Kādudien pamanīju ko neparastu. Biju sācis runāties ar personām, ar kurām vēl nesen pārāk dziļās diskusijās nemēdzu ieslīgt. Nē, runa nav par manu kaķi Borisu, ar to es sarunājos vienā laidā, un viņš man sakarīgi savā kaķu valodā mēdz atbildēt. Kā nekā viņš šajos 32 kvadrātmetros ir mans vienīgais allaž klātesošais dzīvesbiedrs. Es biju sācis sarunāties ar veikalu pārdevējiem un pārdevējām, kafejnīcu viesmīļiem un krodziņu bārmeitenēm.