"Tas ir neplānots opuss. Man tuvojās citu darbu nodošana, bet, kad Māris Sirmais piezvanīja, viņam nevarēju atteikt: viņš tik ļoti suģestē ar savu aizrautību," atzīstas komponists Pēteris Vasks. Tā tapa Piedzimšana ar Ineses Zanderes speciāli rakstītu dzeju, kas savā ritmā un poētiski filozofiskajā skanējumā ļoti tuva latviešu tautas dainām. Pirmatskaņojumu jauniešu koris Kamēr…. dziedās koncertuzvedumā Pasaules Saules dziesmas Latvijas Universitātes aulā 3. un 4.jūlijā, līdzās 16 dažādu valstu komponistu muzikālajiem skatījumiem par Sauli.
"Es pirmoreiz rakstu par speciāli radītu dzeju, Inesei Zanderei tā izdevusies skaista un spēcīga," atklāj komponists. Sākumā viņš meklējis tekstus no Vairas Vīķes-Freibergas apkopoto Saules dainu vidus. Taču izrādījies, ka tautasdziesmās pārsvarā apdziedāta vakara, bāra bērnu saule. "Man šoreiz gribējās ko citu. Tomēr arī I.Zanderei sākumā rakstījās par skumjo, žēlojošo sauli. Tad dzejniecei pa telefonu sāku klāstīt, ka es gribētu rīta sauli. Man gribējās spēku. Sauli, kas ir visa radītāja. Ziemeļu sauli," P.Vasks zina, ka tikai ziemeļos cilvēki pa īstam novērtē sauli.
"Nekad neaizmirsīšu, kā reiz jūnija beigās ciemojos pie drauga, komponista Juhas Kangasa tālu Somijas ziemeļos. Bija sestdienas vakars un neviens negāja gulēt, jo bija ļoti gaišs. Visi dzēra alu un līksmojās, jo pēc tam gaismas būs tik maz un rudens būs tik garš. Viņi uzlādējās ar sauli," atminas P.Vasks. Varētu komponēt tikai par trim vai pat vienu vārdu, taču viņam gribējies radīt balādi, kurā varētu izstāstīt, ka mums Saule tik viegli nenāk. "Iedomājos mūsu senčus būdiņās ziemas salā. Tad Saule kļūst par arvien lielāku un būtiskāku simbolu. Tāpēc nepieciešama nevis pasīva saules gaidīšana, bet gan izturība, lai to izcīnītu. Galu galā, saule ir arī mūsu brīvība."
Saullēkta augstspriegums
"Viss iesākas eksistenciālā izejas punktā, kad ir tikai elpa. Cīņa par sauli ir katrā no mums. Man visbūtiskākā bija cīņas, gribas, pārliecības tēma. Mēs esam nospiesti, nosaluši, bet pamazām izslejamies. Ar ticību un spēku iegūstot garīgo sauli. Tā vārdā arī kaut ko zaudējot," P.Vasks iedegas. Reiz kādā skaņdarbā ierasto izpildījuma tempa un dinamikas apzīmējumu vietā komponists pat ierakstījis remarku: "jādzied, kā bērnam dzimstot vai Saulei lecot". Starp citu, Piedzimšana nav viņa pirmā kompozīcija par sauli. Kori gan Latvijā, gan arī ārzemēs iecienījuši viņa skaņdarbu Māte saule par Jāņa Petera dzejoli. P.Vaskam tas atsūtīts pat kāda Dienvidāfrikas kora ierakstā. Vācu kori šo skaņdarbu dziedājuši konkursos.
No visiem 17 dažādu autoru darbiem Vaska Piedzimšana atšķiras ar dramatisko spriedzi. Izsliešanās, pretīstāvēšana sastingumam. To jāatklāj ar baisu spēku, ar pārliecību. Tikai tad saule var atplaukt katrā no mums un visos kopā. Iedvesmojot kori ierakstam, M.Sirmais teicis: "Jums jādzied ar asiņainu muti!"
Daudzos opusos ir vienkārši skaistums, bet Ziemeļu saule nāk grūti, smagi. Tā esam izdzīvojuši. Neguļam vēderus kasīdami. "Iespējams, ka mūsu folklorā bija arī spēka saule, tikai talantīgie dzejnieki tika noslaktēti, lejot asinis par svešām varām. Varbūt tāpēc mums ir tik maz cīņas apliecinājuma? Iespējams, ka mums ir folkloras slānis, kas pazudis," P.Vasks nav ar mieru ticēt, ka mums viss tikai sēri, skumji, saulrietā. Lai šoreiz ir ekstrēmi un ar neslēptu vitalitāti. Tāpēc Piedzimšanā skan arī enerģiski ritmi un lielās bungas. Nu komponists var atgriezties pie iesāktajiem darbiem: pabeigt flautas koncertu, ko viņam pasūtījis diriģents Semjons Bičkovs ar West Deutsche Rundfunk radio orķestri Ķelnē. Jau jūnijā doties uz kamermūzikas festivālu Šveicē un uz Kijevu, kur tapis kārtējais balets par viņa vijoļkoncertu Tālā gaisma.