Latvijas lepnums: Sapratām, ka bez mums puisēns neizdzīvos

Visu pašu to labāko šai ģimenei!! nav daudz tādu cilvēku,kas ir spējīgi uz šādu soli. Jolanta, Tu esi eņģelis zemes virsū!!!

Mmz

Izcili! Visu cieņu ģimenei. Mani jau ilgu laiku urda apziņa, ka man ir jāpalīdz kādam bērniņam, kuram apstākļu sakritības dēļ nav paveicies. Kad pirms kāda laika vīram par to ieminējos, viņš nešķita aizrauts ar šo domu, noteica, ka vispirms vajag pašiem savus bērnus. Nu mums ir nepilnus divus gadus veca meitiņa, un pēdējās nedēļās es arvien vairāk atkal pieķeros pie domas, ka mums ir jāsniedz mīlestība tiem, kam nav dzīve to devusi. Arī man apkārt paziņas sāk pieņemt bērniņus savās ģimenēs, ir tādi, kuri vēl tikai kārto šo procesu. Redzot to prieku, kāds bērniem ir augt ģimenēs, es ceru, ka arī manā ģimenē drīz atkal būs saruna par šo tēmu, un ka Borjaginu ģimenes stāsts būs kā iedvesmojošs arī mums.

ļoti sirsnīgs stāsts, tiešām lasīju ar asarām acīs. Lai viss izdodas, lai mazajam laba veselība! MALAČI!

Malači! Lai Jūsmājās vienmēr valda saticība un mīlestība!

Patiess prieks par šīs ģimenes cildeno rīcību!Bet domāju,ka par šādu soli izšķirtos daudzas latviešu[varbūt arī cittautiešu ģimenes],ja vien mūsu valstī būtu pieklājīgi iztikas līdzekļi,tad bēnu nami vispār nebūtu vajadzīgi.Sirds siltuma un mīlestības mūsos netrūkst,bet ar to ir stipri par maz.Ar mūsu necilvēcīgi mazajām algām,kuras saņem Lavijas iedzīvotāju lielākā daļa ,nav iespējams palīdzēt dzīves pabērniem.Kur ir mūsu miljonāru ģimenes!Kādēļ nav dzirdēts par viņu līdzdalību šādās misijās?Bet viņiem jau neinteresē, ne tas, kā dzīvo minimālas algas saņēmēji,ne tas, kā klājas dzīves pabērniem.Būtu laiks arī viņiem šādos varoņdarbos iesaistīties!