Ceru, ka visiem veidojas jaukas brīvdienas. Dabas māte Latviju ir palutinājusi, par to prieks. Tiesa, par to droši vien tikpat ļoti nepriecājas tie, kuriem aizvakar riteņbraucēju "Kritiskās masas" laikā notika saķeršanās ar policiju. Man par to zvanīja -- vai neesot briesmīgi, ka policija ir aizturējusi fotogrāfus, kuri, cik varēju saprast, Uzvaras parkā bija uzrāpušies uz pieminekļa, lai "no augšpuses iemūžinātu triumfējošo pūli", tā ziņojusi Atkarīgā Rīta Avīze. Nezinu, vai briesmīgi. Pats tur nebiju, lai gan diez kas noteikti nav bijis, ja, kā ziņo laikraksts, starp policiju un riteņbraucējiem notikusi "spēcīga grūstīšanās". Turklāt situācija te ir ierastā -- policija skaidro, ka atsevišķi riteņbraucēji ir traukušies pāri ielai pie sarkanā signāla un ignorējuši policijas prasības tā nedarīt, savukārt riteņebraucēji uzskata, ka policija pret viņiem izturējusies "neiecietīgi un provokatīvi." Kas attiecas uz fotogrāfiem, ja pašvaldības noteikumi paredz, ka uz Uzvaras pieminekļa drīkst rāpties, tad policijai nevajadzēja iebilst. Ja tie to nepieļauj, tad fotogrāfiem tur nevajadzēja būt. Tas nav sarežģīts reizes rēķins. Derētu cita starpā padomāt, ko ļaudis teiktu, ja rāpšanās notiktu nevis uz Uzvaras, bet uz Brīvības pieminekļa.
Noteikti Rīga būtu daudz patīkamāka vieta, ja uz ielas būtu krietni daudz mazāk automašīnu un krietni daudz vairāk velosipēdu. Nepārprotami ir taisnība, ka par riteņbraucējiem pilsēta ir domājusi nepietiekami, jo man kā kājāmgājējam Rīgas centrā jau sen ir licies, ka uz braucamās daļas ar visiem trolejbusiem, autobusiem, taksometriem, autmobīļiem, furgoniem un pussmagajiem viņiem ir bīstami, bet uz gājējiem pilnas ietves braukt arī nav ipaši labs variants, un tas ir ļoti mīksti teikts. Kad manā Marijas ielā kāds tā rīkojas, tad daļēji apbrīnoju izveicību, daļēji zinu, ka agrāk vai vēlāk tas beigsies slikti. Tas, ka patlaban ir iespējams ar riteni pa veloceliņu braukt no centra līdz Mežaparkam un no centra līdz Imantai, tas ir jauki tiem, kuriem ir jānokļūst no centra līdz Mežaparkam vai līdz Imantai, bet neko daudz nedod tiem, kuriem jātiek, piemēram, no Lomonosova ielas līdz Tallinas ielai. Šajā ziņā "Kritiskās masas" dalībnieki pievērš uzmanību nozīmīgai problēmai, un tā saistās ne tikai ar riteņbraukšanu, bet arī ar gaisa piesārņojumu, cilvēka veselību, globālo sasilšanu u.tml. Ja reizēm, kā to ir teicis viens no dalībniekiem, ir nepieciešams "braukt un bļaut", tad lai tā būtu. Bet satiksmes un drošības noteikumi tomēr visiem ir vieni, un tie nemainās arī tajos gadījumos, kad kāds nolemj veidot kritisku masu.
Jauku visiem dienu!