Par masku tradicionāli uzskata sejas aizsegu, kurš nosedz seju, atklātas atstājot tikai acis, atveres degunā un, ja nepieciešams, muti. Maskas nosacījums ir sejas aizklāšana. Masku darināšanai pievērsos pēc Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 2001. gadā, kad LMA atjaunojās karnevālu tradīcija. Tā tapušas gandrīz 20 venēciešu tipa maskas. Šis masku tips, apvieno atsvešinātu, nepieejamu cēlumu, noteiktu skaistuma ideālu un klusēšanu. Šo masku lūpas ir slēgtas.
Lai izveidotu šādu masku, nepieciešams veidot matrici no māla, plastikas vai ģipša. Uz matrices klāj papīra un līmes kārtas, krāsojumu, izvēlas rotājumu, darina matus. Šuj vai piemeklē tērpu un aksesuārus.
Bet sākotnēji, protams, ir nojauta par veidojamo tēlu, un tajā nav nejaušību. Izvēlēto tēlu atpazīstu un veidoju tā seju, saprotot, ka vēlos būt šajā tēlā, jo esmu apzinājusies sevī šī tēla īpašības. Maskošanās laikā tās tiek izdzīvotas, izspēlētas un noliktas malā. Vien retu reizi notiek atgriešanās pie jau izdzīvotās maskas. Tas var nozīmēt to, ka īpašības aizvien ir aktuālas un traucē virzīties tālāk.
2010. gadā Lielvārdē izveidoju Tautas tradīciju kopu Austras Koks un sāku apgūt tautas tradīciju. Tā ietvēra arī maskas. Tradīciju masku arhetipiskais vēstījums ir spilgti izteikts un var tikt risināts ar teatrālu uzvešanos un humoru. Šo masku neatņemama daļa ir runāšana, dziedāšana, spēle. Šo masku mutēm būtu jābūt atvērtām, tomēr gadās arī, ka tā nav, kas varētu nozīmēt tēla intravertumu – izvairīšanos no skaļām aktivitātēm.
Manā pieredzē ir lekciju par maskošanos prezentēšana, kuras noslēdzu dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties masku, iejusties tēlos un dejot ar tām. Reizēm tā bija patiesi pārsteidzoša pieredze gan maskotājam, gan vērotājam.
2013. gadā radīju savu versiju un zīmējumus par tradicionālo masku gājienu kā zodiaku, kurā katrai zīmei atbilst tradīciju masku tēls. Ieskats versijā – intervija tika publicēta žurnāla „Praktiskā astroloģija” Nr. 15. 2015. Bija iecere izveidot, kalendāru, bet tas aizvien nav noticis.
2020. gadā pavērās veiksmīga sadarbība ar fotomākslinieci Anitu Saku. Pateicoties Lielvārdes Attīstības fonda atbalstam, radījām masku tēlu fotogrāfijas izstādei MEJA – Maska, Dzeja, Deja Lielvārdes Kultūras namā.
2021/22 gada ziemā, COVID ēnā, notika izstādes vitrīnās KN Rīgava Salaspilī un Lielvārdes KN. Aktīvi pievērsos masku video performancēm. Aizsāku mitoloģisko masku ciklu.
2023. gada oktobrī tapa Gaismas Pūķis – pūķa maska ar 10 m garu asti, kurš bija starojošs objekts Spoku Nakts Takas ģimenēm, Nometnes Mellene organizētajā pasākumā Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī, kur to aplūkoja apmēram 11 000 apmeklētāju, bet decembrī Gaismas Pūķis turpināja priecēt cilvēkus kā svētku rota IT uzņēmumā.
Izstādē aplūkojamas apmēram 40 maskas, 13 masku fotogrāfijas un 12 zīmējumi.
Ielūdzam ielūkoties košajā un teatrālajā masku pasaulē.