Ik pirmdienu manā Dienas pastkastē no patversmēm ienāk lūgumi ievietot sludinājumu par jaunajiem iemītniekiem. Šiem suņiem un kaķiem vismaz jumts virs galvas un ēdiens bļodiņā, bet viņi ilgojas pēc savām mājām. Patversmē Līčos lēš, ka tikai 5% tur nokļuvušo suņu ir bezpajumtnieki, bet 95% ir bijušie saimnieku suņi. Drausmīgais gadījums Rīgā Šampētera ielā izsauca emociju vilni presē un interneta portālos, bet, ja pieļauj domu, ka notikumā bija vainīgs klaiņojošo suņu bars, kas gan nav pierādīts, bet versija jau izplatīta visos masu medijos, tad tomēr rodas jautājums - kur ir šo dzīvnieku īpašnieki? Nenokrita taču tie no citas planētas! Un kāpēc, piemēram, nevienam neienāk prātā doma, ka vainīgi bija apsardzes vai saimnieku suņi, kuri, pēc notikušā pēdas dzēšot, noteikti jau ir iznīcināti un norakti? Tagad attiecīgie dienesti klaiņojošos suņus ķers un eitanizēs, bet viņi vienmēr paliks kā briesmīga apsūdzība sabiedrības vispārējai bezatbildībai un pagrimušajai morālei. Arī tādi mēs esam.
Apsūdzība bezatbildībai
Rīgas Tirdzniecības ostā no kāda Krievijas kuģa krastā izmeta
takša lieluma sunīti. Viņa trīs dienas uzticīgi gaidīja savējos,
līdz ostas darbinieki dzīvnieciņu nodeva patversmē.
Dobermaņjauktenīte Rota atrasta Ulbrokā, Institūta ielā. Viņa
cerīgi gaida savus saimniekus. Dzīvnieki tiek izmesti no mašīnām,
aizmirsti, dodoties meklēt laimi ārzemēs, kļuvuši par nastu
saimniekam, jo suns saslimis, savecojis, kuce apbērnojusies.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.