Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Tekla Šaitere

Galdā jaunā raža

Šis ir laiks, kad galvu lauzīt par to, ko gatavosim, nevajadzētu. Dārzeņu dobes, siltumnīcas, arī veikalu plaukti un tirgus plači pilni ar jauno ražu. Mācību centra Viesistaba Kazarmās šefpavārs Normunds Šaiters Latvijā izaugušajiem dārzeņiem un augļiem arvien meklē jaunus gatavošanas risinājumus. Viņš saka: «Neviens ārzemju dārzenis vai auglis negaršo un nesmaržo tā, kā pašu zemē izaudzētais. Turklāt reti kur aiz Baltijas robežām ēdienkartē sastapsim cūku pupas vai baravikas, vai pētersīļu lapas. Tas ir mūsu, tāpēc jāceļ godā!»

Necerēti labas ziņas

Daudzi cilvēki pārdzīvoja par Tukuma patversmē nokļuvušo samocīto un novārgušo Loru un arī par patversmes Labās mājas rūpju bērnu - adoptēto un pazudušo Dinu. Neskumstiet vairs, mums ir labas ziņas.

No visiem īpašajiem viņi ir visīpašākie

Patversmes Dzīvnieku draugs sabiedrisko attiecību speciālistes Lauras Karnītes mājās dzīvo suņi, kaķi, šinšillas un vista vārdā Vista Aiz Garciema dzelzceļa pārbrauktuves ceļš līkumā iegriežas pa kreisi mežā, un drīz jau esam piebraukuši Ailēm. Šajās mājās jau vairākās paaudzēs dzīvo Kļavu-Karnīšu dzimta.

Dzīves sāls ir kustībā

Aija Kehre spēj uzlādēt pat simtprocentīgu pesimistu. Saulaini smaidoša viņa mani sagaida Vecrīgas sirdī Meistaru ielā pie mājas, kurā dzīvo. Tikai pabrīdina, ka laika viņai neesot daudz: «Sēžu uz čemodāna, jo rīt dodos uz Holandi. Bērni man sarūpējuši dzimšanas dienas dāvanu - ceļojumu. Šodien vēl daudz jāpadara.»

Hugo bauda brīvības saldo garšu

Nesenā tikšanās reizē Līgatnes dabas taku kopēja Velga Vītola parādīja viena sava šīsvasaras favorīta ūpja Hugo bildes. Velgas dzīvnieku un putnu fotogrāfijas kā vienmēr ir lieliskas, ūpis - karaliski skaists. Šodien vārds Velgai Vītolai.

Katlā liekamas arī cūku pupas

Ar kaut ko pilnīgi jaunu receptēs latviešus vairs nepārsteigsi, vēl jo vairāk tāpēc, ka Latvijā kā sēnes pēc lietus izauguši izcili pavāri. Šķiet, arī viņu mums jau ir vairāki desmiti. Katram gadalaikam virtuves guru atrod savus knifiņus, katram ēdienam - kaut ko pikantu, bet ierasto vērš jaunās garšās un baudās. Restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš jau ceļ galdā cūku pupas, bet zupai īpašu pikantu garšu piešķir ar tradicionālo čoriso (chorizo) - desu, bez kuras nav iedomājama Spānijas virtuve un kuru tagad var iegādāties arī mūsu lielveikalos.

Nenolaižas līdz ņerkstēšanai

Vasaras pilnbrieds. Skultes Mētrās pie lapenītē klāta galda pirmās pulcējas lapsenes. Velta Skurstene smej - tās nāk aicinātas vai neaicinātas. Aktrises dzīvesbiedrs Visvaldis Lācis kušina padusē iespiesto toiterjeru Hanibālu. Sīkais ņerga nevar samierināties ar teritorijā ienākušajiem svešajiem un sirdīgi rej. Dzīvesbiedri beidzot nesteidzīgi bauda vasaru, kuras lielākā daļa abiem pagāja, intensīvi filmējoties Māra Putniņa topošajā filmā Džimlai rūdi rallallā!

Lai Lora atgrieztos dzīvē(1)

Tukuma dzīvnieku patversmes vadītāja Simona Grundule saka: «Ieraugot šo suni, gribējās skaitīt Tēvreizi. Cik cilvēkā var būt naida, ļaunuma un cietsirdības, lai tā nodarītu pāri savam draugam?»

