Svētdien pēc skaistas vasaras dienas televīzijās skatītājiem bija vismaz viena slikta un viena laba ziņa par Alekseju Loskutovu. Viena, ka atlaists – tā sliktā, otra, ka pie Saeimas sanākušo cilvēku karsti atbalstīts, – tā labā.
„Panorāmā” Saeimas iekšpuses un ārpuses atmosfēru varēja sajust pat ar ādu. Par laimi šoreiz „tautas” domu izteikšanai tika izvēlēti dažādi cilvēki ar pamatotiem viedokļiem, nevis afektā kliedzoši īpatņi, kas šādiem pasākumiem piešķir nenopietnības auru, tā atbaidot pārējos no līdzdalības pilsoniskās aktivitātēs. Paldies „Panorāmai”, kas abu vakara ziņu izlaidumos iekļāva diezgan pilnīgu smagi aizvainotā Aigara Kalvīša kvēlo uzstāšanos, kurā viņš aizrunājās tiktāl, ka apvainoja Loskutovu iespējās apcietināt un kratīt jebkuru (īstenībā gan tikai tos, ko tur aizdomās par korupciju). Bet savu galveno sāpi viņš izteica ļoti skaidri - tādi cilvēki neko valstī nevadīs, kamēr Tautas partija būs pie varas. Šī vieta, jādomā, skatītājiem lieliski palīdzēja saprast notikumu patieso jēgu. Ne velti balss tonis un savirknētie vārdi bieži vien atklāj arī kādu neieplānotu domu slāni.
Krāšņāko Kalvīša citātu neparādīja LNT, kur hronoloģiski un nedaudz nogurušā balsī garo Saeimas dienu pārstāstīja Māra Jansone. Ziņas bija korektas, tikai īsti nesapratu, kāpēc LNT pieklājīgu viedokli izteica Rīgas viesis dziedātājs Sīls. Viņš sacīja, ka neko nesaprot un viņam nav viedokļa par notikumiem pie Latvijas parlamenta, kuru tuvumā viņš pastaigājies. Tāda nebija pie Saeimas sanākušajiem cilvēkiem vai vismaz informētiem garāmgājējiem? Drīzāk slavenības intervēšana bija veids, kā izvairīties no īsto notikuma dalībnieku uzklausīšanas.
Šo blogu varēju sākt arī otrādi – svētdien televīzijas parādīja vienu vadošajai koalīcijai patīkamu un tiešām labu ziņu – Loskutovu izdevās atlaist. Bet visas pārējās bija koalīcijai nelabvēlīgas – Kalvītis izskatījās naidīgs un nedaudz bērnišķīgs, pārējie koalīcijas runātāji (Kučinskis, Krauklis) kopumā uzstājās slikti, Loskutova atbalstītāji bija visnotaļ telegēniski un pozitīvi.
Jā, tie bija Tautas partijas smadzeņu skalotāji, kas klājā nāca ar alkām pēc pozitīvajām ziņām televīzijā. Tikai piemirsa precizēt, ka to labo ziņu varoņi vēlas būt paši vai arī – aiz labajām ziņām grib noslēpt tās, kuras nav viņiem labvēlīgas. Domu uztvēra vēl viens otrs, kurš noticēja, ka cilvēki politiku vērtēs pēc televīzijas veidotās pasaules, ka paši neko nesapratīs. Būtībā gandrīz neviena ziņa (izņemot lielas nelaimes, dabas katastrofas) nav tikai slikta, - ziņas bieži ir vieniem labas, citiem - sliktas. Šo raksturojumu ziņām piešķir vērtības, ko izceļ ļoti daudzas ziņas, tikai ar to vien, ka tiek parādītas. Arī tās, par kurām šoreiz rakstu.
Pēc tā, kā televīzijas parādīja notikumus pie Saeimas un tās iekšpusē, skatītāji lieliski varēja ieraudzīt patiesos notikumus, cilvēkus, attiecības un vērtības. Te nu nebija problēmu atšķirt, kurš labs un kurš slikts jaunums, kurš pozitīvais un kurš apšaubāmais varonis. Tā arī ir šīs svētdienas galvenā pozitīvā ziņa.