Simt Marijas un zelta putekļi

Tiesa, vai to var attiecināt uz jauno izstādi, viņa neņemas apgalvot, tāpat kā to, kādēļ izstāde 100 Marijas tapusi tieši tagad. "Viss notiek tad, kad tam ir jānotiek," nosaka māksliniece. Bez drudžainības Nopriecājusies par faktu, ka izstāde notiek dažas dienas pēc pirmās adventes, māksliniece atgādina, ka šis nav laiks, kad būtu drudžaini jāsāk domāt par Ziemassvētku dāvanu iegādi, bet gan mirklis, kad vajadzētu pārdomāt sev svarīgas lietas. "Nevar jau skaļi teikt, ka nododos tādām pārdomām, — kāds var mani nesaprast," viņa iesmejas, gan neslēpjot, ka pati būtiskajam pievērsusies nopietni — gadījies pat, ka, braucot tramvajā, viņa lasījusi Bībeli. "Ikdienā jau lūgšanai nav laika, tādēļ, iespējams, vienam otram būs nepieciešama šī izstāde, lai viņi varētu koncentrēties savām domām…" "Šīs izstādes tapšana bija vairāku apstākļu sakritība — nu, kaut vai tas, ka galerijas Bohnans.S vadītāja jau sen uzstāja, ka man šajā galerijā būtu jāsarīko izstāde. Toreiz teicu — varbūt pēc gada… Pēc diviem gadiem izstādi arī sarīkoju," stāsta Diāna Dimza–Dimme. Mākslinieces jaunākajā izstādē, par kuru viņa teic — tā ir mana personīgā intīmā kontemplācija —, būs skatāmas ne tikai simt Marijas, bet arī divi darbi no iepriekšējām izstādēm — apgleznots audekls no Cēsu izstādes un spilventiņš no šīs vasaras izstādes Elziņas jaunkundze. "Neteiktu, ka tas ir šīs izstādes ievads, taču tas viss savā ziņā ir saistīts!" Iedvesmo krītošs sniegs Kādas formas darbi būs šīs simt Marijas? Izrādās — apgleznoti koka klucīši, kuru izmērs ir 2x8 centimetri. Darbiņi tapuši konkrētā laika posmā, taču māksliniece precīzi nepasaka, cik ilgu laika sprīdi tas prasījis. "No šī darba posma, kas beigās jau man likās stipri par garu, atceros epizodi, kā sēdēju darbnīcā, apkārt man bija daudz mazu koka klucīšu… Pēc sejiņas uzzīmēšanas dažus klucīšus vēl pārklāju ar lapiņu zeltu un tad tā skaisti sēdēju vienos zelta putekļos…" Māksliniece atklāj, ka vislabāk darbam viņu iedvesmojot krītošs sniegs — tad izdodas paveikt tādus darbus, kas pirms tam nav gājuši no rokas. Turklāt šo parādību viņa novērojusi jau vairāku gadu garumā. Tiesa, lielā sniegputeņa dienā Diāna Dimza–Dimme nav strādājusi, taču paguvusi paveikt ļoti daudz citu būtisku lietu. "Kādā brīdī — šķiet, pavēlā pēcpusdienā, — gāju pāri Rātslaukumam un pamanīju, ka vietā, kur citkārt ir ļoti daudz ļaužu, tagad aizvijas tikai divas iestaigātas pēdiņas. Trešās bija manējās…" viņa iesmejas. Ko māksliniece iesāks ar visām simt Marijām tad, kad izstāde būs beigusies? "Es pat domāju, ka varētu tās pārdot tiem, kuriem šie darbiņi iepatikušies. Turklāt par ļoti, ļoti demokrātisku cenu — kādiem diviem latiem," Diāna prāto, un piebilst, ka visi interesenti varot uz savu Mariju pieteikties rindā jau no rītdienas. * No 2. decembra Diānas Dimzas–Dimmes izstāde 100 Marijas galerijā Bohnans.