Daudzi mīl uzsēsties uz Kannu kinofestivāla astes — pat ja producentiem ar festivāla oficiālo izlasi un programmu tev nav nekā kopīga, nekas neliedz viņiem savas filmas pirmizrādi un publicitātes kampaņu uzrīkot Kannu festivāla laikā un vietā. Žurnālistu tūkstoši, kas te siro "zvaigžņu gaļas" meklējumos, cīnīdamies ar milzīgo kolēģu konkurenci, būs laimīgi, "ekskluzīvi" tiekoties ar tipāžiem, kuru statuss prasa atrunas un komentārus.
Ž.K.V.D.
Žans Klods van Damme. Pieļauju, ka Latvijas publikai šī beļģu aktiera vārds, kurš līdzīgi Švarcenegeram 80.gadu izskaņā kļuva par asa sižeta filmu zvaigzni, pateicoties ne tik daudz aktiera potenciālam, cik mērķtiecīgi attīstītai muskulatūrai un veiklām kāju kustībām, ir labi zināms. Tiem, kam pāri trīsdesmit, van Damme reiz atnāca kopā ar video ēras pavasari. Kaut kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, van Dammes karjera turpinās, viņa "vecās" filmas nemitīgi ir TV piedāvājumā. Van Dammes karjera, atšķirībā no cita eiropieša Švarcenegera darbošanās nav bijusi ne tik veiksmīga, ne ieguvusi tik globālu vērienu. Un tomēr. Trijos naktī saņemu īsziņu: "Ja esat ieinteresēta Žana Klodā, tad, lūdzu, rīt nāciet tur un tur." Tā kā oficiālas franču kompānijas Gaumont amatpersonas darba laiks šķiet ekstravagants, pārliecinu sevi, ka tiešām esmu ieinteresēta Žanā Klodā. Turklāt viņa jaunā filma (kam nav oficiāla sakara ar Kannu kinofestivālu) ir iegādāta radīšanai Latvijā. Tās nosaukums J.C.V.D. pirmajā brīdī mulsina, kaut atšifrējams tas ir vienkārši – tie ir aktiera iniciāļi.
Ar absurda garšu
Pati filma, kas sākas ar teju 10 minūšu mordoboiņiku — proti, seju sišanas un kāju vicināšanas epizodi, izrādās dīvaina lietiņa. Iecerēta kā personisks, autobiogrāfisku detaļu pilns aktiera skatījums uz pusmūža action filmu zvaigznes problēmām. Filmā van Damme spēlē šķietami pats sevi — 48 gadus vecu filmzvaigzni ar materiālām un personiskām problēmām, kurš ne tikai filmējas draņķīgās filmās, bet paspēj iekulties bankas aplaupīšanā. (Tas action gabals, kas filmas sākumā, izrādās ir "filma filmā" — draņķis, kurā, nabadzības spiests, spēlē filmas varonis Ž.K.V.D.) Kā ironizē kāds kolēģis — filma ir gluži vai "postpostmodernisms". Par filmas māksliniecisko potenciālu šaubos, kaut nenoliedzami Žans Klods tajā ir mēģinājis būt personisks. Vietumis viņam tas izdodas. Teiksim, raidot indīgas piezīmes sava konkurenta Stīvena Sīgala, cīņu filmu režisora Džona Vū virzienā.
Solītā intervija ar Žanu Klodu gan pārvēršas absurda teātrī — rakstošie žurnālisti ilgi spiesti vērot, kā darbojas viņu kolēģi — TV kameras (tām priekšroka), nosēdinot van Dammi jūras krastā ar sarkanu lentīti apjoztā teritorijā kā muzeja eksponātu. Noliktais intervijas laiks pārbīdās par pusotru stundu, kuras laikā izdodas izmēģināt mobilā telefona kameras potenciālu (Ž.K.V.D. aiz sarkanas bantes liedagā) un bez nervozitātes pārdzīvot kavēšanos, apzinoties, ka būtībā mēs ar Žanu Klodu lieliski varam iztikt viens bez otra.
Misija un loki
Galu galā Žans Klods iznirst tuvplānā, šarmējot ar matu želejas dāsni iestīvinātu frizūru, un ir gatavs vēstīt – kompakti un deklaratīvi, turklāt par dzīves jēgu: "Es esmu nonācis jaunā lokā, jaunā attīstības posmā. Jaunajā filmā man ir iespēja būt gan dramatiskajam aktierim, gan demonstrēt cīņu prasmes, tas manā karjerā nav bijis bieži. Ir cilvēki, kas nemitīgi var darīt vienu un to pašu, pakļaujot sevi otrreizējai pārstrādei. Es tāds neesmu — es mainos, jūtu dziļāk, saprotu sevi un pasauli daudz savādāk nekā jaunībā. Visu mūžu esmu ieklausījies sevī visai pavirši, tagad iedziļinos, trokšņa vietā nu dzirdu melodiju. Apzinos, ka katram no mums dzīvē ir kāds uzdevums. Neesmu izglītots, pametu skolu ļoti agri, man bija jāvaicā sev pašam, ko es gribu darīt. Mana nokļūšana kino bija veiksmīgs gadījums. Visi mēs gribam būt mīlēti, bet tie, kas izvēlas kinokarjeru, mīlestību alkst īpaši." Vai man tās nepietrūkst? "Nē, man tās ir daudz - ģimene, kaķi, suņi... Es mīlu visas savas bijušās sievas, pa, ja viņas turpina precēties ar citiem."
Vai van Dammes finansiālās likstas ir tikpat milzīgas kā filmas varonim, liekot izvēlēties draņķīgus projektus?
"Šajā ziņā esmu daudz veiksmīgāks. Nabadzību neesmu jutis, jo visu savu naudu atdevu tēvam. Viņš ir cilvēks, kas abām kājām stāv uz zemes un neļāva man krist kārdinājumos, kuriem es ilgu laiku biju ļoti atvērts. Teiksim, kazino. Viņš izdarīja prātīgus ieguldījumus, es varu nesatraukties par savu finansiālo stāvokli. Paldies Dievam." Van Dammes jaunā dzīve ir sākusies ar mēģinājumu režisēt, viņam padomā esot filma "līdzīga Skorsēzes Kazino". "Jā, protams, es neesmu tik labs režisors kā viņš, bet centīšos," bez mulsuma paziņo aktieris. Pēc šīs deklarācijas par jauna dzīves loka sākumu Ž.K.V.D. aizdiebj kā plēsts. Viņš kavē pieņemšanu, turklāt vēl jāpārģērbjas.