Bībeles tulkošanas komisijas koordinators, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents Juris Cālītis atzīst, ka savulaik Glika paveiktais darbs bija ļoti vērtīgs, tomēr viņa Bībeles teksts lielā mērā ir svešs mūsdienu latviešu valodas normām. Tādēļ lasītājiem nereti radās grūtības, mēģinot izprast Bībelē rakstīto, it sevišķi Vecās Derības tekstu. «Tagad cilvēki būs priecīgi, ka beidzot varēs saprast, kas tur rakstīts. Bībeli varēs lasīt ar lielu interesi, gluži kā romānu,» uzskata Cālītis.
Jaunais tulkojums no iepriekšējiem atšķiras arī ar to, ka izdevuma sagatavošanā iesaistījušās visas lielākās Latvijas kristiešu konfesijas. Gliks bija luterānis, arī 1965.gadā trimdā izdotais tulkojums pārsvarā bija luterāņu darbs, savukārt šoreiz teksta apspriešanā iesaistījās arī katoļi, pareizticīgie, baptisti un citas konfesijas. «Latviešu valodā tas ir pirmais ekumeniskais Bībeles izdevums, kas paredzēts visām konfesijām,» stāsta Tēraudkalns.
Lasītājiem, kas pieraduši pie līdzšinējā Bībeles teksta, jaunais tulkojums varētu sagādāt ievērojamus pārsteigumus. Piemēram, labi zināmo baušļu «Tev nebūs nokaut!» un «Tev nebūs zagt!» vietā tagad ir krietni lakoniskāka mācība — «Nenogalini!» un «Nezodz!». Jaunais tulkojums ievērojami attālinājies no Glika vācu valodas ietekmes, piemēram, pieņemts lēmums atteikties no vāciskās formas «Tas Kungs», turpmāk būs vienkārši «Kungs». Cālītis atzīst, ka daļa kristiešu šīs izmaiņas varētu uztvert kā necieņas izrādīšanu Dievam. «Jaunais tulkojums vai nu pārliecinās cilvēkus, vai arī nepārliecinās. Domāju, ka ikviens, kurš ielasīsies šajā tekstā, saskatīs jaunā tulkojuma pārākumu. Laika gaitā šis teksts neapšaubāmi ieņems galveno vietu mūsu izpratnē par Bībeli.»
LBB ģenerālsekretārs Tēraudkalns uzsver, ka jaunais Bībeles tulkojums ir domāts plašam lasītāju lokam, ne tikai kristiešiem vai kādai noslēgtai «izredzēto» kopienai. «Ja vēlamies izprast Rietumu civilizācijas vēsturi, bez Bībeles zināšanām tas nav iespējams.» Tiesa gan, mūsdienās cilvēku, kas ikdienā lasītu Bībeli, ir daudz mazāk nekā pirms 100 gadiem, kad sabiedrība bija daudz reliģiozāka un svētdienas dievkalpojums daudziem bija neatņemama dzīves sastāvdaļa. Bībeli kā vakara lasāmvielu tagad izvēlas tikai retais. Pirms vairākiem gadiem SKDS aptaujā uz jautājumu, cik bieži tiek lasīta Bībele, 55% respondentu atbildēja, ka vispār nelasa Bībeli. 31% lasa pāris reižu gadā vai retāk, bet katru vai gandrīz katru dienu Bībeli lasa tikai 3,4% aptaujas dalībnieku.
Vairāk par jauno Bībeles tulkojumu lasiet Sestdienā!