Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Tekla Šaitere

Zaķskābenes pavasara receptēs(1)

Beidzot pavasaris patiešām ir klāt, un mūsu ēdienkarte kļūst arvien zaļāka. Restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš Dienas lasītājiem piedāvā ēdienu receptes, kurās izmantoti martā pieejamie produkti, piemēram, zaķskābenes, kreses, kā arī pagrabā vēl saglabātais pērnā gada ķirbis, ko var pagatavot netradicionālā veidā. Pavārs teic, ka receptē minētās piena teļa gaļas vietā var izmantot liellopa fileju, bet «tad nebūs tā garša, kādu biju iedomājies».

Pavasara svētki Skonto hallē

Dzīvnieku draugi ik pavasari un rudeni ar nepacietību gaida Latvijas Kinoloģiskās federācijas un kaķu kluba Felimurs izstādes. Tās ir atkal klāt! 17. un 18. martā Skonto hallē būs iespējams skatīt vaigā dažādas dzīvnieku šķirnes, ar ievērojamām atlaidēm iegādāties kvalitatīvas zoopreces un saņemt profesionāļu padomus par mājdzīvnieku turēšanu un kopšanu.

Pavasarim piestāv viegli ēdieni(1)

Lieldienu gavēņa laiks, daži liekie ziemā uzkrātie svara kilogrami un siltā laika tuvošanās, kas vilina ļauties saulei pludmalē, - šie trīs vaļi pavisam noteikti motivē daudzus cilvēkus (ne tikai daiļo dzimumu) sākt ievērot dažādas diētas. Lai tās labāk iedarbotos, ieteicams arī dvēseles gavēnis. Tas nozīmē - nepārēsties, nedusmoties, neskaust, nerunāt tukši, neaprunāt un darīt labu tuvākajam. Restorāna Experience Cafe šefpavārs Rolands Rudzāts piedāvā veģetārus ēdienus, kas organismā viegli pārstrādājas un neprasa daudz laika un pūles gatavojot.

Dūda un Čips izvelk laimīgo lozi

Centrālajā stacijā Dino zoo veikalā ievēroju divas jaunas meitenes. Abām līdzās stāvēja neliela auguma vilkveidīga ruda sunīte - trausla, smalka, ar augsti stāvošām ausīm. Noglāstīju dzīvnieciņu un iepazinos ar Kristīni Treiju, Anastasiju Kameņevu un viņu mazo Dūdu. No veikala izgājām kopā. It kā vienota ar neredzamām saitēm, bez pavadas soli solī Dūda sekoja meitenēm. Apmainījāmies ar tālruņu numuriem. Pēc pāris dienām satikāmies Anastasijas un Kristīnes īrētajā vienistabas dzīvoklītī.

Par Romu, Jaceku un trusi

Bija auksts ziemas rīts. Ar savu sunenīti Beibi posāmies uz mežu. Ārā ieraudzīju, ka pie blakus mājas, aukstumā sarāvies, stāv vēl lāga nepamodies puišelis. Viņam pie kājām īsā saitē piešņorēts dreb mazs sunītis. Skaidrs interešu konflikts - zēns grib gulēt, suņuks - skriet! Eju klāt, saku - paiesim mazliet, tu taču galīgi nosalsi, un suņuks savas darīšanas neizdarīs, uz vietas stāvot.

Daktere Aikāsāp savā laikā un īstā vietā

Pa kluso Tadaiķu ielu Pārdaugavā, ejot ciemos pie veterinārārstes Māras Čavares, kuru zvēru un putnu mīļotāju aprindās sauc vienkārši par Māru, iztēlē uzbūru ainu dakteres privātmājā - to noteikti pieskandina dzidri krāsainu, dzīvespriecīgu putnu treļļi - un esmu vīlusies. Pagalmā caur pieri mani aizdomīgi uzlūko skaists trīs gadus vecs sanbernārs, kuram dots romantisks vārds Batlers.

