Aicinājumi, aizliegumi un apelēšana pie suņu staidzinātāju sirdsapziņas paliek bez atsaucības. Iespējams, pienācis pēdējais laiks papildināt patukšo valsts kasi ar naudas sodu, kas iekasēts no neapzinīgajiem dzīvnieku īpašniekiem (sodus varētu likt arī par spļaušanu uz ielām, par izsmēķu izmešanu, kur pagadās, par necenzētu vārdu lietošanu utt.). Velosipēds nav jāizgudro, mani vecāki stāstīja, ka Latvijas brīvvalsts laikā kārtībnieki sodīšanu piekopuši varen aktīvi. Es dzīvniekus patiesi mīlu, taču dūša ir pilna. Tāpat kā lielākā daļa pilsētnieku, kaku lietā jūtos bezspēcīga. Cerēt, ka suņu īpašnieku atbildība paaugstināsies līdz kaku maisiņa līdzņemšanai pastaigas laikā, droši vien ir bezcerīgi. Kāda suņa saimniece man bilda - kur tad es to maisiņu likšu, kabatā bāzīšu, vai? Kaut vai kabatā, tā ir suņu īpašnieku, nevis gājēju problēma. Viss šajā pasaulē sākas no sīkumiem. Arī no suņu kakām.
Katru gadu viens un tas pats
Kur vien acis rāda - pa labi, pa kreisi un tieši zem kājām -
visur kakas, jeb smalki runājot, suņu ekskrementi. Kūstošā sniega
sega pat suņu mīļotājiem liek uz ielām pārvietoties kā slaloma
trasēs, bet suņu nemīlētājiem rada patoloģisku naidu pret cilvēka
labākajiem draugiem un viņu īpašniekiem. Suņu saimnieku nevēlēšanās
pastaigas laikā savākt sava četrkājainā mīluļa kakas, attaisnojot
savu rīcību ar atkritumu urnu reto izvietojumu vai neesamību
vispār, nav arguments.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.