Pēc viņas domām, referendumu nevar rīkot par jautājumiem, uz kuriem balstās Latvijas kā nacionālas valsts ideja. Čepāne gan atturas prognozēt 18.februāra referenduma rezultātus, jo pēc profesijas esot juriste, nevis gaišreģe. Lasiet interviju jaunajā Sestdienā!
Fragments no intervijas:
Vai tas, ka referendums tomēr notiks, būs pozitīvi vai negatīvi?
Satversmes tiesas lēmums izskatīt
šo lietu, bet neapturēt referendumu, nav ne labs, ne slikts. Kad es
vēl strādāju Satversmes tiesā, mēs šādus lēmumus saucām par
«vilkpaēdis»: vilks paēdis, un kaza dzīva. Satversmes tiesai tagad
būs iespēja izvērtēt, vai tautas nobalsošanu tiešām var rosināt
par jebkuru jautājumu. Daļa ekspertu uzskata, ka referendumu iespējams
rīkot par jebkuru jautājumu. Es tam nepiekrītu. Jābūt kaut kādam
filtram. Mazākums nevar terorizēt vairākumu. Tagad ir risks, ka mazākums
varēs šantažēt valdību, rīkot vienu referendumu pēc otra. Urbanovičs
atzīst, ka viņam ir mobila vienība ar 10 000 parakstītāju. Notāra
nodeva paraksta apliecināšanai ir kādi divi lati, tātad ar 20 000
latu var uzsākt plašu kampaņu. Šis referendums tiek izmantots nevis
referenduma klasiskā izpratnē, bet gan pavisam citu problēmu risināšanai.
Ar referenduma palīdzību viņi mēģina noskaidrot, cik liels ir viņu
elektorāts. Desmit gadu esmu strādājusi Satversmes tiesā un zinu:
tāpat kā Satversmē nostiprinātās pamattiesības nav absolūtas,
arī tautas tiesības rīkot referendumus nav absolūtas.
Pirmās neatkarības laikā Satversmē nebija minēts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda; attiecīgā norma tika iekļauta Satversmē tikai 1998.gadā. Vai tas nenozīmē, ka šī norma nav uzskatāma par daļu no Satversmes tēvu iecerētā konstitūcijas «kodola»?
Satversmes tēvi tagadējo situāciju nevarēja iedomāties pat ļaunākajos murgos. Paskatieties, ko par valodas jautājumiem saka Satversmes tiesas spriedumi. Tie uzsver, ka šo jautājumu izskatīšanu nedrīkst atraut no vēsturiskiem jautājumiem. Neskatīsimies atpakaļ uz situāciju pirms 1940.gada; jāņem vērā pēc tam notikusī cilvēku izsūtīšana, nogalināšana, ārkārtīgi liela imigrantu skaita iepludināšana Latvijā. Pirms kara latviešu īpatsvars Latvijā bija 77 procenti, bet 80.gadu beigās pamatnācijas īpatsvars bija sarucis līdz 52 procentiem. Satversmes tiesa aprakstīja visu šo rusifikācijas politiku, «krievvalodīgo» kopienas veidošanu. Paskatieties, kā tika argumentēts Satversmes tiesas spriedums Mencenas lietā (Latvijas pilsone pēc laulībām ar Vācijas pilsoni protestēja, ka viņas uzvārds tiek latviskots no Mentzen uz Mencena — red.); Satversmes tiesa uzsvēra, ka jebkurš latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas sašaurinājums uzskatāms arī par «valsts demokrātiskās iekārtas apdraudējumu».