Valmieras teātrī iestudētā Tenesija Viljamsa luga Ilgu tramvajs Edmunda Freiberga režijā maksimāli cenšas ievērot tradīcijas, bet tēlu attiecībās paliek neatbildēti jautājumi
Ilzes Jansones romānā Laika rēķins, kas veltīts trimdas rakstniecei Ilzei Šķipsnai, varone eksistē starp šo dzimteni un to, starp šo mīlestību un to, starp nāvi un vientulību.
Iznākusi pirmā grāmata par Prāta vētru – pamatīgs ķieģelis, kura autore Alīna Katrāne-Šilinga ir no Krievijas, tātad brīva no Latvijas preses izveidotā un katram šejienietim zināmā stāsta par grupu.
Režisora Valtera Sīļa interaktīvā audioizrāde Noklausies, ko piedāvā Dirty Deal Teatro, sniedz iespēju iejusties čekas darbinieka ādā un dzirdēt to, kas nav domāts svešām ausīm.
Rakstnieces Lauras Vinogradovas garstāsts Upe noliek lasītāju – maigi, taču bez vilcināšanās – tādā upes līkumā, kur virs ūdens uzpeld viss, ko mēs negribam tajā redzēt.
Džeza mūzikas apgāds Jersika Records izdevis saksofonistu Ļuda Mockūna un Arvīda Kazlauska skaņuplati Purvs, kas ierakstīta kūdras amfiteātrī Drabiņu purvā.
Noras Ikstenas romāns Ūdens mirdzēšana ir kā baznīcas dziesma, kas atbalsojas velvju tumsā, – vārdi ir saprotami tikai pa daļai, bet melodija ir nekļūdīga.
Katra mūžā pienāk brīdis, kad nevienu lietu mēs vairs nevaram paņemt līdzi. Par šo brīdi grāmatā Lietas, kuras es neizsviedu raksta poļu autors Marčins Viha.
Atmiņas gobelēnā nav mazāk svarīgu pavedienu: ir tikai dzīve un stāsts par to. Izdots literatūrkritiķes un bibliogrāfes Valentīnes Lasmanes (1916–2018) dzīvesstāsts Nakts jau nav tikai gulēšanai.