Galdā rudens gādātie labumi

Rudenim vārti vaļā! Katra namamāte, apveltīta ar izdomu un apņemšanos iepriecināt mīļos ar labi pazīstamiem produktiem jaunās skaņās, tagad var patiesi izvērsties. Restorāna Queens šefpavārs Rolands Rudzāts iesaka ne tik daudz sekot sastāvdaļu gramiem receptēs, bet izmantot priekšā teikto radošam darbam pie plīts, gatavot ar azartu un garšas izjūtu.

Jābūt kā alfa ķēvei - galvenajai barā

Glīto, šķietami trauslo neliela auguma meiteni varu iedomāties gan LU Bioloģijas fakultātes lekcijās - viņa rudenī mācīsies jau otrajā kursā, gan spēlējot kokli Rīgas Skolēnu pils koklētāju ansamblī Austriņa, gan kādreiz apmeklētajās mākslas vingrošanas nodarbībās, florbola treniņos un raiti griežot tautas dejas, gan ar draugu Gunti pastaigājoties gar jūru, bet, sargi Dievs, tikai ne aci pret aci ar nevaldāmu, neiejātu nervozu zirgu, kurš pieglaudis ausis, švīkstina asti, sper kājām zemi gaisā, iež zobus! Tas ir pēdējais brīdinājums, kam sekos kodiens!

Laimīgs Džo, kas nav Kokers

Opīša fotogrāfiju Dienas dzīvnieku lappusē likām vairākkārt, kaut pie sevis klusībā domāju - bezcerīgs gadījums, kam gan vajadzēs vecu, kurlu un aklu suni? Par laimi - kļūdījos. Pagājušajā nedēļā no dzīvnieku patversmes Labās mājas Juglā saņēmu priecīgu ziņu - Opis nokļuvis labās rokās! Tā kā zināmā mērā Diena bija līdzdalīga Opja iekārtošanā, devāmies vaigu vaigā skatīt cilvēkus, kas nolēma dāvāt vecajam suņukam laimīgas vecumdienas.

Mostas ar melnā kraukļa dziesmu

Man izrādīta liela pretimnākšana - karstā jūlija dienā dekoratīvo putnu audzētavas Putnu impērija īpašniece Jeļena Kustova no vasarnīcas Saulkrastos speciāli atvedusi savu melno kraukli. Priekšnamā, sēžot uz durvju augšējās malas, putns vērīgi nopētī mani un, nolēmis, ka jābūt pieklājīgam, sasveicinās ar skaļu krrāā un melno spārnu plivināšanu.

Dzīve kā maratonskrējiens(1)

Jaunā daudzstāvu namā Imantā iekārtota divistabu dzīvokļa durvis atver Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Eglīte - gaiša, starojoša, rosīga, skaļa, kopta, eleganta. Drošības pēc pārvaicāju, vai viņai no tiesas jau 72 gadi. Ir gan. Nepaiet ne stunda, un man šķiet - par profesori zinu visu, jo viņas tiešums un atklātība ir apbrīnas vērti.

Kirils nav zaudējis cerības

Pagājušās nedēļas nogale pienāca ar skumju ziņu - Mellužos kāpu zonā vakara pastaigā kā zemē iekrita žurnālu dizainera Kirila Šmeļkova ģimenes mīlulis Džeka Rasela terjers Ruso. Suns Šmeļkovu ģimenē nonāca nejauši. To iegādājās Šmeļkovu vecākais dēls Konrāds ar sievu, taču, kad abi devās uz Londonu, Ruso palika pie Kirila, un abi kļuva nešķirami.

Mazliet klauns, mazliet huli gāns(1)

Kinologs Ivo Svenne un viņa uzticīgā pavadone beļģu aitu suns Klēra mani sagaida pieturā Ziepniekkalnā. Īsajā ceļa gabalā līdz Ivo mājai abus sveicina vai visi pretimnācēji. Kā nu ne, Ivo te nodzīvojis visu dzīvi - četrdesmit divus gadus. No šejienes 1989. gadā viņš iesaukts padomju armijā, un Ļvovas suņu instruktoru skolā ieguva profesiju, kļuva par kinologu.

Vasarīgi gardi ēdieni

Vasara ir katra pavāra sapņu laiks, jo daba savu daudzveidību piedāvā svaigā veidā, tā sacīt - izcel gaileni no ligzdiņas mežā un liec uz pannas, salasi avenes, mellenes, kazenes, un deserts tikpat kā gatavs. Restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš arī priecājas par dabas dāsnumu: «Šoreiz pagatavoju ēdienus ar gailenēm.

