Ērti, lētāk. Kaut laiks te draņķīgs, turklāt pienākumi dzen. Daudz "nacionālās dabas" jaunumu no Kannām nevarēšu piedāvāt. Nav mums ne konkursā, ne oficiālajā programmā savu filmu. Turklāt konkursā tās arī nekad nav bijušas. Neesam izauguši? Tās nav arī lietuviešiem un igauņiem, kā pajoko mana kādreizējā studiju biedrene kirgīziete Uļa, tagad pazīstama lietuviešu producente, - "mēs visi vēl ilgi maksāsim par pērnā gada rumāņiem." Joks, bet ar sāli. Tiešām pārsteidzoši, kālab pēc pērnā gada "rumāņu sensācijas" – spēcīgās filmas "4 mēneši, 3 nedēļas, 2 dienas", kas saņēma "Zelta palmas zaru" un vēlāk arī labākās Eiropas filmas titulu, tik maz ir filmu no Austrumeiropas. Nav ko piedāvāt? Nav pamanītas? Varbūt parunāja par rumāņu kino "jauno vilni" un jau pietika.... Nezinu. Jāskatās, jātaustās, ko tad mums piedāvā kā alternatīvu. Par konkursa programmas vārdiem/āķiem – Soderbergu ar viņa četrstundīgo opusu "Če", Klintu Īstvudu, Vimu Vendersu u.c. – jau esmu rakstījusi, gan pagaidām tādā cerīgās nenoteiksmes formātā – ko citu, ja filmas vēl nav redzētas.Jā, šovakar (piektdienas) vakarā mūs priecēs Vudijs Allens – tas pats, kura "Lodes pār Brodveju" tikko „otrreizējās pārstrādes” rezultātā uz skatuves Dailē uzstiepis Dž.Dž.Džilindžers. Vudijam, kaut filmē viņš nemitīgi un daudzus gadu desmitus, arī ir bijušas problēmas ar „otrreizējo pārstrādi”. Ilgus gadus šis Ņujorkas depresīvais intelektuālis, kura šarms slēpās žilbinošā ironijā un stilā, atkārtoja vienus un tos pašu motīvus. Pēc attiecību sabojāšanās ar Amerikas publiku (privāts skandāls ar plašu publicitāti), Vudijs kļuvis iemīļots Eiropā – Londonā tapa divas viņa izcilās filmas "Match Point" ("Uzvaras punkts") un "Scoop" ("Skandāls"), tagad Vudijs izbaudījis Spānijas sauli, filmā "Viktorija, Kristīne Barselona" apvienojot savu mīļo Skārletu Johansoni, Pēnelopi Krusu un Havjēru Bardemu... Vairāk neko nezinu, jo vēl tik skatīšos un ar prieku. Filma – ārpuskonkursā. Jo klasiķis Allens konkursus necieš kā šķiru, bet labu publicitāti mīl. Cik cilvēcīgi!Atpakaļ pie lidmašīnas – līdzās "air Baltic" maršrutu paplašinājumam mani iepriecināja Tima Oksera raksts "Rīgas laikā", kas veltīts latviešu kino problēmām, "Vai latviešu kino vērts aizstāvēt?". Būdams brīvs un nesaistīts, britu dramaturgs pasaka to, ko mīļā miera labad noklusējam. Palasiet. Tur atradīsit atbildi uz kādas radio korespondentes man tik tikko uzdotu jautājumu: "Kāpēc "Rīgas sargi" nepārstāv Latviju Kannu kinofestivālā?"
Sveiciens no Kannām!
Novēlu jums patīkamu atpūtu – laipni skan „air Baltic” stjuartes balss, nolaižoties Nicas lidostā. Loģiski – šī vieta – Azūra krasts, Kannas, Nica, Monako – normāla cilvēka apziņā saistās ar patīkamu atpūtu. Lidmašīna, kas dodas uz Nicu, ir Kannu festivāla latviešu pilna. Tas ir jaunums – "lidot pa taisno", jo ilgus gadus nokļūšana Nicā bija pasākums ar neizbēgamo tranzīta elementu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.