To, ka tirgū var ne tikai iegādāties lētākos kartupeļus, bet nodoties kultūrai, pierādīja šā gada Mākslas dienas. Pavasarī Rīgas Centrāltirgū pulcējās mākslinieki un fotogrāfi, lai tvertu cilvēkus un laiku caur tirgus prizmu. Fotogrāfu veikums tiek izstādīts tikai tagad Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Izstādei dots nosaukums Tirgus blūzs, kas neviļus atgādina kādreiz tik populāro gabalu Komunālais blūzs, piedāvājot emocionāli dzīvu "videoklipu" par ikdienas ritumu globālā komunaļņikā, kur viens iztukšo pa kefīra pudelei dienā, cits nenoguris gaida rindā uz vannasistabu. Patiesībā stāsts ir par to pašu — par mums.
Ja kādam liekas, ka Rīga kļuvusi tikpat "moderna un civilizēta" kā jebkura Eiropas galvaspilsēta, tad iesaku pēc nākamā Stockmann apmeklējuma doties uz tirgu. Tas atsvaidzinās atmiņu un ļaus ieraudzīt, ka D&G brilles par trīnīti nekur nav pazudušas, vienkārši pastumtas tālāk, lai Rīgas ciemiņiem neduras acīs. Tirgū ir ekoloģiskie dārzeņi, tirgū ir dzīves smeķis. Un svešādā steika vietā ik pa reizei ir vērts iekosties cūkas ausī, galertā vai normālā vistas stilbā. Fotogrāfi Anda Krauze, Astrīda Meirāne, Harijs Liepiņš, Vilnis Auziņš, Arno un Agris Marnici izstādē Tirgus blūzs piedāvā tik interesantas un dzīvas fotogrāfijas, ka kādu no tām par varītēm gribas dabūt savā dzīves telpā. Kaut vai tāpēc, lai neaizmirstu par dzīves smeķi.
Fotogrāfijas muzejā stāvu augstāk apskatāma vēl viena izstāde — Hronikas piesavināšanās, kurā fotogrāfi Gvido Kajons, Raimo Lielbriedis, Alnis Stakle, Ilmārs Znotiņš, Agnese Zeltiņa un Ieva Graudule piedāvā savu skatījumu uz Maskavas forštati — no neparastiem skatu punktiem.
Ir tikai viens mīnuss. Mājīgais Latvijas Fotogrāfijas muzejs, kas atrodas vienā no Vecrīgas mazāk apdzīvotajiem kvartāliem, uzkrītoši un skumji lūdzas pēc remonta.
*
Izstāde
Tirgus blūzs — līdz 18.XII, Hronikas piesavināšanās — līdz 7.XII