Kabaču kūka šokolādē? Kāpēc ne?

Lai gan laika apstākļi cilvēkus šovasar nelutina, dabā viss zied, plaukst, nogatavojas. Kam savā dārzā, kam tirgū un mežā ir lielum liela izvēle atrast kaut ko vieglu, interesantu un acij tīkamu ēdienu pagatavošanai. Restorāna Queens šefpavārs Rolands Rudzāts Dienas ēdienu lapai piedāvā receptes, kurās izmantojis mellenes, gailenes, sviesta pupiņas, bietes un kabačus.

Ar uci, uci vien nekas nesanāks

Tikai puskilometru no Jaunjelgavas (Daugmales) šosejas (P85 - 2. km pašā sākumā), meža ielokā, ar mašīnu iebraucot pagalmā, apmeklētājus sagaida neiedomājams troksnis. Gluži kā Bābelē rej suņi, kladzina vistas, pāri pagalmam aizslāj pīļu ģimenīte, pļaviņā uzmācīgos knišļus nopurina ponijs Pižiks, gāgina zosis, blēj kazas.

Pārbaude ar mīlestību

Es nezinu nevienu bērnu, kurš vecākiem nebūtu lūdzis iegādāties sunīti. Tā ir saprotama vēlme, jo suņuki ir tik pūkaini, mīļi, ar viņiem var spēlēties gluži kā ar rotaļu lelli vai mīļo lācīti. Nereti vecāki padodas bērna lūgumam, bet, kad sunītis jau atvests mājās un atvase pēc sirds patikas izspēlējusies ar jauno ģimenes locekli, izrādās, ka to nevar nolikt uz dīvāna, lai sēž līdz nākamajai rotaļu reizei.

Meklējam Brāli

Jau vairākas dienas mūsu rajonā pie kokiem un māju durvīm izvietotas A4 formāta lapas ar aptuveni vienādu tekstu: «Man pazuda kaķītis, balts ar melnu, viņam ir kuplas ūsas un melna, īsa astīte. Viņu sauc Brālis. Viņam ir trīs gadi. Brālis izlēca pa logu, kad lija un bija zibens. Laikam Brālis nobijās.

Ulli savu iecerēto atrada Austrijā

Šveices ganu suns, Bernes ganu suns, Entlebūhas ganu suns, Lielais Šveices ganu suns. Ja šos labsirdīgos skaistuļus nostādītu rindā citu citam līdzās, suņu lietās neiesvētīts cilvēks no sirds sajūsmināsies par visiem, bet nez vai varēs precīzi pateikt, kurš ir kurš. Ja nu vienīgi pēc lieluma - pārējo vidū ar raženo augumu izcelsies Lielais Šveices ganu suns, bet mazākie noteikti būs entlebūhieši.

Debesīs dzīvojas visu mūžu

Saņemu stingru rokasspiedienu no Latvijas pirmā profesionālā pēckara gadu lidotāja. Arnolds Štrāls ir stiegrs neliela auguma smaidīgs un rosīgs vīrs. Savas dzīves gadskaitļus un vārdus viņš nosauc bez minstināšanās, it kā lasītu tos no grāmatas. Lidmašīnu debesīs Arnolds pirmo reizi ieraudzījis sešu gadu vecumā, tēvam pie rokas stāvot Daugavas krastā Bebrulejā, un puikas sirdī dzima mīlestība uz mūžu. 1942. gadā viņš pēc žurnāla uzbūvēja savu pirmo lidmodeli.

Tik dažādi mēs esam

Pirms Jāņiem suņu pastaigu laukumā pie manis pienāca nepazīstama sieviete. Teicās zinot, ka es par dzīvniekiem rakstu Dienā, un pasniedza papīra lapiņu. Tajā melns uz balta DzĪKS Zinātne valde atgādina iedzīvotājiem, ka «aizliegts barot putnus uz palodzēm, lodžijās, uz ielas un pagalmā. Aizliegts arī turēt (ielaist, mitināt) kaķus pagrabos».

