Svens Birkerts grāmatā My Sky Blue Trades raksta, ka bērnībā viņš tik ļoti vēlējies normālu amerikāņu tēvu – ar tetovējumiem, raibā džemperī un tādu, kurš alu dzertu no skārdenes, taču Svena tēvs Gunārs Birkerts bija arhitekts labi šūtos uzvalkos, pārvietojās ar elegantu automašīnu, alu dzēra tikai no stikla glāzēm, dusmojās, ja bērni skatījās lētus TV sarunu šovus, un vasarās ģimeni veda ceļojumos uz Eiropu. Studiju gados Svens kā zobu sāpes pārcieta iknedēļas obligātās kopīgās pusdienas universitātē. Svens kaunējās un baidījās, ka studiju biedri viņu pamanīs pusdienojam ar labā uzvalkā tērptu kungu, bet vēl vairāk viņš necieta tēva centienus saglabāt latvietību ģimenē.
Tikai pamazām, paejot gadu desmitiem, viņš atklāja, ka tēvs var būt interesants sarunu biedrs un ka viņiem abiem var patikt viena un tā pati mūzika. Vēl vēlāk Amerikā pazīstamais un respektētais literatūras kritiķis Svens Birkerts uzrakstīja priekšvārdu vācu izdevniecības Menges izdotajai Gunāra Birkerta darbu monogrāfijai. Tas ir viens no izjustākajiem tekstiem par arhitekta dzīvi un arhitektūras lomu tajā. Tagad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā īpašā plauktā, kurā atrodas daļa no Gunāra Birkerta personīgās bibliotēkas, līdzās arhitektūras grāmatām novietotas arī Svena Birkerta sarakstītās.
Dizains jau novērtēts
Pasaulē pazīstamākā latviešu izcelsmes arhitekta Gunāra Birkerta vārds Latvijā tiek minēts bieži, īpaši Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas un Okupācijas muzeja pārbūves sakarā, taču vairāk par viņa arhitektūru zinām maz. Te Gunārs Birkerts, kurš Amerikā tik ļoti gan ģimenē, gan savā arhitekta rokrakstā ir centies saglabāt latvietību un Ziemeļeiropai raksturīgo telpas izjūtu, tiek uztverts kā svešais amerikānis, kurš neizprot vietējo situāciju. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā janvāra beigās atklātās pastāvīgās ekspozīcijas divās daļās Gaismas pils un Stikla kalns – stāsts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu un tās arhitektu (dizaina autori Dd studio, satura autors Jānis Dripe) uzdevums ir iepazīstināt ar Gunāru Birkertu un viņa arhitektūru. Tā Rīgā ir vienīgā pastāvīgā ekspozīcija par kādu latviešu izcelsmes arhitektu. Ekspozīcijas dizains jau novērtēts Latvijas Dizaina balvā un atzīmēts kā viens no 20 balvas finālistiem.
Kā tapa bibliotēkas ēka
Ekspozīcija sākas pirmajā stāvā uzreiz aiz ieejas durvīm. Te tiek izstāstīts bibliotēkas tapšanas stāsts: atzīmētas bibliotēkas pirmās mājvietas, reiz plānotās jaunās ēkas atrašanās vietas un arhitektoniskā veidola meklējumi konkursos, Gunāra Birkerta uzrunāšana un viņa projekta realizācija līdz bibliotēkas ēkas atklāšanai. Viens no ekspozīcijas veidošanas nosacījumiem bijis, lai tās atrašanās telpu varētu izmantot arī citām vajadzībām, tāpēc visa informācija ir izvietota pie vienas sienas piestiprinātā vitrīnā, kurā redzamā svarīgākie atskaites punkti atzīmēti arī uz sienas.
