Pretēji tādiem viņa pēlējiem kā Kristofers Hitčenss vai Margarete Makmillana, Suri ir veicis pamatīgu izpēti. Kā Kisindžera interpretācijas atslēga galvenā ASV ārpolitikas veidotāja Niksona prezidentūras un Vjetnamas kara laikā šajā grāmatā ir viņa ebrejiskā izcelme. Suri uzskata, ka zināmā mērā tieši Kisindžera izcelsme padarījusi viņu par simbolu ciniskai reālpolitikai, jo viņš nebūt nav pirmais un vienīgais amerikāņu valstsvīrs, kas iejaucās citu valstu iekšpolitikā. Suri raksta, ka Kisindžers bija kā “Galma ebreja un Valsts ebreja hibrīds — kas tāds, ko mēs varam nosaukt par “politikas ebreju””. Kā zināms, Kisindžers ir dzimis ortodoksālu ebreju ģimenē Bavārijā, 1923.gadā (Kisindžers pameta vecāku ticību), Veimāras hiperinflācijas laikā, desmit gadus pirms Hitlera nākšanas pie varas. 1938.gadā viņa ģimene laicīgi emigrēja uz ASV. Šis konteksts veidoja pamatu viņa izteikti pesimistiskajam dzīves redzējumam. “Dzīve ir ciešanas, dzimšana ietver nāvi,” viņš rakstīja savā Hārvardas esejā “Vēstures jēga”, - “Nepastāvība ir eksistences liktenis. Neviena civilizācija nav bijusi permanenta, nevienas ilgas pilnīgi piepildītas. Tā ir nepieciešamība, vēstures liktenība, laicīguma dilemma.” Savos memuāros Kisindžers raksta, - “Līdz es emigrēju uz Ameriku, mana ģimene un es piedzīvojām pieaugošu izolāciju un diskrimināciju... Es nekad nevarēšu aizmirst kāda iedvesma [Amerika] bija vajāšanas upuriem, manai ģimenei un man nežēlīgo un pazemojošo gadu laikā... Man šķita, ka ir svarīgi, lai Amerika netiktu pazemota, bet atstātu Vjetnamu veidā, ka pat protestētāji vēlāk varētu redzēt, ka Amerikas izvēle bija izdarīta ar godu un respektu pret sevi.”Daļa no Kisindžera “ciniskās” stratēģijas allaž bija uzstādīt prioritātes. Lai pretotos PSRS plāniem Trešajā pasaulē, viņaprāt, bija vērts pieciest un pat atbalstīt dažādus netīkamus režīmus – tādus kā latīņamerikāņu nežēlīgos diktatorus, Irānas šahu, pakistāniešu militāristus, asinskāro maoistu režīmu Ķīnā. Savukārt iekšpolitikā Kisindžers vēlējās “beigt paššaustīšanu, kas ir nodarījusi tik daudz skādes šīs nācijas spējai īstenot ārpolitiku.”
Kisindžers redz ļaunumu
“Es esmu redzējis ļaunumu pasaulē. Un es zināju, ka tas tur ir, un es zināju, ka ir lietas par kurām jācīnās un, ka nevar uzstāt, ka viss notiek saskaņā ar kādu ideālu konstrukciju, ko tu esi iedomājies,” šie vārdi ir būtiski, lai saprastu lamātāko ārpolitikas guru Henriju Kisindžeru, saskaņā ar Džeremi Suri (Jeremi Suri), nupat publicētās grāmatas “Henry Kissinger and the American Century” jeb “Henrijs Kisindžers un amerikāņu gadsimts” autoru.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.