Kontakts ir nodibināts. Par uzteicamajām manierēm krauklis dabū Jeļenas gaisā mestās pāris vīnogas un dažus saldos ķiršus, kurus putns veikli noķer. Ķiršiem kauliņi laukā netiek lobīti. Ļena smaida: «Kā iegājis, tā ātri izies atpakaļ, viņam iekšā nekas ilgi neaizkavējas.»
Melnā filmu zvaigzne
Aizvadītās vasaras nogalē cilvēki uz ielas savākuši zemei pieplakušu putnu un aiznesuši uz klīniku. Veterinārārsts secinājis - tas ir Corvus corax - pāris mēnešu vecs krauklis, vesels, tikai kāds viņam izraustījis astes spalvas, tāpēc putns nespēja pacelties gaisā. Veterinārārsti, pazīstot Jeļenu kā putnu mīļotāju un zinošu cilvēku šajā jomā, piezvanījuši - vai viņa nevarot kraukli izmitināt? Jeļenai iegulst bedrītes vaigos: «Pašam savs krauklis ir katra naturālista sapnis! Nokristījām viņu par Karlu, taču man radušās aizdomas, ka šis ir sieviešu dzimtes putns, tāpēc pārdēvējām viņu par Kiru. Pārliecināta gan vēl neesmu, jāpakonsultējas ar ornitologiem.»
Cik ilgi dzīvo krauklis? Jeļena domā - līdz 30 gadiem. Ja tā, tad Kirai būs vētraina dzīve, jo gada laikā viņa jau paguvusi uzstāties divās televīzijas pārraidēs un nofilmēties Latvijas (filmu studija Rija), Vācijas, Holandes, Krievijas un Baltkrievijas kopražojuma filmā Miglā. Filmēšanās notika Daugavpils apkārtnē, Kira strādāja profesionāli, bez lampu drudža, un saņēma savu pirmo honorāru - 60 latu. Filma Kannās jau ieguvusi Starptautiskās kinokritiķu federācijas balvu. Domājams, ka Latvijā filma būs skatāma septembrī. Jeļena cer, ka epizode ar kraukli nebūs izgriezta.
Visgudrākais no putniem
Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko stāsta, ka kraukļi ir holarktikas iemītnieki - tikai ziemeļu puslodē izplatīta suga. Vārnu dzimtas putns, viens no lielākajiem zvirbuļveidīgo kārtā. Kraukļu sabiedrībā pastāv divi dažādi dzīves modeļi. Ligzdojošie kraukļi aizņem teritoriju, kurā uzturas visu gadu. Neligzdojošie kraukļi veido nomadu barus, kuri klejo lielās teritorijās. Nomadu bari veidojas, jaunajiem kraukļiem pametot savu vecāku teritoriju un līdz dzimumgatavības sasniegšanai 3-4 gadu vecumā klejojot barības meklējumos. Kā visas dzīvas radības Latvijā, arī krauklis iekļauts aizsargājamo kārtā. Putns ir diezgan savrups, mīt grūti pieejamās vietās, ir ārkārtīgi uzmanīgs, un to grūti sagūstīt vai pat vienkārši novērot, kur nu vēl gredzenot, jo savu mītni krauklis iekārto augstu kokos vai citās augstās vietās. Krauklis ir uzticīgs partneris, kas gādīgi rūpējas par savu jauno paaudzi. Mazie krauklēni vienmēr būs apčubināti, pabaroti un rūpīgi sargāti.
Pēc Dmitrija Boiko domām, Latvijā ir ap 10 000 Corvus corax (corvus latīniski nozīmē krauklis, bet sengrieķu valodā krauklis ir corax). Ornitologs zina teikt, ka krauklis Latvijā ir visgudrākais putns, kas apmetas lielu pilsētu tuvumā. Pateicoties milzīgajām adaptācijas spējām un bioloģiskajām īpatnībām, kraukļi iemācījušies gūt labumu no civilizācijas un izmanto barībai cilvēku izmestos atkritumus. Ne velti viņus dēvē par vides sanitāriem. Kraukļi sāk ligzdot visātrāk no visiem putniem - jau februārī martā. Tad nokūst sniegs un pieejami nobeigušies dzīvnieki, ko kraukļi izmanto mazuļu barošanai. Nākotnē kraukļiem problēmas var radīt mežu izciršana.
Slavēts un lādēts
Dažādām pasaules tautām ir dažāda attieksme pret kraukļiem - ziemeļu puslodē krauklis ir cilvēku cienīts putns, kuram gan piedēvē arī zināmu misticismu, bet dienvidu zemēs kraukli saista ar melno maģiju un uzskata par ļaunu zīmi. Viduslaikos kraukļus kopā ar raganām dedzināja uz sārta. Protams, ja vien izdevās noķert.
Jeļena stāsta, ka inteliģences un gudrības dēļ kraukļus ļoti cienījuši dabas pētnieki Čārlzs Darvins un Konrāds Lorencs, rakstnieki Edgars Po un Čārlzs Dikenss.
Arī Kira ir ļoti apķērīga. Viņa jau iemācījusies skandēt zvaniņu un patlaban apgūst prasmi pāršķirt grāmatas lapas. Kira tika laista arī palidot, taču ātri iemanījās pavadiņai atāķēt karabīnīti. Īsti lidot viņa neprot, to pagaidām var nosaukt par klunkurēšanu gaisā, bet putns var aizlekt augstu un tālu, un cik tad tur līdz kādam nešpetnam kaķim?
Kirai ir ļoti laba ēstgriba. Īpaši viņa, protams, iecienījusi liellopu gaļu, vistu kuņģīšus un sirsniņas. Kirai ļoti iet pie sirds ogas, augļi, arbūzs, bumbieri, ola, biezpiens. Šad tad krauklim tiek pa kādai pelītei, jo laiku pa laikam viņai kaut kas jāapēd ar visiem kauliem un spalvu. Šo gardumu pēcāk atvemjot, putns iztīra kuņģi.
Vasarnīcā Kira dienā dzīvo voljērā, bet naktī tiek ienesta mājā, jo apkārtnē dzīvo daudz asinskāru caunu. Rudenī Kira atgriezīsies Rīgā, apmetīsies uz balkona, bet ziemā pārcelsies iekštelpās, kur dzīvos kopā ar Jeļenas Kustovas mājas dziedātāju un dekoratīvajiem putniem, varbūt pat nodibinās kontaktus ar runājošo papagaili. Jeļenas sapnis ir izveidot privātu nelaimē nokļuvušu savvaļas putnu un dzīvnieku patversmi. Tādas iekārtotas pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, bet Latvijā šādas patversmes nav, tāpēc nelaimīgie dzīvnieki un putni var paļauties tikai uz cilvēku atsaucību un pašaizliedzību.