Nevēlamu vielu lietošanas aizliegumi sevi nekad nav attaisnojuši un agrāk vai vēlāk tiek atcelti kā neefektīvi. Tāpēc arvien vairāk valstu sliecas par labu tādai kaitējuma mazināšanas politikai, kas ņem vērā realitāti – to, ka vienmēr būs cilvēki, kas, neskatoties ne uz kādiem ierobežojumiem un aizliegumiem, turpinās savus kaitīgos ieradumus. Aizliegumi nemazina kaitīgo vielu lietošanu, tikai maina tirgus paradumus – un ne uz labo pusi. No sabiedrības veselības viedokļa daudz lietderīgāk ir veicināt mazāk kaitīgu alternatīvu legālas iegādes iespējas.
Pētījumu centra SKDS 2023. gada pētījumā “Sabiedrības attieksme pret tabakas un nikotīna produktiem un to lietošanu” 48 % iedzīvotāju pauda, ka viens no veidiem, kā mazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai, ir pieaugošo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem.
Savukārt 46 % respondentu piekrīt tam, ka bezdūmu produktiem būtu jāpiemēro zemāks akcīzes nodoklis nekā cigaretēm, tomēr vienlaikus pietiekami augsts, lai atturētu jauniešus un nesmēķētājus uzsākt lietot šos produktus.
Iedzīvotājiem tika jautāts arī par to, kā viņi vērtē gaidāmo ieceri Latvijā aizliegt tirgot e-cigaretes un nikotīna spilventiņus ar dažādām garšām un aromātiem, kā arī noteikt nikotīna spilventiņiem tik zemu nikotīna koncentrācijas līmeni, kas tos padarītu neinteresantus lietotājiem. 47 % aptaujāto norādīja, ka šos produktus turpmāk nelegāli pirks internetā, ārzemēs vai arī iegādāsies no kontrabandas izplatītājiem. 31 % pieļāva, ka lietotāji pāries vai atgriezīsies pie cigaretēm un citiem tabakas produktiem. Un tikai 6 % atzina, ka lietotāji varētu atmest šo produktu lietošanu un arī nesākt smēķēt cigaretes vai citus tabakas produktus.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš, prezentējot pētījuma rezultātus, atzina, ka sabiedrības acīs šie plānotie aromātu aizliegumi ir pilnīgas muļķības, sabiedrība netic šādas politikas vajadzībai un efektivitātei. Arnis Kaktiņš uzsver: “Tas ir kārtējais mazais ķieģelītis, kas grauj uzticēšanos valsts varai, kura ar šādiem lēmumiem sevi padara smieklīgu. Varas pārstāvji parāda savu nekompetenci, neieklausīšanos ekspertos un sabiedrības viedoklī. Un tā rezultātā tiek pieņemti neadekvāti lēmumi. Savā ziņā to varam salīdzināt ar Ziemeļkorejas pieeju, kur lēmumi tiek pieņemti, nerēķinoties ar sabiedrības viedokli, un ar dažādiem ierobežojumiem ir vēlme panākt pilnīgu kontroli pār sabiedrību.”
Aptauja arī parāda, ka tabaku un nikotīnu saturošus produktus Latvijā kopumā lieto
35 % iedzīvotāju, tostarp 29 % regulāri, bet 6 % tikai atsevišķās reizēs. Tipiskais smēķētājs Latvijā joprojām ir tradicionālo cigarešu lietotājs – apmēram divas trešdaļas no visiem tabakas un nikotīna produktu lietotājiem smēķē tieši cigaretes. Savukārt jauno tabakas un nikotīna produktu lietotāju daudzums pagaidām ir salīdzinoši neliels.
Pētījums arī apliecina, ka gados jaunāki tabakas un nikotīna produktu lietotāji salīdzinoši biežāk tos iegādājas ārpus ierastajām tirdzniecības vietām vai specializētajiem veikaliem, tos pērkot no draugiem un paziņām, kas liecina par to, ka aizliegumu un ierobežojumu gadījumā viegli tiks atrasts veids, kā iegādāties kāroto.
Savukārt starptautiski atzītais pētnieks, medicīnas doktors un zinātniskais konsultants onkoloģijas jautājumos prof. Larss E. Rutkvists seminārā stāstīja par Zviedrijas pieredzi smēķēšanas mazināšanā, uzsverot, ka uz sabiedrību daudz labāk iedarbojas pozitīvi un saprātīgi stimuli, nevis tīri aizliegumi un ierobežojumi. Cigarešu smēķētāju skaits Zviedrijā šobrīd ir samazinājies gandrīz līdz 5 %, kas ļauj to uzskatīt par bezdūmu sabiedrību. To izdevies panākt ar alternatīviem produktiem (snus jeb zelējamo tabaku), kas ir ar krietni mazāku risku veselībai un ko apliecina Eiropā zemākie ar smēķēšanu saistītie saslimstības rādītāji.
Interesanti, ka pāreja uz snus Zviedrijā nebija valdības iniciatīva, bet pašu cilvēku izvēle par labu mazāk kaitīgam nikotīna produktam. Valdība snus sākotnēji pieskaitīja tipiskam tabakas produktam, bet redzot tā pozitīvo ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts politika tika pilnībā pārskatīta. Tostarp 2024. gadā Zviedrija snus un tā beztabakas paveidam – nikotīna spilventiņiem plāno samazināt nodokļus. Larss E. Rutkvists stāsta, ka pētījumos un praktiskos rezultātos balstīta saprātīga regulējuma pieeja nozīmē, ka nodokļi ir jāpiemēro atbilstoši produkta kaitīgumam. Jo kaitīgāks produkts, jo salīdzinoši lielākiem ir jābūt nodokļiem, uzsver profesors.
Arī socioloģe un atkarību pētniece Kristiāna Diāna Deivisa uzsver, ka valstīs ar visstingrāko narkotiku aizlieguma politiku nekādi neizdodas panākt zemāku to lietošanas līmeni nekā tajās valstīs, kuras piemēro pierādījumos balstītu politiku. Aizliegumi nesamazina aizliegto vielu lietošanu, bet tikai pārveido tirgu. Pie tam ir novērots, ka stingrāki ierobežojumi un aktīvāka policijas cīņa pret tiem var novest pie būtiskas vardarbības eskalācijas sabiedrībā.