Katrīna Neiburga

Edmunds, krīvs „.. Cielaviņa esot mūsu nacionālais putns. Manā saprašanā cielaviņu par mūsu putnu var nosaukt TIKAI aizblaukštām acīm uz mīkstām mēbelēm atlaidies mietpilsonis. Kas ir cielaviņa? Pirmkārt, viņa ir ceļotājs. Ziemā viņas te nav! Atbrauc tikai pavasarī. Otrais, kāda cielaviņa izskatās – melns ar baltu. Parādiet, lūdzu, vienu ornamentu, kur ir tikai melns un balts. Treškārt, bērnu audzināšana. Cielaviņai katra oliņa ir no sava mīļākā! Viņa izdēj, pēc tam čukurā brēc, līdz sagaida nākošo. Un tad līdz kādi seši astoņi. Seko kas – izperē, un visi viņi te, knābīšus atvēruši, pa pagalmu vārtās, un viņus ēd, kam nav slinkums. Un šito visu nosaukt par latviešu nacionālo putnu – man to sirds neiztur! Kas ir latviešu putns? Es to nezinātu, ja nebūtu te paaudzēm dzīvojis kopā ar vienu putniņu. Zīļuks! Pirmkārt, viņš sarunājas, otrkārt, viņš te cauru gadu dzīvo, un kā viņš audzina bērnus! Pa dienu mežā, vakarā atnāk pie manis gulēt un nodzied dziesmiņu smuku. Un par zīlītes intelektu es varu runāt ilgi un dikti. Bērnu audzināšanā, uzvedībā... Parēķināsim, ja mums ir, augstākais, 6–7 procenti smadzeņu, tad zīļukam ir 10% smadzeņu no svara! Un to viņš veltīgi neizmanto. Jo zīļukam katrā sekundē ir jādomā, ko viņš apēdīs un vai viņu kāds neapēdīs! Tad, ja zinātnieks man mēģina pierādīt, ka tas putniņš vadās tikai no instinktiem, – tad es piecās minūtēs tam zinātniekam pierādīšu, ka viņš pats no tiem instinktiem vadās vairāk kā mans zīļuks. Izdzīvot un turpināt savu sugu, respektīvi, turēties ziliem pirkstiem pie sava beņķa un, nu, pavest kādu meiteni. Viss! Vairāk viņš neko ne māk, ne zina. ..”1/5

FOTO: Atklās Katrīnas Neiburgas personālizstādi

25. februārī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Uzvaras bulvārī 2/4, plkst.17.00 tiks atvērta pirmās Purvīša balvas laureātes Katrīnas Neiburgas personālizstāde „Patiesībā: darbs, ģimene, mīlestība, Dievs, bērni un muzikāli priekšnesumi”, kas tapusi sadarbībā ar skaņu mākslinieku Andri Indānu un dzejnieci Agnesi Krivadi, informē Kultūras projektu aģentūras “Indie” pārstāve Mairita Brice.

Izstāde būs aplūkojama līdz 27.martam.Izstādē izmantoti 2009. gada vasaras ekspedīcijā uzfilmētie videomateriāli, kas tapuši četru nedēļu laikā, ceļojot pa Sēliju un Latgali. Izstādes autores vasaras ekspedīcijas laikā tikās un sarunājās ar vairāk nekā 40 cilvēkiem. Ceļojuma maršruts nebija iepriekš izplānots, bet tā mērķis bija savākt pēc iespējas vairāk ļaužu valodās mitoloģizētu nostāstu.“Satikto cilvēku stāstītais izstādes ietvarā ir transformējies monumentālā videoinstalācijā, kur stāstnieki darbojas kā aktieri, kas ar vienu, diviem teikumiem vai skaitāmpantu, vai dziesmu veidos meditatīvu sajūtu par patiesības pārliecību – viņu pārliecību par patiesību. Tā būs kā saruna, dialogi starp tiem četrdesmit cilvēkiem, kur viens uzdos jautājumus, cits atbildēs, brīžiem kāds paliks par fonu, brīžiem kāds būs solists,” atklāj M.Brice.Nozīmīga šī darba sastāvdaļa ir arī Agneses Krivades grāmata, kurā apkopoti izstādes varoņu stāsti un tēli.