Pēc politisko pretinieku domām, Tečere vainojama pie daudzām mūsdienu Lielbritānijas nelaimēm, piemēram, ievērojamās plaisas starp bagāto un trūcīgo slāņiem. "Viņa iznīcināja britu ražošanas sektoru, viņa ienīda ogļračus, viņa ienīda mākslu, viņa ienīda īru brīvības cīnītājus un ļāva tiem iet bojā, viņa ienīda Greenpeace un vides aizstāvjus, viņa ienīda Anglijas trūcīgos un neko nedarīja, lai viņiem palīdzētu," uzskata britu mūziķis Morisejs, kurš jau tālajā 1988.gadā sarakstīja dziesmu Mārgareta giljotīnā.
Tečere nebija no tām sievietēm, kas pārāk raizētos, ko citi par viņu domā. Visu mūžu viņa bija vadījusies pēc principa "katrs pats savas laimes kalējs", ko iemācījās no sava tēva. Tečeres tēvs Alfrēds bija veikalnieks, kurš audzis septiņu bērnu ģimenē un visu sasniedzis saviem spēkiem. Viņš bija arī metodistu baznīcas sludinātājs, kurš saviem bērniem centās ieaudzināt vienkāršību, taupīgumu un atbildību par saviem darbiem. Tečere vēlāk atzina, ka viņas ekonomikas doktrīna veidojusies tieši tēva veikalā, kur mazā Mārgareta apguvusi kapitālisma un tirgus ekonomikas pamatus.
Pie savas doktrīnas īstenošanas Tečere varēja ķerties 1979.gadā, kad pēc konservatīvo uzvaras parlamenta vēlēšanās tika apstiprināta premjerministres amatā. Šajā postenī viņa noturējās līdz pat 1990.gadam. Cīņā par varu Tečerei izdevās apsteigt politikā daudz pieredzējušus vīriešus, kas pārāk zemu novērtēja viņas politiskās iemaņas.
Francijas prezidents Fransuā Miterāns reiz trāpīgi raksturoja Tečeri kā sievieti ar "Kaligulas acīm un Merilinas Monro lūpām". Dzelzs lēdija nekautrējās izspēlēt sievišķības kārti, ja tas bija nepieciešams viņas politisko mērķu sasniegšanai. Neraugoties uz Tečeres vēsturisko lomu, viņa nekad nav centusies iejusties feminisma karognesējas lomā. Premjerministres amatā Tečere nostrādāja 11 gadu, un šajā laikā tikai vienreiz iekļāva valdības sastāvā kādu citu sievieti. Tas gan netraucēja Tečerei uzsvērt, ka ar valsts pārvaldes pienākumiem sievietes var tikt galā pat labāk nekā vīrieši. "Ja gribi sagaidīt vārdus, vaicā vīrietim. Ja gribi sagaidīt darbus, prasi sievietei," teikusi Tečere.
Viņas mērķis bija samazināt valsts lomu ekonomikā, tādēļ Tečere iesaistījās cīņā ar arodbiedrībām un ķērās pie valsts uzņēmumu privatizācijas. Viņa atbalstīja reformas arī finanšu sektorā, kas palīdzēja Londonai kļūt par vienu no pasaules finanšu galvaspilsētām. Skeptiķi sprieda, ka no šīm reformām labumu guvuši tikai turīgie slāņi, kamēr trūcīgākās iedzīvotāju grupas joprojām grimst nabadzībā. Tečere iebilda, ka katram pašam jārūpējas par savu labklājību, jo tas nav valsts pienākums. Viņa bija nesamierināma sociālisma pretiniece un uzskatīja, ka sociālismu gaida neizbēgams krahs, jo "viņiem vienmēr pietrūkst citu cilvēku nopelnītās naudas, ko varētu iztērēt".
Šajā ziņā Tečerei bija līdzīga ideoloģija kā ASV prezidentam Ronaldam Reiganam, kurš 80.gados kļuva par viņas tuvāko sabiedroto. Kopīgiem spēkiem viņi centās palielināt spiedienu uz PSRS, lai vājinātu padomju režīmu un veicinātu izmaiņas Austrumeiropā. Šī cīņa vainagojās ar uzvaru, lai gan arī pati Tečere drīz vien zaudēja amatu, jo 1990.gada novembrī pēc konflikta ar Konservatīvo partijas biedriem bija spiesta atkāpties no valdības vadītājas posteņa.
Zaudējusi premjerministres amatu, Tečere drīz vien attālinājās no aktīvās politikas un pievērsās memuāru rakstīšanai. Arī veselība kļuva arvien trauslāka, tādēļ Tečerei nācās ierobežot sabiedriskās aktivitātes. Sevišķi smags trieciens bija dzīvesbiedra Denisa nāve 2003.gadā. Pēc tam Tečere tikai retu reizi parādījusies sabiedrībā.
Viņa sirgusi ar vecuma demenci, kas aptumšoja kādreiz tik spožo Tečeres prātu. Viņas meita Kerola vēsta, ka mūža nogalē māte bieži vien vaicājusi, kur ir Deniss, jo bija aizmirsusi par vīra nāvi. Tečeres liktenis atspoguļots arī filmā Dzelzs lēdija, par kuru viņas lomas atveidotāja Merila Strīpa saņēma kārtējo Oskara balvu. Strīpa ir pārliecināta, ka, par spīti visiem viņas trūkumiem, Tečere atstājusi spilgtu ierakstu pasaules vēsturē: "Visas pasaules sievietēm un meitenēm viņa deva iemeslu aizstāt fantāzijas par princesēm ar citu, reāli sasniedzamu sapni: kļūt par savas valsts vadītāju."
Vairāk par Mārgaretu Tečeri un viņas politisko mantojumu lasiet Sestdienā!