Es savā naivajā prātā momentā atbildēju "jā" un par bailēm pat neaizdomājos, saka latviešu vijolniece Ilze Kirsanova (37). Aizvadītā gada nogalē viņa devās uz kara izpostīto Sīriju, lai piedalītos starptautiskā kultūras diplomātijas programmā, kuras mērķis ir kara izpostītā kultūras mantojuma atjaunošana un saglabāšana.
Grāmata pelēkos audekla vākos ar zelta burtiem ir viena no pagājušā, simtgades gada nogalē iznākušajām īpašajām grāmatām. Vairāk nekā 300 šķirkļos no "ābeles" līdz "žubei" te skaidrota latviešu tautasdziesmās sastopamo vārdu nozīme. Gan ne visu – Dainu kodeksa autore, literatūrzinātniece un politiķe Janīna Kursīte, latviešu tautasdziesmas pēta jau gandrīz 40 gadu un ir secinājusi, ka šīs tēmas pilnīgai aptveršanai ar viena cilvēka mūžu ir par maz. Tāpēc grāmatā ir atstāti arī "neaizsieti mezgli", kas var ieinteresēt nākamos pētniekus.
Nevarētu teikt, ka ikdienā Dienā mums ar vienu no KDi vadītājām, kultūras žurnālisti un teātra kritiķi Undīni Adamaiti, nebūtu laika parunāt, es ne reizi vien pēc kādas izrādes noskatīšanās aplaimoju viņu ar saviem kategoriskajiem spriedumiem, un viņa mani uzklausa pacietīgi kā dakteris slimnieku, kurš viņam klāsta internetā atrastās atziņas par to, kā viņa slimība būtu jāārstē. Tomēr Normunda Naumaņa balvas piešķiršana ir labs iegansts parunāt vairāk gan par teātri, gan Undīni pašu. Kritiķu prestižs Latvijā tagad ir cēlies – tāds ir viens no secinājumiem, kas radās mūsu sarunā. Man viens no atklājumiem bija Undīnes stāstītais, ka skolas laikā viņa vienubrīd Darela iespaidā gribējusi kļūt par zooloģi.
Tu esi tieši tik labs, cik tava pēdējā filma, grāmata vai ieraksts, ir pārliecināts producents Niks Pauels (68). Savulaik viņš veidojis biznesu kopā ar slaveno Ričardu Brensonu un reanimējis prestižu kino skolu, bet tagad, komentējot politiskās aktualitātes, uzsver – Brexit ir britu šāviens sev tieši sirdī.
Izdevis grāmatu par savu biznesa vadības pieredzi, viens no Latvijas veiksmīgākajiem ilgtermiņa uzņēmējiem Uldis Pīlēns, atbildot uz jautājumiem, aicina sākt diskusijas par Latvijas demokrātijas glābšanu un atklāj, kas labklājībai var būt bīstams.
Protams, dāvana valsts simtgadei, turklāt vai tik ne pati smagākā dāvana daudzo šoruden iznākušo smago un nopietno grāmatu klāstā ir ārsta un ekspolitiķa, bijušā Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētāja Pētera Apiņa fotogrāmata Latvijai 100 – gandrīz četri kilogrami, daudzu cilvēku uzņemti četrtūkstoš attēli, pa diviem atvērumiem katram valsts gadam, svarīgākajiem – pa trim.
Izdevis atmiņas, populārais ārsts un valstsvīrs Georgs Andrejevs stāsta, ko atceras bez pierakstīšanas, kāda mīna ar laika degli ir ielikta Latvijas valsts ēkā un kāpēc viņš negribētu būt veselības ministrs .
Šī gada septembrī Marks Sosārs, igauņu režisors un operators, Pērnavas kinofestivāla vadītājs un Pērnavas Jaunās mākslas muzeja dibinātājs, uz pāris dienām viesojās Rīgā. Viņš ir viens no varoņiem Kristīnes Briedes un Audrus Stoņa filmā par Baltijas poētisko dokumentālo kino Laika tilti (nule tā tika arī pie Lielā Kristapa statuetes kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma). Sosārs bija ieradies uz tās pirmizrādi Latvijā, taču ne tikai. Uz Rīgu viņš bija atbraucis arī, lai uzņemtu pāris epizožu savam topošajam projektam par Brīvības pieminekli.
Muzikālais uzvedums Vilkam tāda dvēselīt’ un tās veidotāji Sējānu ģimene Latvijas simtgadē, kas notiek tieši vilku mēnesī, aicina aizdomāties, kurš īsti ir humānāks – vilks vai cilvēks? Jo viens nogalina, lai paēstu, bet otrs – vienkārši tāpat...
Par latviskumu Amerikā, operāciju kaķim, Latvijas interneta pirmsākumiem un virtuālās realitātes izmantošanu cilvēku dzīvības glābšanai – mediķis un Vašingtonas Universitātes lektors Pauls Aleksanders Keire.
Valters Negribs (26) savai akadēmiskajai karjerai izvēlējies Latvijā neierastu virzienu – viņš Oksfordā studē sanskritu. Ar viņu var sarunāties gan par laimi un ciešanām, gan laika plānošanu, "moderno" jogu un to, kāpēc Senās Indijas prakse Rietumu pasaulē kļūst tikai arvien populārāka.
