Rakstā par šo miestu žurnāliste Guna Roze, kuras senči atdusas Bridagas kapos, atgādina, ka padomju laikos Bridaga bijis kārtīgs kultūras centrs "ar krogu, pastu, veikalu un krejotavu vecajā kroga ēkā". Visa šodienas Bridagas godība ir vecā kroga ēka, pāris guļbūvju un divas sabrukušas barakas. Trešā vēl turas ― tā pieder pagastam. Ir arī pirms dažiem gadiem atjaunotais lūgšanu nams. Nez kam, jo Bridagā mīt vairs tikai trīs sievietes gados: Kander’ Ilga kroga mājā, Vanag’ Erna guļbūvītē un Zoja vēl nesabrukušajā barakā. Kander’ Ilga un Vanag’ Erna te dzīvo kopš četrdesmitajiem, viņu acu priekšā "barakas uzcēla un parazītus saveda".
Zoja ienāca 1969.gadā kopā ar citiem gucuļu viesstrādniekiem.
Raksta dēļ Bridagā sanācis pat tāds kā salidojums, un par visiem kopā atsaucīgie limbažnieki izstāstījuši, kā te sešdesmitajos vietējie iedzīvotāji - kopā ar tiem, kas no trimdas Sibīrijā atgriezušies, un tiem, kas par dīkdienīgu dzīvesveidu nosodīti, un tiem, kas kā darbaspēks ievesti no plašās Padomijas, - cīnījās, mīlējās, precējās, bērnus dzemdēja un skolā sūtīja, kā dzēra, slimoja un mira.
Visu rakstu var lasīt jaunākajā Sestdienā!