Sikspārņi lielākajā daļā tautu kultūru ir ļaunā un sliktā vēstneši, taču patiesībā tie ir vieni no derīgākajiem dzīvniekiem, ja atļaujamies dzīvniekus šādā veidā iedalīt. Sikspārņi barojas ar dažādiem odiem, meža un lauksaimniecības kaitēkļiem, vienā naktī apēdot pat vairākus gramus kukaiņu. Sikspārņi, kas pārtiek no zīdītāju asinīm, mājo tikai tropu un subtropu rajonos – Latvijā sastopami tikai kukaiņēdāji.
Lai savās starpā sazinātos un "redzētu", šie dzīvnieki izmanto ultraskaņu. Cilvēkiem nedzirdamais sauciens atbalsojas no priekšmetiem, un šo atbalsi sikspārņi uzklausa ar ļoti jutīgām ausīm un nosaka telpas uzbūvi – līdzīgi kā zemūdenes izmanto eholokāciju. Evolūcijas gaitā attīstījusies īpašība ļauj sikspārņiem redzēt arī bez acīm.
Portālā Dabasdati.lv ir saņemti vairāki ziņojumi par sikspārņu novērojumiem šovasar. Kāds Natūza sikspārnis bija ielidojis naktī istabā, noķerts un tad izlaists laukā. Aktīvākais sikspārņu novērojumu ziņotājs portālā ir Ainis Platais – ievietojis informāciju par vairāk nekā 40 lidojošo zīdītāju novērojumiem. Pieredzējušais sikspārņu pētīšanas amatieris dzīvniekus novēro ne tikai vizuāli, bet viņam līdzi kabatā vienmēr ir arī ultraskaņas detektors, kuru zinātnieki izmanto sikspārņu saucienu sadzirdēšanā. Ar iekārtu sikspārņus var noteikt pēc ultraskaņas frekvences jeb balss.
Daļa sikspārņu jau ir uzsākusi migrāciju, taču dzīvniekus iespējams vēl novērot. Latvijā ziemojošie sikspārņi barojas, lai uzkrātu tauku rezerves aukstajiem mēnešiem. Šobrīd visi sikspārņi – gan migrējošie, gan nometnieki – meklē sev partneri, lai vairotos, stāsta sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis. Mazuļi piedzims pavasarī.
Mūsdienās sikspārņi savu dzīvi arvien ciešāk saista ar cilvēku radīto vidi. Tie par savām paslēptuvēm izmanto baznīcu torņus, māju spraugas un bēniņus. Ziemu tie nereti pavada mūsu piemājas pagrabos, pamestās muižās un cilvēka veidotās pazemes telpās. Tā kā šo dzīvnieku dzīve saistīta ar cilvēka veidotām celtnēm, tad bez vajadzības tos nevajadzētu traucēt. Sikspārņu pētnieks V.Vintulis norāda, ka ēkās, kur sikspārņi uzturas, remontdarbi būtu jāplāno. Tos nebūtu vēlams veikt laikā, kad sikspārņiem ir nelidojoši mazuļi – maija beigās, jūnijā un jūlijā. Laikā, kad sikspārņi ēkās neuzturas – no septembra vidus līdz aprīļa vidum – veikt remontu var droši. Turklāt tas attiecas tikai uz sikspārņu apdzīvotajām ēkas daļām bēniņiem, sienām, nevis, piemēram, istabām. Pagrabus, kurus sikspārņi izmanto ziemošanai, nevajadzētu aizmūrēt pilnībā – atstāt tiem nelielas ejas.
Dienas lasītāji, ja jums ir zināma kāda ēka, kur sikspārņi uzturas vasarā, vai kāds pagrabs, kuru tie izvēlējušies ziemošanai, pastāstiet par to Latvijas sikspārņu pētniekiem caur portālu Dabasdati.lv