Meklēt spēku tieši sevī

Purvciema nama piektajā stāvā vairs nevaru uzkāpt palēkdamās. Sirds sitas, elpa paātrinās. Kā šīs kāpnes pievārē Elvīra Baldiņa, pie kuras dodos ciemos dienā, kad debesis piespiež vaigu pie zemes un mākoņi ūdens blāķus gāž uz ledus klātajām ietvēm? Aktrise atver durvis - sīciņa, gluži kā balerīna, staltu muguru, starojoša, slaida, sirma, spriganām acīm, baltā blūzītē, gaišās biksēs. Viņa smej: «Vai labāku laiku ciemu reizei nevarēji izvēlēties?» Žigliem solīšiem Elvīra aizsteidzas uz virtuvi uzlikt ūdeni kafijai.

Darba zirgs ar Pegaza dvēseli

Ārija koši attēlo savus brīvdienu rītus: «Kalpone Lipska pamodusies. Kliedz putni, dēls Toms sauc - mammu, kas mums būs brokastīs? Suns trinas gar kājām - grib ārā, kaķis prasa ēst. Katrs cer, ka viņam iedos pirmajam. Skan radio un televizors, apkārt īsta kakofonija, kliegšana, spriedze, es tempā gatavoju brokastis, pēc tam tempā mazgāju traukus un skrienu ar suni uz Daugavmalu.» Savukārt darbdienās Ārija Lipska rosās Santas žurnālu mājā - viņa ir atbildīga par žurnāla Astes vizuālo seju un raksta par visdažādākajiem dzīvniekiem.

Katru gadu viens un tas pats

Kur vien acis rāda - pa labi, pa kreisi un tieši zem kājām - visur kakas, jeb smalki runājot, suņu ekskrementi. Kūstošā sniega sega pat suņu mīļotājiem liek uz ielām pārvietoties kā slaloma trasēs, bet suņu nemīlētājiem rada patoloģisku naidu pret cilvēka labākajiem draugiem un viņu īpašniekiem. Suņu saimnieku nevēlēšanās pastaigas laikā savākt sava četrkājainā mīluļa kakas, attaisnojot savu rīcību ar atkritumu urnu reto izvietojumu vai neesamību vispār, nav arguments.

Turpinu ticēt brīnumam

Ja spētu ievietot Dienā visus atsūtītos dzīvnieku palīgā saucienus un ja daļa no glābjamajiem tiktu izglābti, gandarījums būtu neizsakāmi liels. Dažiem, kam dzīve un cilvēki pāri darījuši, laimējas pat tad, ja cerības ir pavisam niecīgas. Starp daudzajiem iesūtītajiem nelaimīgo dzīvnieku stāstiem acīs iekrita šis - par Alvildu.

Vieglas, bet laikietilpīgas receptes

Restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš uzskata, ka brīvdienās ģimeni lieliski vieno kopīga maltītes gatavošana un sapratnes pilna atmosfēra virtuvē. Arī Tomasam tīk mācīt sava amata knifus meitiņai Luīzei Marei. Receptes Tomasam rodas it kā pašas no sevis. Piemēram, Dienas lasītājiem ieteikto žuljēna recepti šefpavārs nosapņojis naktī, aizgājis uz darbu, realizējis sapni dzīvē, un rezultāts iznācis ļoti garšīgs, tagad žuljēns iekļauts Neiburga ēdienkartē.

Fuksis iecelts saulītē. Kas notiks rīt?(6)

Divus gadus vecā jauktenīša Fukša liktenis nav apskaužams. Pagājušā gada pavasarī suņu ķērāji atrada viņu uz kādas Rīgas ielas braucamās daļas un nogādāja pilsētas dzīvnieku patversmē Līčos. Takšveidīgā šuneļa ķermeni klāja daudzi sasitumi, bija traumēta mugura, pakaļkājas karājās kā lupatiņas. Fuksim tika veiktas divas operācijas, un veterinārārsti prognozēja - ja suņuks tiks regulāri peldināts un ik dienu viņam masēs muguru un kājas, iespējams, dzīvnieks atkal sāks staigāt.