Ir visam jāskatās pāri(1)

Ar neiroķirurģi Rudīti Dumberi esam Rīgas Leona Paegles 1. vidusskolas (tagad Rīgas 1. ģimnāzija) absolventes. Jaunībā apbrīnoju viņas panākumus smaiļošanā, bet 60. un 70. gados no krasta aizrautīgi sekoju, kā Rudīte pavasaros vago Amatas satrakotos ūdeņus. Vēlāk ar savu ūdeņnieku grupu viņa devās tālāk - uz krāčainajām Karēlijas, Sajānu, Sibīrijas, Aizurālu upēm. Ūdeņi laimīgi aiztecējuši, gadi aizskrējuši. Rudīte Dumbere ir labi zināma savas jomas speciāliste. Pēc pieņemšanas Veselības centrā 4 pacienta krēslā apsēžos ar diktofonu rokās.

Vasarīgi viegli un atspirdzinoši

Restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš piedāvā trīs vieglas receptes, kas pēc lielās ēšanas Jāņos palīdzēs atkal ieiet ikdienas ritmā. Svaigajiem salātiem ar atspirdzinošu mērci un svaigām avenēm pikantumu piešķirs zilais siers. Aukstā zupa arī ir nedaudz pikanta un viegla. Tai var nepievienot garneles, tad zupa būs kā radīta veģetāriešiem. Tomasam pašam patīk greipfrūta atsvaidzinošā garša.

Jāņu siers mūsdienu versijā

Vasaras saulgrieži, līgošana un jāņošana kuplā draugu pulkā nav iedomājama bez trim galvenajām lietām - alus, siera un ugunskura. Restorāna Queen šefpavārs Rolands Rudzāts aicina likt lietā izdomu un vēlēšanos svētkos iepriecināt viesus ar gardiem pašdarinātiem sāļiem un saldiem sieriem, bet alu viņš iesaka izmantot arī ēdiena pagatavošanā. Pārsteigumam katrs var sakurt mazu svētku ugunskuru uz sava šķīvja. Lai visiem gaiša dziesmota nakts, laba ēstgriba un lai pietiek spēka sagaidīt saullēktu un nomazgāties rīta rasā!

Buze tikai un vienīgi mīlestībai

Ienirusi suņuburkšķos, Skārleta bauda vasaru. Skaistā šokolādes krāsas Oldenburgas šķirnes ķēve ar baltu zvaigznīti pierē un uz deguna, apāvusi divarpus baltas zeķītes, mirdz un laistās rīta saulē. Skārleta ir laimīga. Viņas īpašniece sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Poplovska vēro ķēvi. Vairs tikai atmiņā dzīvo abu trīsarpus gadu garumā kopā noietā ceļa sākumposms. Caur ērkšķiem uz zvaigznēm - tā Gunta nosauc šo laiku un savu pēkšņo klikšķi, ieraugot Skārletu, cerību, vilšanās, gandarījuma un saprašanās dzimšanu.

Visvairāk Velga vēlas, lai Mades nāve nebūtu veltīga

Laiks rit nežēlīgi strauji. Pagājuši jau divi mēneši, kopš Līgatnes dramatiskajiem notikumiem Līgatnes dabas takās, kad tika pieņemts lēmums nošaut brīvībā izrāvušos lāceni Madi un pārvest uz dzīvnieku patversmi Mežavairogi abus lāčus Miku un Puiku. Zvērkopes Velgas Vītolas dzīvē šis laiks bijis ļoti smags. Visa Latvija viņu pazīst ne tikai kā «lāču mammu» un Līgatnes dabas taku seju, bet arī kā godpilnā nosaukuma Latvijas lepnums īpašnieci. Beidzot Velga piekritusi runāt par to, kā vērtē notikušo un kā jūtas šajā vasarā.

Antropoloģijā līdz ausīm

Stalta un smaidīga ekskursijas vadītāja atvadās no kārtējā apmeklētāju pulciņa - kādas bērnu vasaras nometnes grupiņas. To nav viegli izdarīt, jo bērni kā skolā ceļ rociņas un uzdod dažādus jautājumus. Sieviete vēlīgi atbild, tad pavada bērnus un aicina nākt atkal. Sasveicināmies. Sirsnīgs smaids ļauj gluži atklāti jautāt - kas jūs esat, Aili Marnica? Vārds un uzvārds nav gluži latvisks, un valodā jaušama svešāda intonācija.

Dāvināsim Jāņu prieku!

Nāc nākdama, Jāņu diena, it visur! Nav šaubu, ka vasaras saulgriežus izjūt arī dzīvnieki - gan tie, kurus lolo un mīļo saimnieki, gan tie, kuriem savu sirsnību un rūpes veltī patversmju darbinieki. Labas gribas vadītiem, arī mums ir iespēja radīt svētku noskaņu tur, kur katrs prieka mirklis ir augstā vērtē.