Līdz šim Dūle sevi spilgti bija pieteicis kā TV raidījumu producents un radošās grupas Mēmais šovs direktors. Tad no televīzijas aizgāja (neesot vairs redzējis darītajam jēgu) un uz kādiem gadiem pieciem devās sevis meklējumos tālu uz ārzemēm. Pēc tam sekoja LNT raidījums Intelektuālā apokalipse un uzzibsnījumi Oligarhu kapusvētkos un valodu referenduma akcijā Balso ar baltu lapu, kurā viņš bija izpelnījies gandrīz vai tautas nodevēja neslavu. Viesturs ir arī pievērsies sabiedrības izglītībai ar inovatīvām un Latvijā netradicionālām metodēm, nodibinādams Latvijas Intelektuālās attīstības fondu. Tagad viņa mērķis ir absolūts vairākums Saeimā un apvērsums sabiedriski politiskajā dzīvē „intelektuāla altruisma idejas vārdā”.
Fragments no intervijas:
Kā jūsu jaunie vārdi ir cēlušies? Latviešu mēlei tie skan diezgan neparasti.
Šie vārdi tiek veidoti katram atsevišķi un ir ņemti no tādas vēsturiskas un senas mācības kā numeroloģija. Ja kāds vēlas, var lūkot tajā iedziļināties un izprast. Un mūs ļoti, ļoti apmierina, ja kāds saka — tas nav normāli, tāpēc ka mēs negribam, lai viss ir tik ierasts, kā šodien to dara. Nevis izpatikt, bet rīkoties radikāli, lai saprastu — jā, mēs esam savādāki. Cilvēks, kuru interesē vara, padomās: nu, ko ar šitiem sasieties!
Vai šai intelektuālā altruisma kustībai un reizē arī tev un tavu domubiedru lokam ir kāds garīgais tēvs vai garīgā mācība, kurai sekojat?
Starp mūsu domubiedriem ir tādi, kuri tic kristiešu idejai par beznosacījuma mīlestību, ir tādi, kuri studē filozofiju, apgūst jogu, agni jogu, ir lietas kursā par tādām garīgām mācībām kā teosofija, sinerģētika, numeroloģija, iissiidioloģija u.c. Katrs veido savu garīgo attīstību saskaņā ar savām dzīves izvēlēm. Vienojošais ir intelektuālais altruisms, kas realizējas palīdzēšanā un kalpošanā valstij. Un, starp citu, rēķināmies, ka mūs sauks par diletantiem, «kaut kā rokām», aģentiem, sektantiem, neprofesionāļiem politikā un ekonomikā utt. Esam tam gatavi, jo zinām, kā strādā melnie PR šajā mazajā valstī vai arī neticība, ka kāds varētu tiešām vēlēties darīt darbus valstij, nevis sev, tikai savai ģimenei, savu kompānijai, pilsētai, partijai vai «ekonomiski draudzīgiem grupējumiem».
Visu interviju lasiet jaunākajā žurnālā Sestdiena
augusts
Klementīne
Pikselis