Mājputns teātrī nokļuva novembra mēnesī, kad režisors Romans Kozaks sāka veidot Eduardo de Filipo komēdiju Rēgi, un pēc viņa ieceres iestudējumam bija nepieciešama vista. Matilde nokļuva teātrī trīs mēnešu vecumā. Vistu fermā viņa ar sevišķām īpašībām neatšķīrās no citām klukstēm. Taču Motja ir izcila savas sugas pārstāve.
Staigā, kur pati grib
Pa šaurām koka kāpnēm, galvu nodūrusi, lai pustumsā nepakluptu, kāpju uz otro stāvu. Pēkšņi dzirdu klusu - ko, ko, ko! Paceļu acis - ak, debestiņ! -, kāpņu galā stāv ruda vista un, galviņu piešķiebusi, vērīgi raugās uz mani. Tērpam pieskaņota sarkana modīga sekste, slaidas kājas bēšīgos zābaciņos, smalks knābītis, rudas acis. Īsta smukule! Samulstu, bet tad atskan dimdoši smiekli un es ieraugu aktierus Jakovu Rafalsonu un Igoru Čerņavski. Izrādās, abi palaiduši Matildi mani sagaidīt. Viņai arī nekas nav pretī doties pastaigā pa teātri. Vista to darot itin bieži un vispār šis putns esot komunikabls un ziņkārīgs radījums - staigā pa teātri, kur un kad pati grib, tāpēc visiem viena rūpe - skatīties zem kājām un, pirms durvis taisīt ciet, uzmanīties, lai Matildi tajās neiever. Reiz "aktrise" aizčāpoja pa kāpnēm uz blakus esošā krievu restorāna virtuvi. Labi, ka pavāri atnesa atpakaļ, bet varēja taču izvārīt zupā, jo pusaudze vista ir krietni apaļīga!
Ja ārā ciešami laika apstākļi, Matilde tiek izlaista iekšējā pagalmā. Tur viņa izkašņā bedrīti un tajā labprāt gozējas kā jūrmalas smiltiņās. Teātra saimniecības daļas vadītāja Ludmila Miķelsone ir Matildes audžumāte. Viņa stāsta, ka Matildi iemīļojuši visi teātra cilvēki - katrs pabužina galviņu, paņem klēpī. Vista visiem glaužas klāt kā mazs kaķēns. 23.decembrī Matilde sagādāja pārsteigumu - izdēja pirmo olu! Ludmila sapulces laikā atnesa to direktoram Eduardam Cehovalam, un lauku dzīvi nepārzinošie rīdzinieki uzzināja, ka vista dēj olas arī bez gaiļa līdzdalības šajā procesā. Tagad Matilde katru dienu dēj pa olai. Savu dējējas pienākumu viņa pildīja arī pirmizrādes dienā 12.janvārī.
Īpaši mīļš Jakovs Rafalsons
Matilde ir liela ceļotāja. Izrāde Rēgi pirms spēlēšanas Rīgā tika parādīta Tallinā, Pērnavā, Liepājā, Valmierā un Jelgavā. Matildei ne mazāko iebildumu pret izbraucieniem - labāk pasauli apskatīt, nevis voljērā blakus akvārijam vērot zivtiņas. Matildei patīk atrasties uz skatuves, bet īpaši mīļš vistai ir Jakovs Rafalsons, ar kuru viņa izrādes sākumā no zāles dodas uz skatuvi. Aktieris smejot stāsta, ka Motja ir talantīga un pakļāvīga: "Es pat piedāvāju skatītājiem paņemt vistu rokās, bet viņi - ne. Dāmas baidās par savu kleitu, uz kuras Matilde varot atstāt "autogrāfu". Es arī aicinu skatītājus izslēgt mobilos telefonus un saku, ka dzirdot tālruņa zvanus, Motja dēj olas."
Ar Igoru Čerņavski apceram jautājumu - cik ilgi vistas dzīvo? Rafalsons smej - kamēr nonāk katlā, taču Motjai šāds gals nedraudot, viņa pēc izrādes izņemšanas no repertuāra došoties pelnītā atpūtā! Igors piedraud: "Tad tev, Jaša, Motja būs jāņem uz mājām!" Rafalsons sabēdājas - esot jau sievai Gaļinai paziņojis šo prieka vēsti, bet viņa par to nez kāpēc neesot priecājusies.
Matilde savā nodabā knābā kādu zaļu istabas augu, bet mēs apceram tēmu - dzīvnieki uz skatuves. Igors Čerņavskis stāsta, ka reiz izcilais krievu dziedātājs Leonīds Utjosovs uzstājies Odesā. Dziedot ieraudzījis, ka pāri skatuvei iet melns kaķis, un nodomājis - tūlīt zālē atskanēs smiekli! Taču cilvēki uz minci nereaģēja. Pēc izrādes Utjosovs aizkulisēs lepojies - esmu ģēnijs, neviens pat nepamanīja, ka kaķis staigā pa skatuvi! Administrators atteicis - tas kaķis te jau piecus gadus staigā pa orķestra rampu! Visi pie viņa pieraduši.
Savukārt Jakovs Rafalsons atceras, ka pašu teātrī kāds režisors (nesauksim vārdā!) nācis uz mēģinājumiem ar savu vācu aitusuneni. Tā mierīgi gulējusi aiz kulisēm, bet pēc mēģinājuma nekavējoties devusies pie saimnieka. Igors liek minēt - kā sune zināja, ka mēģinājums beidzies? Man atbildes nav, un Igors smejot skaidro: "Mēs vienkārši sākām runāt normālās balsīs!"
Pati atceros - kādā Rīgas Krievu teātra izrādē piedalījās skaists melns pūdelis. Taču pēc pirmizrādes, kuras beigās aktieri paklanās skatītājiem, režisors lika pūdeļa vietā izveidot suņa mulāžu, jo pūdelis sagrāva viņa ieceri - skatītāji, kājās pieceļoties, sarīkoja talantīgajam sunim īstas ovācijas.
Matilde šos stāstus neklausās. Viņa mielojas ar zaļajām lapām. Jakovs baidās, ka skatītāji Matildei var sarīkot ovācijas jau tuvākajās izrādēs, kas notiks 16. un 17.februārī Dailes teātrī. Ko tad teiks Romans Kozaks?