Ziema pamazām atkāpjas, tuvojas sējas laiks, kad Inese atkal dosies tīrumā. Tiek gādāti minerālmēsli, iepirkta sēkla, arī lauksaimniecības tehnika gandrīz jau savesta kārtībā. Pavasarī līdzīgas rūpes ir visiem Latvijas graudaudzētājiem, tikai Inesei tās ir lielākas nekā vairumam: viņas pārziņā ir divas graudu ražošanas lielsaimniecības ar 6000 hektāru zemes un 60 darbinieku. Lauksaimniecība nav viegls bizness, un dažreiz arī Inesei uznākuši vājuma brīži, kad gribējies visu mest pie malas. Taču šādas domas ātri vien tiek aizgaiņātas, jo Inese nav no tām, kad viegli padodas liktenim. Viņa ir cīnītāja. Kad kļūst pavisam grūti, Inese aizbrauc līdz tīrumam un dzīvo dabā. «Tā tas spēks arī rodas.»
45 gadus vecā Inese turpina pirms vairāk nekā četriem gadiem traģiskā nāvē mirušā vīra Gata Karlova iesākto darbu, saimnieko Vidzemes zemnieku saimniecībā ZS Veģi un Bauskas puses saimniecībā PS Līdums, kā arī vada lauksaimnieku kooperatīvu Abra. Karlovu ģimenes lauksaimniecības bizness sākās tieši ar Veģiem. Tūlīt pēc studijām Inese ar vīru sāka saimniekot netālu no Saulkrastiem, kūrortpilsētā bijis labs atpūtnieku pieprasījums pēc dārzeņiem. Inese bija agronome, Gatis ― mehāniķis, un abi kopā lēnām paplašināja savu saimniecību līdz graudaugiem un kartupeļiem lielākās platībās.
Līdums ir Gata lolojums ― savulaik to piepulcējis sev piederošo uzņēmumu saimei, viņš Īslīces pagastā Bauskas pusē veidoja Baltijā lielāko graudu un rapšu pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu. Projekta kopējās izmaksas bija 7,6 miljoni latu, liela daļa ― Swedbank kredīts. Vērienīgo kompleksu Gatis sāka celt laikā, kad pasaules tirgū bija ļoti augstas graudu cenas, taču 2008.gada rudenī sekoja straujš graudaugu cenu kritums, kas iedragāja Līduma spēju segt kredītmaksājumus. Un pēc pāris mēnešiem Gatis aizgāja mūžībā...
Pēc vīra nāves Inesei nācās pārņemt saimniekošanu. Tas notika ļoti sarežģītos apstākļos 2009.gada sākumā, kad uzņēmuma norēķinu konti bija bloķēti, iepriekšējie sadarbības partneri atteicās pārdot sēklu un minerālmēslus, bet sējas darbi negaidīja. Tomēr pamazām izdevās sakārtot gan finanšu, gan saimnieciskos jautājumus, ar kreditoriem vienoties par maksājumu termiņu atlikšanu. Tiesa gan, lielākais kreditors Swedbank uzskatīja, ka neatņemama Līduma restrukturizācijas sastāvdaļa ir ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ko tiesa apstiprināja 2010.gada pavasarī. Pabeidzot šo procesu, PS Līdums spētu sekmīgi darboties tālāk, taču tagad process ieildzis tiesas lēmumu dēļ. Kreditoriem viss samaksāts pēc plāna, tāpēc Inese cer uz pozitīvu iznākumu. Šī procesa dēļ Līdumam nepienākas lauksaimniecības subsīdijas, kas ir svarīgas katrai ražojošai lauku saimniecībai, uzņēmumam noteikti arī citi ierobežojumi.
Īpaši smags Inesei bijis Ziemassvētku laiks, ko viņa pavadīja dziļās pārdomās, raizējoties par Līduma nākotni. «Taču, kad to visu esi izdzīvojis, saproti, ka taisnībai jābūt. To esmu sev iestāstījusi. Un tas ir mans ceļš. Kad ir pilnīgi bezcerīga situācija, man atkal kaut kā izdevies visu nokārtot.» Papildu motivācija ir cilvēki, kas strādā viņas uzņēmumos. Arī viņiem ir ģimene, un laukos bieži vien viņi ir vienīgie pelnītāji. Inese saprot, ka arī strādnieku dēļ nedrīkst padoties.