101.kilometrs. Padomju tuvā trimda

Kādreiz pa ausu galam biju dzirdējusi, ka Latvijā 101. kilometrs bija vieta, uz kurieni aizveda visus dzērājus. Un tad nu šie tur izsēdināti dzīvoja un kūlās kā nu māceja. Tā īsti nebiju tālāk par to interesējusies, kā saka - ja degungalā uz paplātes nenoliks, tad ikdienas gaitās un steigā jau neies rakņāties par tādām lietām. Man jau liekas, ka cilvēkiem tajos simtupirmajos bij jautri kopā - pašiem SAVS miestiņš. Lai vai kādi nu tur ārpusē likumi, tomēr mazās kopienas iekšā ir pavisam citi, cita dzīve. Un lai vai cik tā grūta, tomēr bohēmisti un dzīves baudītāji vienmēr tiek galā un viņiem ir labi. Un cik tenkas un nostāsti tādos ciematiņos! Spēj tik pierakstīt!

Bet tagad ir laiks malt gailenes, lai ziemā būtu ko ēst. Malacis, Zoja, darbojas un nečīkst.

1969.gadā LATVIJA pārcieta milzu vētru, kura sagāza lielas mežu platības.Vietējos pie meža darbiem tikpat kā nepielaida, jo čekai tas šķita pārāk nedroši... Vēl jo vairāk,ka lielākās vējgāzes bija toreizējā pierobežas joslā, kur neuzticamos vietējos nevarēja laist pat tuvumā... Tad nu lielos daudzumos saveda iekšā mežstrādniekus no Rietum-Ukrainas Karpatiem, pa lielākai daļai mazākumtautības - gucuļus un gagauzus, kuri ari krieviski sapratās ar Dievu uz pusēm... Toties maksāja tiem 5x > kā vietējiem, izvietoja pa latviešu un līvu mājām utt. Dzēra tie spaiņiem, un dažu labu veco saimniecību, tā teikt, tautu draudzibas vardā arī nosvilināja. Pat apprecēja pa vietējai daiļavai, bet dzīvotāji jau nu nebija - kad lielā peļņa beidzās - pazuda uz visām debesspusēm cepuri nepacēluši...

Nemaz nezināju,ka to sauca par 101.km. Mūsu senči tajos kapos arī apglabāti.Pirms gadiem divdesmit tā sādža bija blīvāk apdzīvota;nezināju,ka tur ir ''izsūtīto'' nometne.

gucuļi ir maza tautiņa Rietumukrainā.

Labs raksts, bišku uzsit smeldzi, kurā likās, ka viss interesantais jau ir bijis un nekas nemainīsies. Tagad saproti, ka arī tad bija interesanti :))

Viņi paši sevi caur par gucuļiem. Ir pat dziesmas par guculkām :) Tas nav nekas nepareizs, tāpat kā čigāns vai roms, žīds vai ebrejs.

Dokumentālas filmas vērts stāsts un labi izstāstīts! Mēs daudz ko nezinām par savas Latvijas kaktiem un cilvēkiem.