoties aukstākajam gadalaikam, rudās lapsas uzaudzējušas biezu, zīdainu kažoku un kuplu asti, ar ko sildīt kājas. Līgatnes dabas taku teritorijā lapsas nudien var dižoties ar savu ietērpu, tāpēc aicināts ikkatrs tās apbrīnot.