Ticiet man, grūti būs uziet labāku alternatīvu ziņām par krīzes progresu, gāzes cenu baisumu un mūsu visu kolektīvās kredīteiforijas smago piezemēšanos lielā peļķē kā filmu "Laimīgajiem veicas" ("Happy-Go-Lucky")! To pašu, ko dažs jau būs paguvis noskatīties Arsenālā un visdrīzāk būs gatavs man piekrist. Vitālā britu filma, kas taču jādēvē par komēdiju, kaut īpaši te jokus ar virsuzdevumu izklaidēt, lai tur vai kas, neplēš, par notikumu Eiropā kļuva jau gada sākumā — uz karstām pēdām pēc pirmizrādes Berlīnes kinofestivālā un balvas britu aktrisei ar apbrīnojamu smiešanas prasmi Sallijai Hokinsai. Kaut režisora Maika Lī filmas vienmēr ir spilgti notikumi gan Lielbritānijā, gan Eiropas festivālu lokos. Viņš ir viens no tiem retajiem britu režisoriem, kas var lepoties ar būtiskākajām trofejām — Kannu, Venēcijas festivālu balvām, arī Oskara nominācijām. Viņa filmu intonācijas ir svārstījušās no eksistenciālām, sakairinātām drāmām (kā izcilais "Kailais"/"Naked", 1993) līdz tematiski skandaloziem darbiem kā filma par glābējeņģeli un noziedznieci vienā personā — nelegālo abortu veicēju "Vera Dreika"/"Vera Drake" (2004), viņa viena no populārākajām filmām ir ironisks laikmeta (mūsdienu) un nefunkcionējošas ģimenes portretējums "Noslēpumi un meli"/"Secrets and Lies" (1996). Turklāt Maiks Lī britu kultūrā ir būtisks un cienīts kaut tā viena vienīga iemesla dēļ, ka no šķietami ar īpašu vizuālu daiļumu neapveltītiem britu teātra aktieriem — labiem profesionāļiem, "taisa zvaigznes" (viņš ir sagādājis Oskara nominācijas Brendai Bletina, Imeldai Stountonei — dāmām, kuras pirms Maika Lī filmām kino "neeksistēja".) Turklāt ar Maika Lī vārdu britu kino vienmēr ir saistīta īpaša maģija — leģenda vēstī, ka viņš neinformējot savu filmu aktierus par scenārija gaitu, ļaujot tiem improvizēt, un gudri vadot sev vien zināmā virzienā.
Ķīmijas brīnumi
Visi šie Maika Lī ķīmijas brīnumi ir arī "Laimīgajiem veicas" — šķietami nezināmi aktieri — sensācijas! Vispirms jau Sallija Hokinsa — šī vitāli krāsainā, krāšņā būtne, kuras neaptveramais optimisms bieži vien nav nebūt ne tik saulainās realitātes motivēts. Un tomēr Popija, tāds ir filmas galvenās varones, mazu bērnu skolotājas, vārds, kuļas uz priekšu ar tik neaptveramu dzīvesprieku, ka to nespēj sabojāt pat smags pārbaudījums katras sievietes dzīvē — autokursi reti nīgra instruktora vadībā (vēl viens Lī filmu iecienīts aktieris Edijs Marsans). Mana kolēģe bija pat norakstījusi nešpetno uzbļāvienu, ar kādu instruktors regulāri apvelta nabaga Popiju, liekot atminēties, kā pareizi sinhronizējamas roku/kāju kustības, pārslēdzot ātrumu. Šīs filmas spēks un burvība neslēpjas sižetā, ko vieglu roku varētu ietilpināt pāris teikumos, sak, dzīvoja ņipra skolotāja Popija, mīlēja bērnus, mīlēja ballītes, devās uz autokursiem, satika puisi, bet gan tās varoņu raksturu krāsainībā un situāciju komismā, kuras piedāvā tik neprognozējamu vieglumu un komismu! Tādu ar uguni nesameklēsiet nevienā no Holivudas komēdijām — produktiem, kurās precīzi izskaitļots, kad un kur jums būs smieties! Lai jums labs garastāvoklis, skatoties šo lielisko britu filmu. Nenožēlosiet, un, skat, pasaule vēl ievibrēs un rezonēs Popijas un jūsu/mūsu domu gaišumā. Varbūt tik dziļa tā mūsu kopīgā peļķe neliksies!
SKATIES ARĪ: filmas treileri