VIZUĀLĀS INFORMĀCIJAS UZTVERES ASPEKTI SABIEDRISKĀ INTERJERĀ
Šajā reizē gribu runāt par tēmu, kas mani pašu šobrīd interesē visvairāk - par vizuālās informācijas precizitātes svarīgumu telpā, ja tiek izslēgta iespēja lietot valodu. Visprecīzāk mani sapratīs tie, kas ir bijuši Tokijā un, ieejot metro un ieraugot kartes ar brīnišķīgi izzīmētiem hierogrifiem, saprot ko īsti nozīmē būt - pazudušam tulkojumā.
Mākslas akadēmijā ar Vides mākslas nodaļas studentiem daudz esam strādājuši pie šī tipa uzdevumiem - radīt navigācijas sistēmas, piemēram, lauku tūrisma centriem, risināt vizuālo informāciju tā, lai izpratnei nav nepieciešamas valodas zināšanas. It kā studenti pat ir ieinteresēti šajos uzdevumos, tomēr valda pārliecība, ka «gan jau kaut kādu valodu atradīs», liedz pieiet šim uzdevumam patiesi nopietni. Izpratne, cik tas tiešām ir nepieciešams, rodas situācijās, kuras nākas piedzīvot personīgi pašam.
Es gribētu pastāstīt, kā šis uzdevums ir atrisināts sporta klubā ELIXIA Oslo. Tie, kas apmeklē sporta klubus, zina, ka profesionālos klubos treneri lieto mikrofonus. Mikrofoni diemžēl stipri izkropļo balsi, un pat ja treniņš notiek tev saprotamā valodā, uztvert tekstu nemaz nav tik viegli. It īpaši, ja kādu laiku neesi sporta nodarbības apmeklējis, un tev, nabadziņam, jau tāpat ir grūti pēc pirmajām piecām minūtēm.
Pirmo reizi aizejot uz Xycling nodarbību (Rīgas klubos šķiet to sauc par Bodybike - velosipēda tipa trenažieri, un nodarbība notiek grupā trenera vadībā), un, dzirdot treneres balsi norvēģu valodā, mani pārņēma šausmīga bezspēcības sajūta, jo sapratu, ka neko neuztveru no viņas teiktā.
Tad trenere norādīja uz tāfeli viņai aiz muguras. Uz tās vertikāli bija uzzīmēti seši krāsaini līmeņi, horizontāli uzrakstīts laiks minūtēs. Tas lika man izdarīt secinājumus, ka, acīmredzot, slodzi var regulēt sešos «pagriezienos». Tie, kas ir bijuši uz šī tipa trenažieriem, saprot, ka runāju par skrūvi, ar ko regulējama slodze. Izmēģināju. Tiešām iespējami seši apgriezieni. Tālāk pēc uzzīmētā grafika izdarīju secinājumus, kāda veida treniņš sagaidāms - grafiks uzrādīja slodzes attīstību treniņa laikā.
Par slodzes lielumu varēja spriest arī pēc mūzikas - paņēmiens, kas kopš Džeinas Fondas aerobikas laikiem tiek lietots sporta klubos vienmēr. ELIXIA ir vēl viena papildus informatīvā sistēma - tā ir gaisma. Trenažieru zāle ir amfiteātris, un pakāpienos iebūvēti gaismas ķermeņi tā, lai nežilbinātu cilvēku acis. Tajā brīdī, kad trenere gribēja lielāku slodzi, viņa samazināja apgaismojumu gandrīz līdz pilnīgai tumsai Spilgti izgaismota bija tikai trenera vieta - lai cilvēki redzētu, ko treneris dara. Samazinot slodzi, apgaismojums tika mainīts uz vienmērīgu un gaišu telpu.
Rezultātā, pateicoties grafikam uz tāfeles, pulkstenim pie sienas (kas ļāva man kontrolēt laiku), mūzikai un gaismai, treniņš bija pilnvērtīgs, un es nepiedzīvoju nekādas problēmas tādēļ, ka nesaprotu treneres teikto.
Ar šo gribētu teikt, ka viena no svarīgākajām lietām, veidojot sabiedrisku interjeru, ir orientēties cilvēka psiholoģiskās uztveres mehānismos. Īpaši interesants šis uzdevums kļūst, kad izslēdz iespēju, ka verbāli mēs saprotam viens otru.
Ieskats Norvēģijas sporta klubu interjeros www.elixia.no