Pēdējo nedēļu un mēnešu laikā daudz runāts par trim jaunajiem ST dalībniekiem, lielākoties negatīvā nozīmē -- padomju laika represīvā aparāta darbonis, kurš par konstitucionālām tiesībām nejēdz ne nieka, universitātes pasniedzējs, kurš praksē neprot atšķirt krimināltiesības no civiltiesībām -- tādā garā. Nupat jau šķēpi tiek lauzti par nākamo kandidāti, šodien Saeimas Juridiskā komisija atlikusi viņas apspriešanu, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs prokuratūru lūdzis lemt, vai pret kandidāti izvērst kriminālprocesu.
Civilizētā valstī šāda persona, kā arī iepriekš minētās jau apstiprinātās personas, pie tik svarīgas instances, kā konstitucionālā tiesa, netiktu ne tuvumā, taču šķiet, ka premjerminstra vēlme Satversmes tiesu neitralizēt pavisam, lai tā "netraucē strādāt", pārtrumpo veselo saprātu. Par jaunāko kandidāti turpina iestāties Ventspils boss un viņa nožēlojāmā kabatas avīze Rīgā. Loģiski -- ja pret bosu izvērsta nopietna kriminālizmeklēšana un viņš turpina šiverēties tā, it kā būtu liela teikšana politikā, tad kāpēc iebilst pret kompromitētu Satversmes tiesas kandidātīti?
Tieši tāpēc es priecājos par to, ka par Gunāru Kūtri man nekas īpašs nav zināms. Tāpat varu teikt par Aiju Brantu un Juri Jelāginu. Romānu Apsīti zinu tikai tāpēc, ka viņš pirms nokļūšanas Satversmes tiesā bija atmodas laika aktīvists. Šie ir cilvēki, kuri klusi un mierīgi ir darījuši savu izmisīgi svarīgo darbu. Jādomā, ka viņu apspriešanas laikā arī viņi pamatīgi tika izvētīti un par piemērotiem atrasti. Tiesa, tas nebija laikā, kad pie valsts stūres bija cilvēks, kurš gluži kā fīrers lielajā kaimiņvalstī nolēmis, ka viņam vien pieder teikšana par to, kas ir labs, kas slikts cilvēks. Tas nekas, ka amatam gluži nederīgs -- es viņu pazīstu. Viņš netraucēs man strādāt. Vladimir Putin -- lūk domubiedrs Aigars Kalvītis.
Par Satversmes tiesas tiesnešiem gribu zināt tikai vienu -- ka viņi uz labākās sirdsapziņas pamata dara savu darbu. Varbūt tā darīs arī PSRS okupācijas dalībnieks un civiltiesību nezinātājs, bet viņiem, kā arī daudz mazāk apšaubāmajam Kuldīgas rajona tiesnesim Uldim Ķinim, vienmēr pāri karāsies politizācijas ēna. Saeimas valdošā koalīcija pārvērtusies par absolūtu pajoliņu baru, kuri dara to, ko saimnieks liek darīt. Izņēmums bija tiesībsarga vēlēšana, bet arī tikai tāpēc, ka šoreiz neviens deputātiem uz pirkstiem neskatījās.
Dievs lai svētī jauno Satversmes tiesas priekšsēdētāju. Lai viņam ir spēks jaunieceltajiem kolēģiem (un velns parāvis, lai viņu starpā nav zaļo zemnieku acīmredzot apšaubāmā kandidāte) palīdzēt saprast, ka nu viņiem darbs uz 10 gadiem ir garantēts. Viņi būs Satversmes tiesneši arī tad, kad šī valdošā koalīcija būs ieslaucīta vēstures mēslainē. Viņi var darboties uz godaprāta, nevis uz "Tautas" partijas politiskā pasūtījuma pamata. Lai veicas. Satversmes tiesa ir viens no pēdējiem godprāta un likuma spēka bastioniem mūsu valstī. Saeima un valdība jau sen vairs tādi nav. Traucējiet valdības darbu, tiesneši -- traucējiet, traucējiet, traucējiet!