12 mājokļu tipi: Par puķēm un 75 latiem

Mājas Cerindas labiekārtotas vairāk nekā 10 gadu laikā, un tagad idejas pilnveidei lolo pieaugušie bērni. Dravnieki 0,8 hektāru zemesgabalu pie agrākā Imanta Sudmaļa kolhoza kluba - trīsdesmitajos gados apkaimes bagātākā saimnieka Veisberga iespaidīgās mājas - apbūvei ieguva 1984.gadā. Padomju saimniecības Progress vadība gan ieteikusi ģimenes ligzdu vīt pie Iecavas, Dārtijā, taču Iveta gribējusi blakus toreizējām vecāku mājām. Vadītāji par piešķīruma pareizību pārliecināti ar izmērā iespaidīgu Sarkangalvītes grozu, kurā līdz ar pīrādziņiem ieguldītas smalka konjaka pudeles. Paralēli triju bērnu audzināšanai, Dravnieki zemniekoja - audzēja ziedus un dārzeņus un pārdeva tirgū. Ivetas stāsti par braucieniem ar puķēm uz Murmansku un Ļeņingradu ir grāmatas vērti, bet "miljonu gan ar tulpēm neesmu nopelnījusi", viņa smej. Apbūve plānojumu un mājas projektu sagatavojusi radiniece ainavu arhitekte un rajona galvenais arhitekts, kuriem Iveta ir pateicīga par racionālo un ērto izvietojumu. Dzeltenais ķieģelis tolaik bijis moderns materiāls, un sarkanais dakstiņu jumts tagad maksātu daudz dārgāk. Dabasgāze apkurei pievilkta no 100 metru attālās kolhoza Līvānu māju rindas. Piecdesmito gadu beigās, kad Ivetas vecāku Skaidrītes un Herberta komjauniešu kāzu gruzoviki ar viesu pilnām kravas kastēm rēcinājās tagadējā Dravnieku nama piebraucamā ceļa kalniņā, liepu aleja ap to bija tikko stādīta. Zemesgabals bija iecerēts kā komjauniešu parks, un vairākums sastādīto koku ir saglabāti. Ķiršu dārzu, kuru augļu laikā iecienījuši arī kaimiņu bērni, stādījusi Iecavas dārzniece Daina Rudzīte, bet skujeņus un viegli kopjamās puķes ar kaimiņienes Dzintras Pastares padomu izvietojusi pati Iveta. Abas izrakušas arī dīķīti, tomēr ūdens tajā diez ko negrib turēties arī tad, kad citur iet pāri malām. "Toties ir, kur sunim vasarā atvēsināties," nebēdā Iveta. Gunti kaimiņi parasti redz ar zāles pļaujamo, lāpstu, grābekli vai kādu citu kopjamo rīku rokās. Viņš ierīkojis arī nelielu futbola laukumu, kuru līdz ar dēlu Mārci vasarā noskraida kaimiņu jaunieši. Dzīvošana saimniecības ēkā vairākus gadus, paralēli būvējot īsto, ir labi zināma daudziem sava kaktiņa iekārtotājiem, tomēr pārvākšanās uz gatavo ēku 1994.gadā bijusi gandarījuma pilna - pēc vienistabas dzīvokļa šaurības nama dzīvojamā joma ap kamīnu un guļamistabas jumta izbūvē likušas teju vai meklēt vienam otru. "Tagad daudzi ceļ milzīgas mājas, bet man šķiet, ka šis ir īstais lielums, pārāk plašā namā iezogas aukstums, jo vienam otrs jāmeklē," domā Iveta. Kopš 90.gadu vidus zemkopība nomainīta pret viesu nama Dārta vadīšanu Ivetai un saimniecības preču veikala turēšanu Guntim, tomēr mājvietas vērtība tikai aug, uzsver saimniece.