Suņa vilnā kodes nemetas

Pagājušā gada decembrī 14 gadu vecumā citos medību laukos aizgāja Luksu ģimenes kompanjons Kaukāza aitusuns Baris (no vārda «bārt», jo Baris, maziņš būdams, vienmēr bāra savu māsiņu). Mājiniekiem palikušas gaišas atmiņas par labsirdīgo draugu un no Bara vilnas darināti džemperi, zeķes, šalles, cimdi. Tās adījusi Ruta Luksa. Ir cerības, ka par viņas nākamo «aitiņu» - vilnas devēju - kļūs pagaidām tikai četrus mēnešus vecais Pireneju kalnu suņiem tuvos rados stāvošais melnbaltais Hercs.

Gardi cienasti nedēļas nogalei

Protams, svētki ir svētki, un tikko aizritējusī Valentīndiena bija iemesls tam, ka virtuvē sarosījās ne tikai dāmas, bet arī kungi, lai vakarā klātu svētku galdu savam mīļajam.

Ziedosim lācenītes Ilzītes mājai(1)

Īsta idille zemes virsū - Līgatnes dabas takās sniegs mīksts, dzīvniekiem vēders pilns, nekas netraucē baudīt ziemas priekus! Četri dabas taku lāči lielo ziemas miegu neguļ. Made, Mikus un Puika sliktākos laikapstākļos paslēpjas savā mājā salmos, bet pa dienu aizstaigā līdz strautiņam un barošanas vietai. Lācenīte Ilzīte veiksmīgi nosvinējusi dzimšanas un vārda dienu. Viņa reti guļ savā mājā, parasti staigā gar žoga malu, sasveicinās ar apmeklētājiem un vēro stirnas.

Par sargeņģeļiem, pagātni un jāvārdu vecumā

Gadi skrien. Pienāk laiks, kad sirdī jūties jauns, bet esi kļuvis apdomīgāks. Bagāžā mantojums - ieradumi, raksturs, attieksme pret pasauli, līdzcilvēkiem, pret rītausmām un rietiem, pret ziemu un vasaru. Dzīvesbiedrs varbūt jau ir citā saulē, bērni izauguši. Tu nereti esi jau saradis ar savu vientulību un neatkarību, un neko vairs negribas mainīt. Daudzi tā arī grimst vienatnē, bet citi meklē un atrod. Visu mīlētāju dienas izskaņā par attiecībām vecumā stāsta divas dāmas un viens kungs.

Traucēt var tikai lietus

Šovakar ir īstais laiks, lai pa rokai noliktu visu rīt līdzi ņemamo - sporta apģērbu, inventāru, termosus -, lai sagatavotu gardas sviestmaizes un vienotos par izbraukšanas laiku, jo rīt, 11. februārī, atraktīvo un sportisko cilvēku un suņu mīlētāju ceļi vedīs uz Kamparkalnu Talsu novadā. Tur jau ceturto reizi risināsies lielākais ziemas notikums Baltijā - kamanu suņu sporta sacensības - Royal Canin ziemas kausu 2012 un Baltijas ziemas kausu 2012 izcīņa.

Parastais strīpainais kaķis ir klasika

Uz molbertiem smalkos rāmjos izvietotas aizkustinošas dzīvnieku fotogrāfijas - suņi un kaķi, ne tie šķirnīgie, bet mūsu visvienkāršākie mazie brāļi. Viņu acīs viss cilvēcisko izjūtu spektrs - prieks, sāpes, izmisums, dzīvotgriba, cerība. Dzīvnieku acis aicina saprast, saudzēt un mīlēt viņus, bet nereti viņi top cilvēka mērdēti, nodoti, mocīti, nogalināti. Par laimi, uz šīs planētas dzīvo gan ļaunais, gan labais.

