Jau vismaz trīs gadsimtus Bordo (Bordeaux) nosaka toni pasaules vīna kultūrā. Šis ir slavenākais un prestižākais vīndarīšanas reģions ne vien Francijā, bet visā pasaulē. Īpaši slaveni ir Bordo sarkanvīni un deserta vīni. Pagaidām nekas neliecina, ka tuvākajā laikā kaut kas varētu mainīties.
Jūlija vidus ir laiks, kad apēdam sezonas pēdējās zemenes, bet dārzos sākt ienākties upenes, ērkšķogas, jāņogas – nepretenciozas, bet pārsteidzoši labas ogas kulinārijā.
Humoss ir viens no Vidējo un Tuvo Austrumu garšīgākajiem ēdieniem. Ne gluži ēdieniem – šajā reģionā to lieto, tāpat kā mēs lietojam majonēzi, – pie visa. Reģionā vēl joprojām nespēj vienoties, vai humosa izgudrotāji ir Ēģiptes arābi vai tomēr ebreji, kas pirmie samala turku zirņus kopā ar sezama sēklu pastu, citronu sulu un ķiploku. Humosa kari turpinās ne tikai par vēsturi, bet vēl jo trakāk – par šodienu. Diskutēts tiek par labāko konsistenci, temperatūru un perfektāko piedevu. Saplēsties var pat labākie draugi, ja atklāj, ka katrs iecienījis citu humosiju (ēstuve, kurā pārdod tikai humosu).
Pēc siltā decembra janvāra sākums solās būt vēsāks. Tādām dienām piestāv ziemas ēdieni. Jēra gaļas sautējumu vīnā var ēst gan kopā ar rīsiem vai kartupeļiem, gan vienu pašu. Šķelto zirņu virums vienkārši ir ļoti garšīgs ēdiens. Savukārt par cepumiem varu teikt tā – pēc garā pirparkūku maratona saldajam našķim gribas kaut ko citu, piemēram, smaržīgus, mutē kūstošus sviesta cepumus.
Reiz, kad atkal uz letes uzliku kādu kilogramu ingvera sakņu, Rimi pārdevēja man, no sirds brīnoties, jautāja, ko es daru ar to tādos daudzumos. Marinēju. Apnika pārmaksāt milzīgu naudu par tiem rūpnieciski marinētajiem, burciņās un paciņās fasētajiem, kas saldināti ar mākslīgajiem saldinātājiem, iekrāsoti ar mākslīgajām krāsvielām.
Ziemassvētki un lielās brīvdienas tūdaļ būs klāt, brīva laika arī netrūks, tāpēc šoreiz gatavosim brīnišķīgu, pāris stundu sautējamu gulašu, kā arī siera kūku ar piparkūku smaržu un garšu – bez cepšanas. Priecīgus un garšīgus svētkus!
