Koncertiestudējumu Berlīnes Vācu operā K.M.Šišona vadībā šomēnes atkārtoja vēl divas reizes — 9. un 12.septembrī.
Komentējot K.M. Šišona sniegumu, Kevins Klārks no “Klassik.com” raksta: „Blakus izcilajam dziedātāju sniegumam, tieši diriģents Karels Marks Šišons izpelnījās atkārotus un skaļus „bravo”. Šišons man bija šīs izrādes galvenais varonis. Dziedātājus viņš iznesa uz rokām un elpoja ar viņiem vienā elpā. Viņš diriģēja Bellīni ar neviltotiem rubati un satriecošiem beigu akordiem, ar tādu tempa elastīgumu, kādu mūsdienās reti var dzirdēt. Belcanto mīļotāji cer, ka diriģentu šajā repertuārā Berlīnē būs iespēja dzirdēt biežāk”.
K.M.Šišona sniegums saņēma lielu publikas un kritikas atzinību. Par to, ar kādu cieņu orķestris pieņēma diriģentu, liecina mūziķu rīcība brīdī, kad pēc izrādes maestro lika orķestrim piecelties: viņi atteicās to darīt, ļaujot diriģentam vienam pašam kādu brīdi baudīt pelnītās ovācijas. Rezultātā K.M.Šišons saņēma vairākus uzaicinājumus atgriezties Berlīnes Vācu operā arī nākamajās sezonās.
Uzslavas diriģenta darbs izpelnījās gan Berlīnes, gan Vīnes medijos.
Klauss Geitels no “Berliner Morgenpost” raksta: „Muzikālā vadība bija uzticēta izcilajam un ekstravertajam diriģentam Karelam Markam Šišonam, kurš pēc īsa brīža kļūs par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju. Šišona skaidrā izpratne un dziļās attiecības ar Bellīni mūziku panāca brīnišķīgu mežraga un flautas solo spēli, kā arī lika Berlīnes Vācu operas orķestrim sniegt krāšņu, krāsām bagātu un vieglu skaņu”.
Frederiks Hansens no “Der Tagesspiegel Berlin” raksta: „Karels Marks Šišons nav nekāds mazkalibra „kapelmeistars”, bet gan pārliecināts interpretētājs, kurš izcili saprot belcanto stilu un elpo vienā elpā ar dziedātājiem. No Berlīnes Vācu operas orķestra un kora viņš spēja izsaukt maksimāli kvalitatīvāko atdevi”.
Peters Dušeks no Vīnes “Der Neue Merker” raksta šādi: „Pēc šīs izrādes noklausīšanās Londonā ir skaidrs, ka Berlīnes izrāde bija daudz labāka. Jo īpaši tāpēc, ka šoreiz pie muzikālās vadības stājās Karels Marks Šišons. Šišona izpildījums bija kaisles un „spāņu temperamenta” piesātināts – Romeo un Džuljetas ārijas un dueti bija emocionāli un dziļi izjusti. Jo īpaši iespaidīgs bija efekts, ko diriģents spēja panākt operas lielajos ansambļos. Kad ir šāda muzikālā kvalitāte pie diriģenta pults, nav pat vajadzīga scenogrāfija. Galu galā var teikt, ka tie bija ļoti reti piedzīvoti belcanto svētki”.
Patlaban K.M.Šišons atrodas Rīgā un gatavojas diriģēt Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra ziemas sezonas atklāšanas koncertu “Jauna ceļa sākums”, kas notiks Lielajā ģildē 25.septembrī plkst.19.30 Koncerta solists būs pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers, kurš spēlēs Dmitrija Šostakoviča 2.vijoļkoncertu. Simfoniskajā programmas daļā iekļauts NSO sezonas atklāšanai speciāli pasūtītā latviešu mūzikas jaundarba —
Andra Dzenīša “Postlūdija. Ledus"” pasaules pirmatskaņojums, kā arī Manuela De Faljas Otrā svīta no baleta "Trīsstūrene" un Igora Stravinska svīta no baleta "Ugunsputns".