Bibliotēkas ēkas tapšana izstāstīta ļoti lakoniski, atlasīti tikai būtiskākie pagrieziena punkti. Vitrīnā blakus tekstiem eksponētas fotogrāfijas, zīmējumi un oriģinālas sava laika un notikumu liecības, piemēram, Gunāram Birkertam sūtītā vēstule ar uzaicinājumu projektēt Nacionālās bibliotēkas ēku, īpaši atklāšanas ceremonijai Jāņa Nīmaņa kaltās šķēres lentes pārgriešanai. Šajā ekspozīcijas daļā ir izdevies ievērot ideālo līdzsvaru starp oriģinālajām liecībām un paskaidrojošo tekstu, lai saprastu, kāpēc vitrīnās ir redzami tieši šie priekšmeti.
Stūrītis 12. stāvā
Bibliotēkas 12. stāvā atrodas ekspozīcijas turpinājums, kuram vajadzētu atklāt Gunāra Birkerta personību, karjeras ceļu un arhitektūru. Ekspozīcija veidota ar centienu radīt arhitekta studijas iespaidu. Informācija par meistaru apkopota četrās mapēs. Pašā ekspozīcijā izmantotas informatīvi pavisam skopas anotācijas. Uz sienas, atdarinot arhitekta rokrakstu, uzdrukāts Gunāra Birkerta teiktais: "Ceru, ka mani darbi runās paši par sevi."
Šķiet, ka ekspozīcijas veidotāji ir pārāk paļāvušies uz Gunāra Birkerta arhitektūras spēju pašai sevi atklāt un apmeklētājiem sniedz minimālas norādes un kontekstu. Ekspozīcija Gaismas pils un Stikla kalns – stāsts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu un tās arhitektu liek domāt par vēsturiski oriģinālo liecību pašvērtību, spēju nodot vēstījumu un atklāt kādu personību, laiku vai notikumus. 12. stāvā novietotas Birkerta mātes klavieres, zem improvizētā arhitekta galda stikla apskatāms Birkerta kabatas portfelis ar tā saturu, plānotāja lapiņas ar regulārām atzīmēm par agrām rīta sapulcēm ar bibliotēkas otru arhitektu Modri Ģelzi, bibliotēkas skices. Tās visas ir vērtīgas liecības, bet to nozīmi bez paskaidrojošā teksta ir grūti saprast.
Viss atkarīgs no gida
Pie sienas uz plauktiem novietoti seši Birkerta ēku maketi, kurus izgatavojis arhitektūras students Pāvels Osipovs. Šo namu vidū ir Korningas Stikla muzejs. Tas un Birkerta Mičiganas Universitātes Tieslietu bibliotēkas piebūve ir iekļauti 100 Amerikas arhitektoniski labāko ēku sarakstā. Uz cita plaukta atrodas Mineapolisas Federālo rezervju bankas ēkas makets. Šo bankas ēku pat pašmāju skarbākie Birkerta kritiķi atzīst par izcilu arhitektūras paraugu. Iespējams, par eksponētajos maketos attēlotajām ēkām plašāka informācija ir tajās četrās mapēs, kuras apmeklētāji teorētiski varētu nesteidzīgi izšķirstīt. Jāpiebilst, ka ekspozīciju 12. stāvā var apmeklēt tikai iepriekš pieteiktā ekskursijā.
Gunāram Birkertam veltītais stūrītis ir ekskursijas noslēguma vieta, kurā pat lielākie arhitektūras interesenti tikai ar milzīgu gribasspēka piepūli Rīgas panorāmas skatu vietā izvēlas pievērsties stāstam par ēkas arhitektu. Cik daudz apmeklētāji uzzinās par Birkertu un viņa radīto arhitektūru, atkarīgs no ekskursijas gida. Šīs ekskursijas ir aizkustinošs mēģinājums skaidrot ne tikai Nacionālās bibliotēkas arhitektonisko veidolu, bet arī arhitektūru vispār. Ekskursijas vadītājam jāpaveic titānisks darbs, lai šķietami svešais Birkerts kļūtu par savējo.
Izstāde
Gaismas pils un Stikla kalns – stāsts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu un tās arhitektu
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā līdz 30. decembrim www.lnb.lv