Kritiķi vērtē
* * * * Armands Znotiņš
Koncerts pārsteidza ar diviem aspektiem — neparasti veiksmīgu Normunda Šnē iejušanos emocionālā un romantiskā mūzikā un ar klasisku vērtību tikpat veiksmīgu lasījumu Šūberta simfonijā. Interpretācija Mālera ciklam Jaunekļa ceļotāja dziesmas uzrunāja ar klusinātu, introvertu, taču jūtu izpausmēs patiešām jauneklīgu un dziļi traģisku pārdzīvojumu spektru. Neraugoties uz ierobežotu tembrāli dinamisko diapazonu un vokālo skolu ne pašā labākajā kvalitātē, G.Suovanena balss paliek atmiņā un ar lakoniskiem izteiksmes līdzekļiem panāktais iespaids ir pelnījis cieņu. Šūberta 2.simfonijas straujajos tempos, aktīvā gaišu noskaņu gammā un izjustajā lirismā bija manāms, ka orķestris — vismaz emocionālā ziņā — muzicē stipri patstāvīgi un autonomi no diriģenta. Kā ne tik lielu veiksmi uztvēru Šēnberga kamersimfonijas interpretāciju — paradoksāli, bet romantiskāku motīvu jūtīgāka izcelšana līdz ar plastiskāku temporitmu un stīgu izteiksmīgāku skanējumu te būtu nākusi tikai par labu.
* * * * Boriss Avramecs
Lieliskā, eleganti sastādītā programma — tikai Vīnes mūzika: A.Šēnberga un G.Mālera šedevri, ka arī Fr.Šuberta 17 gadu vecumā sacerētā 2.simfonija. A.Šēnberga 1.kamersimfonijas priekšnesumā pietrūka veseluma izjūtas. Nereti valdīja sajūta, ka šī ģeniālā mūzika nemaz "necenšas" uzrunāt klausītājus. Fr.Šūberta simfonijas izpildījuma laikā neatlaida vēlme pēc lielākā stīgu instrumentu grupas skanējuma dzidruma un spilgtuma. Vislabāk izdevies G.Mālera dziesmu cikls. Smalki un emocionāli (pat brīžiem pārāk manierīgi) dziedāts; orķestra spēle ļoti precīza — gan intonēšanas, gan ritmikas, gan artikulācijas ziņā. No šīs mūzikas pilnīgi pamatoti var gaidīt daudz ko. Emocionālo triecienu un intelektuālā izaicinājuma sajūtu A.Šēnberga gadījumā. Ideāla skaistuma un miera nesasniedzamības konstatācijas saldas sāpes G.Mālera gadījumā. Spraiguma un gaišuma svētkus Fr.Šūberta gadījumā. Nesagaidījām. Kaut viss bija augstākajā profesionālisma līmeni.
* * * * Inese Lūsiņa
Koncerta lielais guvums ir G.Mālera Jaunekļa ceļotāja dziesmas zviedru baritona Gabriela Suovanena lasījumā. Suģestējošs, koncentrēts, dziedāts no galvas (!), tas paņem savā varā, uzrunājot tieši un patiesi, lai arī eksaltēti un brīžiem negludā falsetā. A.Šēnberga 1.kamersimfonijas lasījums te "pieslēdzās", te "atslēdzās" jo līdzās smalki muzikālajiem solo un saspēles žestiem ir izteiksmē indiferenti posmi: nekā personīga! Gribētos vairāk romantisma. Diriģentam lieliski izdodas F.Šūberta epigoniski klasiskās 2.simfonijas ātro un dejisko daļu ritums — azarts, elegance, precizitāte, smalks detaļu slīpējums. Problēma ir Andante, kur mūzika pēkšņi vairs nedzīvo. Lai gan Normunds Šnē ar paša radītajiem orķestriem (arī ar Sinfonietta Rīga priekštečiem Rīgas kamermūziķi un ar Rīgas Festivāla orķestri) arvien bijis jaunas latviešu mūzikas jaundarbu pasūtītājs un pirmatskaņotājs, šoreiz sezonas atklāšanas programmā principiāli pietrūka latviešu mūzikas opusa. Ne obligāti pirmatskaņojuma!