Izdos grāmatu "Svētās asinis un Svētais grāls”

Varavīksnes tilts Es dziļā sapnī iegrimu Un lidojumā tvēru Pār dziļo aizu būvēto- Varavīksnes tiltu Tas brīnišķīgi zaigoja No dārgakmeņiem veidots Ar saules staru rotaļu Tā zeltītajās vantīs Es nolaidos tā pakājē Un bijīgs devos pāri Ar nedrošības sajūtu Par nezināmo tālē Tilts tālu sniedzās mākoņos Ar strauju upi lejā Tās zilie, dzidrie ūdeņi Ar sauli rotaļājās Ar baiļu trīsām dvēselē Es ieraudzīju staru Kurš izgaismoja mākoņus Ar neredzētu gaismu Stars pēkšņi mani apņēma Un balsi izdzirdēju -Nāc iekšā droši, nebaidies Te savējie tik mājo Jo jāredz Tev, kas nezināms Un nākotnē, kam jābūt Es izgāju caur mākoni Un satikos ar Vārdu Viņš novēlēja likteni Lai nešaubītos vairāk -Tev jātiekas ar eņģeli No tumsas gara varas Nav līdzīga tam radībā Tam, Levitāna spēks Viņš mūsu gaismas veidojums Bet tumsība tam mīļāka Un mīlestības sirsnība Ir pārvērtusies naidā Tas meklē vājas dvēseles Lai pievērstu tās tumsai Un viņa gara barība Ir ļaunas cilvēk domas Es saļimu zem likteņa Un sapratu, ka neesmu spējīgs Šo Levitānu uzvarēt Ar elles uguns liesmām -Ak jaunekli, Tu nebaidies No tumsas varas spēka Jo gaismas stars ir spēcīgāks Lai apturētu liesmu Tev dzīves skola jānobeidz Un bruņojums ir jāsaņem Lai būtu spēcīgs pretinieks Jo duelī tev jāuzvar Ar pretinieku satikos Tas baismīgs likās tumsā Ar akmens sienu dalīti Mēs vērojam viens otru Tam pavēlēju pakļauties Tā vārdā, kam es ticu Bet rezultāts bij negatīvs Viņš novīpsnāja tikai Te pēkšņi brīnums notika Un tiku ietērpts bruņās Kā vieglās rotas karavīrs- Romas leģionā Ar roku tvēru zobenu Kurš abpusēji griezīgs Gars strauji mani pildīja Ar neizsakāmu spēku Es pacēlu šo ieroci Jo acis meta zibšņus Un siena priekšā izgaisa Ar ienaidnieka tēlu Tad tālāk devos debesīs Tur redzēju es celtni No pelēkajiem akmeņiem Ar vienu tukšu nišu Tai četrstūraina pamatne Ar piramīdas smaili Un nedzīva tā izlikās Uz zvaigznēm pilnā fona Šai nišā tiku ievietots Kā dzīvais saules akmens Un iezaigojās veidojums No laukakmeņa bluķiem Grāls gaismās lokā lidoja Pa Universa telpu To veidojot tik brīnišķu Kā uzplaukušu puķi Un notikumu secība Bij varena tik ļoti Ka Universu pildīja Ar salūt gaismas prieku Par zelta tēlu visumā Es tiku pārvērsts pēkšņi Un brīnījos par redzēto Un neciluma veiksmi Es atgriezos šai pasaulē No sapņa brīnišķīgā Un nezinu kad veidosies Šo notikumu ķēde Tik vienu zinu ticībā Ka varavīksnes tiltu Var būvēt savā apziņā Pār vientulības aizu Es vēlos daudz ko pavēstīt Par iepazīto Vārdu Bet visam sava secība Un notikumu gaita Jānis Ūlands Orvault. Francija 08.05.2010