Ņemam visus trīs, būs laba ģimenīte!

Ja Dievam būtu labo darbu grāmatvedības uzskaite, tad apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētājai Vijai Kilblokai šogad divas ailītes tajā jau būtu aizpildītas, jo 3. janvārī mācītājs Juris Rubenis Kuldīgā iesvētīja jauno Zvaigznes grāmatu namu, bet nākamajā dienā viņa no Ogres dzīvnieku patversmes uz Rīgu atveda trīs suņus - Krokeru, Breju un Noiru.

Lai leduspuķes nezied sirdī

Lausks uz logu rūtīm atklājis leduspuķu izstādi, bet Ugālē salst pie ķēdes pielikts un bez būdas palicis suns. Cik tādu bēdubrāļu ir visā Latvijā! Salstošie dzīvnieki ir rūgta apsūdzība saimniekiem un vēstī, ka tajās mājās arī cilvēku sirds iesalusi leduspuķēs. Varbūt kaimiņi var atgādināt viņiem, ka esam atbildīgi ne tikai par siltumu savā mājā, bet arī par tiem, kas salst ārpusē.

Apsūdzība bezatbildībai

Rīgas Tirdzniecības ostā no kāda Krievijas kuģa krastā izmeta takša lieluma sunīti. Viņa trīs dienas uzticīgi gaidīja savējos, līdz ostas darbinieki dzīvnieciņu nodeva patversmē. Dobermaņjauktenīte Rota atrasta Ulbrokā, Institūta ielā. Viņa cerīgi gaida savus saimniekus. Dzīvnieki tiek izmesti no mašīnām, aizmirsti, dodoties meklēt laimi ārzemēs, kļuvuši par nastu saimniekam, jo suns saslimis, savecojis, kuce apbērnojusies.

Franču gaume ar latviešu knifiem(1)

Restorāna Neiburgs šefpavāram Tomasam Godiņam ļoti garšo ēdieni no pīles gaļas. Īpaši viņam iet pie sirds pīles karpačo ar trifeļu eļļu: «Tas tāds neierastāks ēdiens, jo visbiežāk karpačo gatavo no liellopu gaļas, laša filejas vai augļiem.» Savukārt, pīles kājas confit terīni var pat griezt šķēlēs un likt uz maizes.

Sākas patversmes Labās mā jas ikdiena

Atnācēju šeit apņem siltums, negribas pat atcerēties aukstos voljērus un nekurinātās darbinieku telpas vecajā patversmē. Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupas valdes priekšsēdētāja Astrīda Kārkliņa laipni izrāda jauno patversmi.

Kad atkal visi mīļi kopā

Piektdienas pievakarē Venta Vecumniece ir nedaudz apmulsusi, saskumusi. Plašajā trīsistabu dzīvoklī viņa palikusi viena. No rīta mazmeita Evija, Mūzikas akadēmijas maģistre, uz jauno dzīvokli aizveda klavieres. Tagad Ventas dēls Andris ar sievu un meitu dzīvos jaunajā dzīvoklī. Venta saprot - no turienes ātrāk nokļūt uz visiem darbiem, bet tik un tā skumji. Labi, ka tieši šajā laikā kā Dieva dāvana viņai tikusi Dzidras loma pēc Ērika Hānberga stāstu motīviem Kārļa Auškāpa dramatizētajā un iestudētajā izrādē Pirmā grēka līcis. Par to runājot, aktrises acis atkal mirdz.

