Skaidrs ir viens - visur pieminētās ekonomiskās krīzes ietekmē cilvēki ir kļuvuši pragmatiskāki. Viņi prot labāk skaitīt un rēķināt. Pašlaik ir atsevišķi nekustamo īpašumu segmenti vai cenu kategorijas, kur var labi nopelnīt. Salīdzinot dzīvokļa iegādi un izīrēšanu ar jebkuriem ieguldījumiem kredītiestādēs vai cita veida aktīvos, peļņa ir teju 10% gadā. Bet kāds pašlaik ir depozītu piedāvājums pēckrīzes laikā – labākajā gadījumā vien pāris procentu apmērā.
Ņemot vērā, ka bankas izsniedz mazāk aizdevumu un rūpīgāk izvērtē klientus, ir liels pieprasījums pēc labiem dzīvokļiem. Pašlaik arī īres tirgus ir gana aktīvs.
Vēl viens faktors, kas ir iesēdies iedzīvotāju apziņā, ir atmiņas par iepriekšējo nekustamo īpašumu cenu "burbuli". Pašlaik īpašumu tirgus nedaudz sācis atkopties, uz ko norāda arī cenas, kas, lai gan nedaudz, bet pieaug. Tāpat pieaug arī darījumu skaits, ko uz priekšu virza arī privātpersonu aktivitātes nekustamo īpašumu jomā.
Pircējus var iedalīt divās grupās: vieni ir tie, kuri tiešām ir sagaidījuši īsto brīdi, lai tiktu pie sava pirmā un ilgi kārotā mājokļa, bet otra daļa ir tie, kuri šajā brīdī ir saskatījuši iespēju nodrošināt savas vecumdienas un banku noguldījumu vietā dod priekšroku nekustamajiem īpašumiem. Abas šīs grupas ir gana aktīvas un izdara pirkumus līdzīgos segmentos – tādos kā jaunie un nedārgie dzīvokļi Zemturu namos, sērijveida dzīvokļi, arī privātmājas un apbūves gabali.
Atskatoties uz krīzes laiku, varam secināt, ka tas ir devis savu mācību. Ja agrāk klienti mazāk uzmanības pievērsa izmaksām, tad pašlaik ir gluži pretēji. Klienti ļoti rūpīgi pēta komunālos maksājumus, apsaimniekošanas izmaksas un citus saistītus rēķinus, apsverot, ko viņu maciņš var atļauties. Ja tā sauktajos "treknajos gados" daudziem 100 latu bija niecīga summa, tad tagad tā pat var izšķirt nosvēršanos par labu vienam vai otram variantam.
Iedzīvotāju attieksmes un pragmatisma līmeņa evolūciju labi ilustrē arī cenu pieprasījums. Analizējot Reverta pērnā gada pārdošanas darījumus, varam secināt, ka vidējā pārdotā objekta cena ir ap 30 000 latu, bet vidējā pārdošanā izliktā objekta cena - ap 50 000 latu. Turklāt pieprasītākie ir lētākie īpašumi, un šis apstāklis liecina gan par cilvēku maksātnespēju, gan par to, ka izvēle tiek izdarīta, balstoties uz racionāliem apsvērumiem.
Ja vēlme nonāk līdz pirkumam, noteikti ir vērts nopietni pārbaudīt potenciālā objekta apsaimniekošanas izmaksas, ēkas kvalitāti, kā arī īpašumu tiesību jautājumus. Svarīgi pārliecināties, kam pieder zeme zem ēkas, jo šis aspekts mājokļa iegādē ir ļoti būtisks. Ja zeme pieder ēkas vai dzīvokļa īpašniekiem, tad ir jārēķinās, ka būs jāmaksā zemes nodoklis. Taču, ja zeme pieder kādam citam, tad būs jāmaksā ne tikai zemes nodoklis, bet arī nomas maksa. Šīs summas veidos nopietnu maksājumu, līdz ar to rūpīgi jāapsver visi varianti.
Atgriežoties pie krīzes gados piedzīvotā, jāatzīst, ka ilgākā periodā "burbulis" varētu atkārtoties, jo tas ir normāls ekonomikas attīstības process. Ja tagad lielākā daļa atceras krīzi, tad pēc dažiem gadiem jaunā paaudze par to būs dzirdējusi tikai mītus un nostāstus, tāpēc pastāv iespēja, ka atkal piedzīvosim jaunas ekonomiskās svārstības.
Aplūkojot Skandināvijas banku īpašumu pasauli, redzam, ka reti kurš analītiķis ņēma vērā tos notikumus, kas risinājās Somijā un Zviedrijā deviņdesmito gadu sākumā - pieredze aizmirstas, un tas, kas nav noticis ar mani, nav būtisks. Cerams, ka tie, kas nodarbojas ar īpašumu tirdzniecību, iegādi, būvniecību un uzraudzību, tomēr būs guvuši šo mācību un otrreiz uz tā paša grābekļa neuzkāps. Jebkurā gadījumā pašlaik racionālie apsvērumi dominē pār emocionālajiem, esam guvuši vērtīgas atziņas, un tas ir viens no pozitīvākajiem efektiem, ko varam iemācīties no pārdzīvotā.