Pēc Londonas mēra amata izveides 2000.gadā Livingstonam pirmajam ticis gods vadīt vienu no vecākajām un reizē modernākajām Eiropa pilsētām, turklāt divus termiņus — līdz 2008.gadam. Viņa laikā Londonas iedzīvotāji, atviegloti uzelpodami, atbrīvojās no vairākām lielpilsētai samilzušām grūtībām —tika radikāli uzlabota sabiedriskā transporta kustība un apkārtējās vides kvalitāte. Tautā dēvēts arī par "sarkano Kenu" savu politisko uzskatu dēļ, Livingstons nereti kaitinājis pie varas esošos, atbalstot kreisos politiskos spēkus. Viņš vadīja Londonu Al Qaeda uzbrukuma laikā un pieteica pilsētu olimpiskajām spēlēm.
Fragments no intervijas:
Vai mūsdienu Rīgas, Madrides un Londonas iedzīvotāji tuvā nākotnē varētu saskarsies ar līdzīgiem sociāliem izaicinājumiem?
Pastāv atšķirības. Piemēram, Londona un Ņujorka ir pilsētas, kurās 35–40 procenti cilvēku nāk no citām valstīm... Un ir Tokija, kur ir tikai divi procenti šādu ienācēju. Dažas pilsētas ir kļuvušas patiesi starptautiskas, un tieši tās ģenerē visvairāk ideju gan finanšu, gan citās jomās.
Jūs paveicāt daudz, lai vienotu sabiedrību Londonā. Kādas ir galvenās vērtības, uz kurām var kopīgi paļauties lielo pilsētu iedzīvotāji?
Es uzaugu Londonā, kad tur bija ļoti maz tumšādaino un tikpat kā nebija Āzijas izcelsmes iedzīvotāju. Pilsētā bija neliels ķīniešu kvartāls, dažas ebreju un īru teritorijas. 50. un 60.gados ieceļojot lielam skaitam tumšādaino cilvēku, veidojās liels sociāls saspīlējums. Tas var pāriet tikai pakāpeniski, jo cilvēkiem jāpielāgojas. Taču mums paveicās ar to, ka politiskie, arodbiedrību un reliģiskie līderi atbalstīja dažādību. Multikulturālisma koncepcija, kuru es aizstāvu, nebūt nenozīmē, ka ir jāatsakās no savas piederības. Mēs nelūdzam ebrejiem atteikties no Toras, musulmaņiem — no Korāna, un šī dažādība padara pilsētu interesantu. Londonā sabiedriskās aptaujas parādīja: musulmaņu komūna, pret kuru pašlaik atsevišķas ļaužu grupas vēršas, līdzīgi kā pirms piecdesmit gadiem vērsās pret tumšādainajiem un vēl senāk pret īru katoļiem, ir lojālāka Lielbritānijai nekā tie, kas dzimuši briti.
Visu interviju ar Kenu Livingstonu lasiet 26. oktobra žurnālā Sestdiena!