Ģirts Kasparāns blogo no Teksasas: Tilti, kas vieno; robežas, kas šķeļ

Pēc pāris stundām, kad nolemju atkal šķērsot Rio Grandes upi un atgriezties ASV, procedūra ir nedaudz sarežģītāka. Atpakaļceļš maksā tikai 30 centu (14 santīmu), toties ASV pusē mani sagaida amerikāņu robežsargi. Latvijas pase ar ASV vīzu ir pietiekams arguments, lai bez liekas aizķeršanās atkal varētu spert kāju uz ASV zemes. Pēc narkotiku kontrabandista acīmredzot neizskatos, jo manas mantas tiek atstātas bez ievērības. Skāde, ka meksikāņu veikala pārdevējs bija mani pārliecinājis, ka viens litrs tekilas ir maksimālais alkohola daudzums, ko drīkst pārnest pāri ASV robežai. Meksikāņu sapnis Daudziem meksikāņiem nokļūšana sapņu zemē ASV sagādā krietni lielākas problēmas. ASV ekonomika ir balstīta uz lētā meksikāņu darbaspēka pleciem, jo miljoniem meksikāņu auklē amerikāņu bērnus, aprūpē viņu dārzus un cep hamburgerus. Taču imigrācijas politika, it sevišķi pēc 11.septembra terora aktu izraisītās drošības pasākumu pastiprināšanas, ir nonākusi strupceļā, no kura drīza izeja nav saskatāma. Tā kā iegūt legālu atļauju strādāšanai ASV ir diezgan sarežģīti, miljoniem meksikāņu veikuši šo ceļu nelikumīgi. Viņi slepus šķērsoja vairāk nekā 3000 kilometru garo robežu, kas šķir abas valstis. Šo strādnieku galvenais dzinulis ir iespēja nopelnīt vairāk naudas, lai palīdzētu savai ģimenei. Darba alga ASV ir vairākas reizes lielāka par summu, ko ar līdzīgu darbu iespējams nopelnīt Meksikā un citās Latīņamerikas valstīs. «Viņi seko amerikāņu sapnim par labāku dzīvi. Viņiem ir jātic šim sapnim, jo viņiem nav nekā cita,» stāsta imigrācijas problēmām veltītās dokumentālās filmas Casa del Migrante autore Marsela Morana. 12 miljoni nelegāļu ASV varas iestādes gadiem ilgi pievērušas acis uz meksikāņu pieplūdumu, tāpēc pašlaik ASV mitinās aptuveni 12 miljoni nelegālo imigrantu. Pēdējā laikā šim jautājumam pievērsta lielāka uzmanība, tāpēc diskusijas par nelegālo imigrantu likteni ieņēmušas būtisku vietu ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā. Gan republikānis Džons Makeins, gan demokrāti Hilerija Klintone un Baraks Obama uzskata, ka imigrācijas sistēmā nepieciešamas būtiskas reformas. Pret iespējamo legāla statusa piešķiršanu šiem ieceļotājiem asi protestē vairākas ietekmīgas konservatīvo spēku apvienības, kas apgalvo, ka nelegālo ieceļotāju amnestija nozīmētu nepārprotamu atbalstu likuma pārkāpšanai. Kareivīgāk noskaņotie nelegālās imigrācijas pretinieki mudina deportēt nelegāļus atpakaļ uz Meksiku. Džeimsa Beikera institūta analītiķe Erika de la Grasa uzskata, ka tas ir neprātīgs priekšlikums. «Nav iespējams deportēt 12 miljonus cilvēku. Tas nenotiks.» Visi politiķi sludina, ka pirmais un galvenais uzdevums būtu garantēt ASV robežas drošību, lai apturētu nelegālo imigrantu plūsmu. Laredo robežsardzes apgabalā vien pagājušogad aizturēti ap 79 000 cilvēku, kas nelegāli mēģināja iekļūt ASV. Daudzi riskē ar savu dzīvību, mēģinot pārpeldēt Rio Grandes upi un dienām ilgi klīstot pa tuksnešano apvidu. Laredo robežsardzes komandpunktā visa siena noklāta ar TV ekrāniem, kas pārraida robežjoslā izvietoto kameru sūtītos attēlus, lai aģenti laikus pamanītu robežpārkāpējus. ASV valdība uzskata, ka ar šīm tehnoloģijām nepietiek, tāpēc sākusi būvēt vairāk nekā 1000 km garu žogu gar Meksikas robežu. Pieprasījums un piedāvājums Laredo apkaimē šis nodoms nav populārs. Lai gan Laredo ir ASV pilsēta, ielās dzirdama galvenokārt spāņu valoda un vietējiem iedzīvotājiem ir ciešas saites ar Meksiku. «Mēs uzskatām, ka jābūvē draudzības tiltus, nevis žogus,» uzsver Laredo pašvaldības izpilddirektors Karloss Viljareals. Viņam piekrīt arī ASV parlamenta deputāts Henrijs Kueljars: «XXI gadsimta problēmas nevar atrisināt ar XII gadsimta metodēm. Ja viņi uzbūvēs trīs metrus augstu žogu, tas tikai palielinās pieprasījumu pēc četrus metrus augstām kāpnēm.» E. de la Grasas kolēģis Kristofers Bronks uzskata, ka vienīgais risinājums robežas nosargāšanai būtu nolikt robežsargus plecu pie pleca visas Meksikas robežas garumā. «Galu galā Padomju Savienībai šāda sistēma palīdzēja nosargāt robežu,» ironizē K.Bronks. E.de la Grasa spriež, ka latīņamerikāņu plūsmu uz ASV ietekmē galvenokārt tirgus spēki ar pieprasījuma un piedāvājuma likumiem. ASV ir pieprasījums pēc lēta darbaspēka, līdzīgi kā pieprasījums pēc Kolumbijas kokaīna. «Kamēr vien būs pieprasījums, vienmēr atradīsies kāds ceļš apkārt žogam,» secina E.de la Grasa. Nelegālās imigrācijas problēmai neredz risinājumu tik ilgi, kamēr darba alga Meksikā būs daudz zemāka nekā ASV. Galu galā tieši iespēja nopelnīt ir tas spēks, kas daudzus afrikāņus dzen peļņā uz Eiropu, aizvilina indiešus un filipīniešus uz arābu naftas valstīm, kā arī pamudinājis desmitiem tūkstošu latviešu meklēt labāku dzīvi Īrijā. Viņiem par laimi, Eiropā ļaudis tiecas nojaukt robežas, nevis būvēt jaunus žogus. ASV pēc 11.septembra nekas tāds nav gaidāms. Meksikāņiem atliek vien samierināties ar likteni un apziņu, ka liela daļa tagadējās ASV teritorijas reiz bijusi viņu zeme. Kad daudziem meksikāņiem vaicā, kad viņi ieradās ASV, meksikāņi atbild: «Es neatnācu uz ASV; patiesībā ASV atnāca pie manīm.»