Ātrās pusdienas pēc ziemas priekiem uz kalna(2)

Beidzot, beidzot iestājusies ziema, pasauli klāj balta pārslu sagša, un ik brīvā dienā katrs kustēties spējīgais un gribošais ar slēpēm, ragavām, slīddēļiem dodas ārpus pilsētas. Enerģija tiek tērēta bez žēlastības, un apetīte aug kā sniega bumba, tai no kalna veļoties. Protams, apēsta tiktu pat sausas maizes garoza, bet vīzijās redzam kūpošus zupas šķīvjus, kraukšķīgas karbonādes un ko vēl visu ne! Exparience Cafe šefpavārs Rolands Rudzāts iesaka izmēģināt viņa receptes - garšīgas, spēcinošas un karstas! Pavārs saka - būšot apmierināti pat lielākie gardēži.

Prezidentes septiņas mīlestības

Vija Klučniece ir sievišķīga, bet, ja vajag, arī skarba, tieša un savas domas allaž izsaka atklāti. Jau 25 gadus Klučniece vada felinoloģisko asociāciju Felimurs. No 1996. gada viņa ir Latvijas Kinoloģijas federācijas (LKF) prezidente. Starptautiska suņu un kaķu izstāžu eksperte. No No 2000. gada LKF Rīgā organizē starptautiskās suņu izstādes Zooekspo.

Ar zupu uz kalna

Beidzot, beidzot iestājusies ziema, pasauli klāj balta pārslu sagša, un ik brīvā dienā katrs kustēties spējīgais un gribošais ar slēpēm, ragavām, slīddēļiem dodas ārpus pilsētas. Enerģija tiek tērēta bez žēlastības, un apetīte aug kā sniega bumba, tai no kalna veļoties. Protams, apēsta tiktu pat sausas maizes garoza, bet vīzijās redzam kūpošus zupas šķīvjus, kraukšķīgas karbonādes un ko vēl visu ne! Exparience Cafe šefpavārs Rolands Rudzāts iesaka izmēģināt viņa receptes - garšīgas, spēcinošas un karstas! Pavārs saka - būšot apmierināti pat lielākie gardēži.

Ķūķis joprojām dziļi sirdī

Velga Vītola, Latvijas lepnums 2011, saka: «Esmu laimīgākais cilvēks uz zemes, jo viss, ko es savā dzīvē esmu vēlējusies, ir piepildījies.» Velgai piemīt īpašs aicinājums, kas, glābjot dzīvniekus, robežojas ar uzupurēšanos un nereti arī ar atteikšanos no personīgās dzīves. Viņa ir labā nozīmē apsēsta.

Kovbojs lūdz palīdzēt

Atkal kāds dzīvnieks ir novārdzināts tā, ka mugurkauls kā zāģis duras plaukstā. Šoreiz tas noticis Alūksnes pusē. Labsirdīgo Kovboju saimnieks gluži vienkārši mērdēja badā. Pašlaik suns tiek ēdināts un pamazām atkopjas. Taču viņam ir problēmas ar locītavām. Veterinārārsti noteikuši diagnozi - karpālā hiperekstensija, proti, Kovbojam ir pārāk izstieptas vai pārāk vaļīgas saites, kurām vajadzētu nodrošināt normālu, taisnu kāju stāvokli. Lai Kovbojs spētu staigāt, lēkāt, skriet, nepieciešama operācija.

Ar pūķi kaut vai uz pasaules malu

Pēc Austrumu kalendāra 23. janvārī uz Zemes sāksies Pūķa gads. Astrologi, elkoņus izvērsuši, ņemas pareģot fantastiskā radījuma iespējamos cilvēcei nesamos labumus un izdevības. Esam ziņkārīgi - nu, ļoti gribas zināt, kādi tie būs. Latvijā švaki ar pūķiem un pūķīšiem, tādēļ devos uz Rīgas zoodārzu uzzināt kaut ko tuvāk - kādiem mums jābūt un ko par to saņemsim pretī, ja rīkosimies atbilstoši Pūķa gada ieteikumiem. Astrologu lomā iejutās Rīgas Zoo Izglītības un informācijas nodaļas runasvīrs Māris Lielkalns un terārija vadītājs Arkādijs Poppels.